arrow_downwardIlze Šteinfelde / Autori

Pāris dienas pirms Lieldienām virtuālajā telpā sajūsmu izraisīja video, kurā redzams neparasts olu krāsošanas veids, rezultātā iegūstot mirdzošas olas.

Ziemassvētku laikā manās mājās vienmēr smaržo pēc piparkūkām. Sākumā tās cepu no gatavas, veikalā nopērkamas mīklas. Vēlāk mīklu gatavoju pati, katru gadu izmēģinot kādu jaunu recepti. Šoreiz izmēģināju pagatavot piparkūku mīklu, variējot esošo recepti, kas nākusi no slavenās Kaucmindes, pievienojot tai jaunas sastāvaļas un mainot produktu proporcijas.

Nīderlandes pētnieks Frenks Hogerbēts postošo zemestrīci Turcijā un Sīrijā prognozēja trīs dienas pirms tam, kad tā nogalināja tūkstošiem cilvēku. Vai, ieklausoties šajā prognozē, būtu bijis iespējams sagatavoties gaidāmajai katastrofai, lai nepieļautu cilvēku upurus?

Dīzeļdegviela gada laikā Latvijā sadārdzinājusies aptuveni par 26 procentiem. Taču degvielas tirgotāji lēš, ka drīzumā gaidāms jauns cenu lēciens.

Ziņas par to, Eiropas viducī varētu izcelties kaut kas nelāgs, virmoja jau pirms gada. Strādājot mūsu ziņu portālā “www.nra.lv”, to nevarēja nepamanīt. Taču es, tāpat kā daudzi citi, tobrīd neticēju, ka 21. gadsimtā Eiropas vidū varētu izcelties liela mēroga karš.

Kad Rīgas domes deputāts Juris Radzevičs feisbukā dalījās ar Rīgas domes iecerēm, kas paredz arī izveidot klusuma kabīnes, atmiņa izmeta ainas no amerikāņu situāciju komēdijseriāla «Ķeriet Smārtu!». Aģents 86 jeb Maksvels Smārts slepenas sarunas risināja, slēpjoties zem dažādu izmēru stikla kupoliem. Uzjautrinoši. Toties uzjautrinoša nešķiet Rīgas pašvaldības iecere par divu vienvietīgu un četrvietīgu klusuma kabīņu ierīkošanu maksāt 26 130 eiro. Turklāt rātsnamā, kur strādā Rīgas domnieki, ir kabineti, nevis viens plašs atvērtais plānojums. Un slepenas sarunas diez vai notiek klusuma kabīnēs. Un diez vai rīdzinieku samaksātos nodokļus vajadzētu izķērnāt šādām vajadzībām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka... Bet turpiniet nu lasīt!

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele saskatījusi kādu jaunu un daudzsološu tendenci Latvijas tūrisma jomā, proti, mājas restorānu izveidi. Viesojoties Pērnavā, man bija iespēja redzēt, kā tas darbojas Igaunijā.

Šodien Latvija svin svētkus. Tos var svinēt arī doties izbraucienā ar velosipēdu vai pastaigā ar kājām, izbraucot vai izstaigājot Latvijas kontūru savā pilsētā vai novadā. Neatkarīgā apkopojusi 11 šādus maršrutus Latvijā un ārpus tās.

Profitis Ilias kalnos Rodā tālu no ziņkārīgo tūristu acīm paslēpusies villa, kas kādreiz tika būvēta Itālijas diktatoram Benito Musolīni. Viņš tajā bija cerējis pavadīt savas vecumdienas. Musolīni cerības nepiepildījās – ne viņš piedzīvoja vecumdienas, ne arī baudīja mierpilnu atpūtu izlolotajā villā ar pasakainu skatu uz Egejas jūru un tālumā vīdošo Simi salu. Braucot pa ceļu, kas Rodā savieno Eleousa ciemu ar Embonas vai Salakos ciemiem, nezinātājam pat prātā nevarētu ienākt, ka kalna virsotnē priežu un baltegļu ielenkumā atrodas kādreiz ārkārtīgi grezni uzbūvētā Musolīni villa. Par tās eksistenci neliecina neviena norāde uz ceļa. Burtiski dažu simtu metru attālumā, visticamāk, tai garām ir braukuši tūkstošiem tūristu, par tās esamību pat nenojaušot.

