Latvijā: Gāzes tirgu uzpūš bez gāzes 29 komentāri
 
Latvijā

Gāzes tirgu uzpūš bez gāzes

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti jau deviņpadsmit dabasgāzes pārdevēji, no kuriem tikai trijiem ir līgumi ar dabasgāzes piegādātājiem.

Pēc likuma brīvā gāzes tirgus desmitā diena Latvijā praktiski ne ar ko neatšķiras no gadu desmitiem, kuros Latviju ar dabasgāzi apgādāja Krievijas gāzes ieguves uzņēmuma Gazprom meitasuzņēmums Latvijas gāze. Tā tas turpinās arī šajā dienā un varētu turpināties vismaz līdz 1. maijam. Gāzes tirgotāju nomaiņa ir normēta tā, ka šomēnes un katru nākamo mēnesi gāzes lietotājiem pāreja pie cita gāzes piegādātāja jāpiesaka līdz esošā mēneša 15. datumam un gāze no jaunā piegādātāja jāsāk saņemt nākamā mēneša 1. datumā. Ja gāzes lietotājs piegādātāja nomaiņu nepiesaka, piegādi pēc noklusējuma turpina iepriekšējais piegādātājs. Visticamāk, ka kaut cik pamanāma gāzes lietotāju kustība juridisko personu segmentā no Latvijas gāzes pie citiem piegādātājiem, ja tāda vispār notiks, iesāksies ar 2-3 mēnešu nobīdi. Dabasgāzi lietojošām mājsaimniecībām šobrīd nav jādara nekas vairāk, kā jāvēro gāzes tirgus izpausmes attiecībās starp uzņēmumiem un jāmēģina atpazīt, kādas izdevības tirgū parādījušās un ir pieejamas. Dabasgāzi apkurei izmantojošie privātmāju un gazificēto dzīvokļu iemītnieki iegūs «saistīto lietotāju» statusu un patiešām paliks piesaistīti Latvijas gāzei vēl vairākus gadus. Par pionieriem gāzes tirgū noteikti gāzi lietojošie uzņēmumi. Viņiem piegādes līgums kaut vai ar Latvijas gāzi jāpārslēdz obligāti, lai šis līgums iegūtu gāzes tirgus pasludināšanai atbilstošu formu, taču šai formai būs ietekme arī uz saturu - uz dabasgāzes cenu. Proti, uzņēmumiem tiek solīta iespēja vienoties ar gāzes piegādātāju par zemāku cenu nekā līdz šim. Patērētājiem Latvijā būs jāapmaksā viens rēķins, kurā uzrādīts, kā galīgā cena veidojas no pašas gāzes cenas, tās piegādes izmaksām un nodokļiem. Valsts gan nedod nekādas garantijas, ka šī cena tomēr neizrādās augstāka. Tirgus jaunievedumus ignorējošie uzņēmumu gāzes piegādi nezaudēs, bet pēdējās garantētās piegādes formā maksās par gāzi cenu, kas atbilst mājsaimniecību tarifam ar koeficientu 1,2.

Demonopolizācijas darījumi

Ja uzņēmums gāzi vispār patērē, tad gāzes cena ir viens no nosacījumiem, lai uzņēmums vispār spētu turpināt savu darbību. Līdz ar to gāzes cena, cena un vēlreiz cena ir jautājums, ko uzņēmēji adresē Latvijas gāzei, valsts iestādēm un avīzēm, taču atbildes uz šo jautājumu nav. Runa, protams, ir par cenu, kas parādīsies uzņēmumiem piesūtītos rēķinos, ietverot gāzes uzglabāšanas, sadales un piegādes izdevumus. Atbildes uz šo jautājumu nav jeb atbilde ir ierakta zemē - konkrēti Inčukalnā, kur atrodas Baltijā vienīgā gāzes glabātava. Tā tagad kopā ar gāzes pārvades maģistrālajiem tīkliem atdalīta no Latvijas gāzes, apgādāta ar jaunu izkārtni Conexus Baltic Grid un tiek gatavota pārdošanai atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, ka energoresursu tirgum jābūt demonopolizētam pēc būtības, t.i., tādam, kurā gāzes piegādes, glabāšanas, sadales un tirdzniecības uzņēmumi pieder dažādiem īpašniekiem. Šobrīd Conexus Baltic Grid un Latvijas gāze pieder vienām un tā pašām juridiskām personām ar Gazprom priekšgalā, kā arī fiziskām personām, kuru kopējais īpatsvars akciju kapitālā nav nozīmīgs un kuri tāpēc savas akcijas drīkstēs saglabāt.

