Latvijā gāzes tirgus jau ir pilnībā atvērts visiem lietotājiem, dabasgāzes tirgū nodrošinot brīvu konkurenci, piegāžu drošību, bet valstij kopumā – enerģētisko neatkarību. Juridiskām personām divu mēnešu laikā ir jāizvēlas gāzes tirgotājs, no kura turpmāk iegādāties gāzi, bet mājsaimniecībām iesaistīšanās brīvajā tirgū notiks pakāpeniski un tikai tad, kad tās pašas to vēlēsies.
Šobrīd Latvijā dabasgāzi izmanto aptuveni 430 tūkstoši mājsaimniecību, no kurām aptuveni 378 300 maltītes gatavo uz gāzes plītīm, bet vairāk nekā 50 000 gāzi lieto apkurei. Tāpat dabasgāzi izmanto aptuveni 9000 komerciālo klientu un 2400 rūpniecības uzņēmumu.
Mājsaimniecības var nesteigties
Mājsaimniecības arī atvērtā tirgus apstākļos var saņemt gāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu tarifu. Līdz 2019. gada 1. janvārim gāzi par šādu tarifu nodrošinās AS Latvijas gāze, pēc tam - lielākais tirgotājs. Ja arī pēc pusotra gada joprojām lielākais gāzes tirgotājs būs Latvijas gāze, tad mājsaimniecības gāzi par regulētu tarifu turpinās saņemt no šī komersanta.
Mājsaimniecības, ja to vēlas, protams, arī var iesaistīties brīvajā tirgū, ja redz, ka kāds tirgotājs piedāvā labāku cenu nekā regulētais tarifs. Turklāt mājsaimniecības jebkurā brīdī var atgriezties regulētā tirgū. Tiesa, jārēķinās, ka šādā gadījumā iespējama līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksa (ja šāds punkts ir iekļauts līgumā).
Mājsaimniecībām, kuras gāzi vēlēsies saņemt par regulētu tarifu, nekas nav jādara. Visticamāk, daļa varbūt pat nepamanīs, kā mainījies tirgus. Savukārt ģimenēm, kuras būs atradušas labāku piedāvājumu tirgū nekā regulētais tarifs, būs jāslēdz līgums ar jauno tirgotāju (vai ar esošo tirgotāju par jaunu produktu). Noslēdzot līgumu līdz mēneša 15. datumam, gāzi par jauno cenu varēs saņemt ar nākamā mēneša 1. datumu, savukārt, ja līgums būs noslēgts pēc 15. datuma, tad - sākot ar aiznākamā mēneša 1. datumu.
Uzņēmumiem brīvais tirgus - obligāts
Atšķirībā no mājsaimniecībām, juridiskām personām iesaistīšanās brīvajā tirgū ir obligāta. Uzņēmumiem ir dots divu mēnešu pārejas periods, kurā tie joprojām dabasgāzi var saņemt no esošā tirgotāja saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības diferencēto gala tarifu, kas lietotājam tika piemērots 2017. gada 1. aprīlī. Šo divu mēnešu laikā uzņēmumiem ir jāizsver visi piedāvājumi tirgū un jāizvēlas piemērotākais. Līgums ar izvēlēto dabasgāzes tirgotāju ir jānoslēdz, vēlākais, līdz 2017. gada 15. jūnijam, lai jau, vēlākais, ar 1. jūliju varētu saņemt gāzi ar jauniem nosacījumiem.
Ja līgums ar dabasgāzes tirgotāju netiek noslēgts, pēc 2017. gada 1. jūlija dabasgāze lietotājam tiks piegādāta pēdējās garantētās piegādes ietvaros par pēdējās garantētās piegādes cenu, kuru nosaka, vidējo dabasgāzes cenu saistītajiem lietotājiem reizinot ar koeficientu 1,2. Respektīvi - par 20 procentiem augstāku cenu.
Izsvērts lēmums
Dabasgāzes tirgotāja un produkta izvēlei ir jābūt izsvērtam lēmumam, jo tas noteiks, cik par gāzi būs jāmaksā visu līguma laiku. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pirms izvēlēties tirgotāju, iesaka apzināt, kādā apjomā mājsaimniecība tērē gāzi, vai ir tendence patēriņam palielināties vai samazināties, kādiem mērķiem tā tiek tērēta. Šī informācija būs noderīga, izvērtējot piedāvājumus. Tajos jāpievērš uzmanība ne tikai cenai, bet arī piegādes noteikumiem, līguma termiņam utt.
Savukārt, pirms slēgt līgumu, PTAC rekomendē rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tirdzniecības periodu, pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, norēķinu kārtību, jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtību.
Iepriekšējie skaitītāji, jauni rēķini
Gan tās mājsaimniecības, kuras būs iesaistījušās brīvajā tirgū, gan tās ģimenes, kuras turpinās saņemt gāzi par regulētu tarifu, jau maijā saņems jaunus rēķinus. Būtiskas izmaiņas būs patērētā dabasgāzes daudzuma norādīšanā, proti, šis apjoms būs redzams ne tikai kubikmetros (m3) kā līdz šim, bet arī kilovatstundās (kWh).