30. augusta vakarā 91 gada vecumā pēc ilgstošas slimības mūžībā devies bijušais (un vienīgais) PSRS prezidents Mihails Gorbačovs (02.03.1921.–30.08.2022.).

Latvijā nav noteikts vēlētāju skaits, kuriem ir jānobalso, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Pat tad, ja rīt par 14. Saeimu nobalsotu vien daži procenti Latvijas pilsoņu, vēlēšanas skaitīsies notikušas. Un tieši balsotāji, nevis malā stāvētāji noteiks 14. Saeimas sastāvu un Latvijā notiekošo turpmākos četrus gadus.

1983. gada 21. septembrī laikraksts "New York Times" publicēja plūmju kūkas recepti, kas ātri kļuva populāra. Tik populāra, ka lasītāji vēlākajos gados to sāka izmantot šī laikraksta redaktoru šantāžai. Šīs receptes popularitāte, iespējams, slēpjas tās pagatavošanā. Kūkai nepieciešamie produkti ir nopērkami parastos pārtikas veikalos, un arī tās cepšana neprasa nekādas īpašas konditora prasmes. Tagad, plūmju laikā, ir īstais brīdis izmēģināt šo recepti.

Pārtika Latvijā gada laikā kļuvusi par ceturtdaļu dārgāka. Sviesta paciņa, kuru vēl novembrī varēja nopirkt par nepilnu eiro, tagad maksā jau gandrīz divus eiro un atsevišķos veikalos pārsniegusi arī šo robežu. Sviesta cenu kāpums ir tik krass, ka tas kļuvis par zagļu iecienītu preci.

Diskusijas par to, vai un kādā apmērā būtu vēlams pateikties ārstiem par labi paveiktu darbu, šķiet, palēnām zaudē savu aktualitāti. Ir daudz privāto klīniku, kur par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā ievērojamas summas, līdz ar to doma, ka vēl kaut kas būtu jādāvina ārstam, droši vien lielam vairumam pacientu nav pat prātā. Taču ne vienmēr tā ir bijis.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzēti strauju energoresursu cenu kāpumu, Saeima vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Diemžēl visas mājsaimniecības šo atbalstu nesaņems.

Trešās paaudzes mobilo sakaru tīkla tehnoloģija, ko Latvijā sāka ieviest pirms gandrīz 20 gadiem, ilgi vairs nekalpos. Mobilo sakaru operators “Latvijas mobilais telefons” (LMT) jau sācis tīklā darbojošās 3G tehnoloģijas izslēgšanu, paredzot līdz 2025. gadam to pilnībā slēgt. “Tele2” un “Bite” 3G tīkla tehnoloģija šobrīd darbojas ar visu uzbūvēto jaudu, lai gan abi uzņēmumi “Neatkarīgajai” atzīst, ka arī tie nākotnē atteiksies no šīs tehnoloģijas.

Jau trīs gadus plastmasas maisiņi veikalos pieejami tikai par maksu. Izņēmums līdz šim bija mazie plastmasas maisiņi, kuros var ielikt sveramo produkciju. Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par ierakstu, kas vēsta, ka viens no lielākajiem pārtikas lielveikaliem iekasē 3 centus par maisiņu, kurā tiek iesvērti augļi, dārzeņi, rieksti vai konfektes.

Depozītu sistēmai Latvijā pēc nedēļas jādarbojas jau pilnā mērā, proti, par ikvienu Latvijā nopirktu dzērienu tiks iekasēta depozītmaksa 10 centu apmērā, un ikvienu pēc 1. augusta iegādātu dzēriena iepakoju-mu ir jāvar nodot taromātā.

Latvijā ir sākusies zemeņu sezona. Lai izaudzētais nonāktu pie pircējiem, audzētāji meklē palīgus ogu lasīšanā, solot iespēju stundā nopelnīt pat astoņus eiro. Tomēr gribētāju darīt šo darbu lielākoties nav tik daudz, kā vēlētos saimnieki.

Strawberry season has begun in Latvia. To get the berries to buyers, growers are looking for helpers to pick them and promise to pay as much as eight euros an hour. However, the number of people willing to do this job is not as high as the farmers would like.

Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.

Arī Jāņu siers šogad ir palicis dārgāks. Par nelielu ritulīti šī tradicionālā Jāņu ēdiena jau ir jāmaksā 10 eiro. Jāņu sieru iespējams pagatavot arī pašiem, turklāt izmantojot veikalā nopērkamos produktus. Man neliels siera ritulītis izmaksāja aptuveni 3 eiro.