Pazemes gāzes glabātava, protams, ir dabiskais monopols, ar kuru neviens nevar konkurēt Baltijā un tās apkārtnē, jo gāzes glabāšana prasa noteiktu pazemes iežu kombināciju un lielus kapitālieguldījumus to pārvēršanai gāzes glabātavā. Abu šo faktoru kombinācija ir tik reta, ka nekādas citas glabātavas Baltijā nebūs, bet jautājums ir par to, vai esošā gāzes glabātava paliks. Tās pastāvēšanai nepieciešamais finansējums ir jāsavāc no gāzes glabāšanas tarifiem, kuru šobrīd nav. Tie būtu jānosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas izrādās tik ļoti aizņemta ar aizvien jaunu gāzes tirgotāju reģistrāciju, ka gāzes glabāšanas tarifus līdz tirgus atvēršanai izstrādāt nepaspēja. Saeima gan paspēja dažās dienās pirms gāzes tirgus atvēršanas sākt un pabeigt likumu grozīšanu, lai dotu tiesības valdībai noraidīt Conexus Baltic Grid pircējus. Ja šīs tiesības izmanto līdz galējībai, valdība pat varēs 31. decembrī nopirkt Inčukalna pazemi pati par vienu eiro, jo uzņēmuma akcijas ir jāpārdod pēc likuma, bet tādu nav, jo visus pircējus valdība noraidījusi. Šāds variants droši vien ir joks, bet ir precedenti, kuriem Inčukalna pazemes pārdošana varētu atbilst. Gadījums ar Parex banku apliecināja, ka nekas Latvijā nav neiespējams, ne privātuzņēmuma nacionalizācija par simbolisku atlīdzību, ne arī pārdošana par tikpat simbolisku cenu, par kādu jebkurš (nebija vajadzīga ne zināma banka, ne baņķieris) varēja nopirkt uz Parex bāzes izveidoto banku Citadele; pircējs var izrādīties Latvijas valsts uzņēmums Latvenergo, kas arī skaitās sadalīts, bet vairākos valsts uzņēmumos, nebūt neprasot tādu īpašnieku nošķiršanu, kādu prasīja no Latvijas gāzes; Inčukalnu varētu slēgt, t.i., padarīt tikpat nelietojamu kā Skrundas radiolokatoru, lai gan Inčukalns jāspridzina nebūtu, tur pietiks ar kapitālieguldījumu apturēšanu. Naudu tādā gadījumā varētu pārvirzīt jaunu sašķidrinātās gāzes termināļu būvei, lai pilnīgi atvienotu Latviju no Gazprom.

Inčukalna noslēpums

Regulatora kavēšanos ar Inčukalna glabātavas tarifu apstiprināšanu ticamāk izskaidrot nevis ar ierēdņu slinkumu, bet uzdevumu pakārtot tarifus kādam no minētajiem Inčukalna nākotnes variantiem, kuri iespējami atsevišķi vai kombinācijās. Pagaidām lēmuma par Inčukalnu, šķiet, nav, tāpēc nav arī tarifu.

Izšķiršanās tarifu veidošanā ir par to, vai paturēt esošo kārtību, ka par katriem 1000 kubikmetriem gāzes patērētājs samaksā 11 eiro neatkarīgi no tā, vai gāze bijusi Inčukalnā, vai saņemta tieši no gāzes vadiem. Ja šo maksājumu no gāzes cenas izņem, tad gāze vasarā kļūs atbilstoši lētāka, toties ziemā, kad gāzes piegādes jauda nav pietiekama, par gāzi no Inčukalna nāksies piemaksāt vismaz 50 eiro par 1000 kubikmetriem. Šīs cenas turklāt varbūt nav atbilstošas īstenībai pat aptuveni, jo ir ļoti atkarīgas no gāzes patēriņa, kas savukārt ir atkarīgs no cenām. Saprotams tikai tas, ka glabāšanas pakalpojuma cena par gāzes vienību būs jo augstāka, jo mazāk gāzes tiks glabāts. Jāņem vērā kaut vai tāda situācija, ka Inčukalnā iesūknēs un izsūknēs mazāk gāzes, nekā būs tur jāglabā nevis patēriņam, bet gāzes krātuves darbināšanai, kas prasa uzturēt pazemē noteiktu gāzes daudzumu jeb spiedienu. Kas uzņemsies šādu gāzi nopirkt?

Krātuves jauda ir 2,3 miljoni kubikmetru, bet gāzes patēriņš Latvijā ir 1,2 miljoni kubikmetru, no kuriem daļa neiet caur krātuvi. Tur toties var glabāt gāzi Lietuvas, Igaunijas un Krievijas rietumu nomales apgādāšanai ar gāzi ziemā, bet kaimiņvalstis cenšas atsaistīties no šā maksas pakalpojuma. Lietuviešiem gan var rasties interese par Inčukalnu, kur glabāt Klaipēdā saņemto gāzi gadījumiem, kad gāzi pieprasa vairāk, nekā iespējams izsūknēt no gāzi atvedušiem kuģiem. Lietuvieši tādā gadījumā gribētu, lai gāzes patērētāji Latvijā piedalās Klaipēdas terminālī izdarīto ieguldījumu segšanā. Grūti iedomāties, kā Latvija un Lietuva vienojas par formulu, pēc kuras Latvijas maksa par ieguldījumiem terminālī tiek dzēsta ar Latvijas ieguldījumiem Inčukalnā.