Tāpat rēķinā būs jānorāda saņemtā dabasgāzes produkta nosaukums, dabasgāzes cena norēķina periodam (eiro/kWh un eiro/m3), maksa par dabasgāzi, maksa par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kā arī, protams, kopējā maksājuma summa norēķinu periodam. Tiem lietotājiem, kas būs izvēlējušies izlīdzināto maksājumu par dabasgāzi, tirgotājs reizi gadā nosūtīs informatīvu materiālu, kurā mājsaimniecības lietotājam tiks atspoguļota informācija par dabasgāzes cenu norēķina periodam; maksa par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem; norēķinu gadā prognozētais vidējais enerģijas patēriņš mēnesī; ikmēneša maksājumu apmērs norēķinu gadā, atsevišķi izdalot maksu par dabasgāzi, sistēmas pakalpojumiem; mājsaimniecības lietotāja faktiski patērētās dabasgāzes daudzuma salīdzinājums ar apmaksāto dabasgāzes daudzumu.
Savukārt gāzes piegādes infrastruktūrā nekas nemainās. Gāzes uzskaites mēraparāti (skaitītāji) nav jāmaina ne tiem klientiem, kuri turpinās pirkt gāzi no Latvijas gāzes, ne arī tiem, kuri slēgs līgumu ar kādu citu tirgotāju.
Kā mainīt tirgotāju?
Lietotājam ir tiesības mainīt tirgotāju katra mēneša 1. datumā, līgumu noslēdzot līdz 15. datumam. Protams, mainot tirgotāju, ir jāņem vērā, vai līgumā ar iepriekšējo gāzes piegādātāju nav ietverta līguma laušanas maksa. Lietotājiem, kuriem ir vairāki gazificēti objekti, nekādā veidā nav ierobežota tirgotāju izvēles brīvība. Ja lietotājam pieder vairāki gazificēti objekti, viņš var slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar vienu vai vairākiem dabasgāzes tirgotājiem, kā viņam ērtāk un izdevīgāk.
Savukārt juridiskās personas, kuru gazificētais objekts ir aprīkots ar ikdienas uzskaites vietu, var slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar vairākiem dabasgāzes tirgotājiem arī par vienā gazificētajā objektā patērēto dabasgāzi, informējot par to dabasgāzes tirgotāju, kuram uzticēta balansēšanas atbildība. Daudzdzīvokļu mājās katrs dzīvoklis, kurā ir uzstādīts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts, ir gazificētais objekts, un līgumu par katru objektu var slēgt ar citu dabasgāzes tirgotāju.
Par dabasgāzes tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājam būs jāinformē dabasgāzes tirgotājs piecas darba dienas iepriekš līgumā noteiktajā kārtībā. Protams, būs jāveic galīgais norēķins par saņemto dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem, jānodrošina sadales sistēmas operatora piekļuve dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā dabasgāzes padeves pārtraukšanai.
Lielāka drošība
Atvērta gāzes tirgus gadījumā, protams, iespējama situācija, kad starp klientu un tirgotāju rodas strīdīga situācija. Taču tas nenozīmē, ka brīvā tirgū lietotājam nav nekādas aizsardzības. SPRK šādā gadījumā iesaka sākotnēji strīdīgo situāciju mēģināt atrisināt, savstarpēji vienojoties ar pakalpojumu sniedzēju, taču gadījumā, ja nav iespējams atrisināt nesaskaņas, ir iespēja vērsties regulatorā, iesniedzot rakstisku iesniegumu, kuru regulators izvērtēs, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju dabasgāzes tirgotājam. Rakstiska atbilde uz iesniegumu SPRK ir jāsniedz mēneša laikā.
Regulators savas kompetences ietvaros atvērtā gāzes tirgus gadījumā pilda tam deleģētās funkcijas - aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību, nosaka tarifu aprēķināšanas metodikas, apstiprina tarifus, licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (dabasgāzes pārvade, sadale, uzglabāšana), reģistrē dabasgāzes tirgotājus, izskata strīdus un pilda citas funkcijas, kas noteiktas nozares speciālajos normatīvajos aktos.
Regulators kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem, izņemot strīdus par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu, jo šādus strīdus izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kopumā dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijai nozīmē piegāžu drošības paaugstināšanos. Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kā tiek nodrošinātas dabasgāzes piegādes krīzes brīžos. Nodrošināmajiem lietotājiem - mājsaimniecībām un institūcijām, kas ir svarīgas valsts drošībai, piemēram, slimnīcām, akciju sabiedrība Conexus Baltic Grid glabās dabasgāzes rezerves gadījumiem, kad iestājusies krīzes situācija. Conexus Baltic Grid ir uzņēmums, kurš ir atdalīts no AS Latvijas gāze un kuram tagad pieder dabasgāzes pārvades sistēma un Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve.
Savukārt pārējiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecības vai šīs publiskās iestādes, pašiem vajadzētu parūpēties par zināmu dabasgāzes rezervi, ja to ražošanas ciklā nav iespējams izmantot kādu alternatīvu enerģiju.
Ekonomikas ministrija gan norāda, ka Latvija šobrīd ir drošā situācijā dabasgāzes piegāžu jomā. Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves esamības dēļ iespējamība, ka dabasgāzes piegādes Latvijā pārtrūks, tiek vērtēta kā ļoti maz ticama. Taču vienlaikus, lai apzinātu riskus dabasgāzes piegādēs un jau preventīvi strādātu pie to novēršanas, Ekonomikas ministrija ir veikusi dabasgāzes apgādes drošības risku novērtējumu un izstrādājusi Preventīvās rīcības plānu. Savukārt gadījumiem, kad problēmas ar dabasgāzes piegādi ir nopietnākas un gāzes var sāk trūkt, ir izstrādāts Ārkārtas rīcības plāns. Šie plāni ir izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības regulu par gāzes piegādes drošības un aizsardzības pasākumiem, lai Latvijas darbības būtu saskaņotas ar aktivitātēm reģionā.
Infografika