Savs iespaids uz gāzes cenu celšanu būs arī gāzes pārsūknēšanas apjomu samazinājumam, kas palielina pārsūknēšanas izmaksas par katru pārsūknēto vienību. Pāreju no gāzes uzskaites kubikmetros uz uzskaiti siltuma vienībās izskaidro kaut nelielā atšķirība starp siltuma daudzumu, ko iespējams iegūt no dabasgāzes, kas tikai izsūknēta no zemes, un dabasgāzi, kas sašķidrināta un iztvaicēta. Vairāk siltuma dod viens un tas pats gāzes kubikmetru skaits otrajā gadījumā.

Drošības cena

Gāzes patērētājiem jārēķinās ar neskaidrībām gan ar gāzes cenām, gan ar to piegāžu drošību no tirgotājiem, kuriem nav līgumu ar gāzes piegādātājiem ne no Krievijas, ne no Klaipēdas. Īstenībā situācija ir vēl sarežģītāka, jo līgumiem jānosedz viss gāzes ceļš no ieguves vietas līdz kurtuvei. Nepietiek ar to, ka kāds ir nopircis gāzi biržā, bet nav rezervējis sev kuģi un jaudas gāzes vados un pārkraušanas un glabāšanas vietās. Gāzes patērētājiem pēkšņi jākļūst spējīgiem uzdot daudzus āķīgus jautājumus gāzes tirgotājam, kādas vienošanās un savstarpējas norēķināšanās stāv aiz gāzes piegādes gala cenas - cik reāla ir šī cena un cik reālas būs gāzes piegādes. Latvijas gāze iesaka painteresēties par Čehiju kā pamācošu piemēru gāzes patērētāju vēlmei ticēt lētas gāzes piegādes iespējamībai.

Bažas par gāzes piegādes drošību attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri neko nemainīs gāzes piegādē savām gāzes plītīm vai kuriem pat šādu plīšu nav, bet kuri izmanto centralizētās siltumapgādes sistēmas, no kurām daudzas darbina ar dabasgāzi. Kaut vai bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa paraksts par simtiem miljonu eiro aizņemšanos Lihtenšteinā rāda, cik piemērotu augsni mahinācijām var atrast pašvaldībās.

***

Apliecinājums

Aigars Kalvītis, a/s Latvijas gāze un Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs:

- Latvijas gāzei gāze būs! Kāpēc būs? Tāpēc, ka Latvijas gāze ir viena no sešām kompānijām Baltijā, kurām ir līgumi ar dabasgāzes ieguvējiem. Mūsu līgums līdz 2030. gadam nosedz visu iespējamo Latvijas dabasgāzes patēriņu pat visoptimistiskākajā patēriņa pieauguma gadījumā. Par gāzes cenu tik noteikti izsacīties nevaru. 3. aprīlis pienāca un pagāja bez gāzes pārvades un glabāšanas tarifu apstiprināšanas. Nav zināms, kad varēsim sākt gāzes iesūknēšanu Inčukalna glabātavā, bet skaidrs, ka nākamā apkures sezona paies patiešām brīvā gāzes tirgū, kas nevienam nekādu drošību negarantē.

***

UZZIŅAI

Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Dabasgāzes tirgotāju reģistrā ierakstītajiem uzņēmumiem. Atzīme ✔ pievienota tirgotājiem, kuriem ir līgumi ar dabasgāzes ieguvējiem un piegādātājiem.

• AS AJ Power Gas

• pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli

• SIA Enefit

• SIA ESK Sistēmas

• SIA EURO ENERGO COMPANY

• SIA Frenzo

• SIA GEG

• AS Latvenergo

• AS Latvijas gāze ✔

• SIA LATVIJAS PROPĀNA GĀZE

• UAB Lietuvos Duju Tiekimas ✔

• UAB LITGAS ✔

• SIA MVBK

• SIA Renergy Latvia

• AS Rīgas gāze

• SIA Scener

• SIA WIN Baltic



Komentāri [29]
#
papildus apstāķļi 6.jūlijs 2017 16:36 atbildēt
 
#
arī 1.jūlijs 2017 22:38 atbildēt
cūkuģīmim jāuzēdas...
 
#
Alexa 16.jūnijs 2017 10:09 atbildēt
Kad Kalvīts tika pie amata, mēs uzreiz ar vīru pasmējāmies, nu tūlīt celsies gāzes cenas, jo baroklītim vajag daudz naudas..... nu re kā mūsu prognozes piepildījās, pat politologam nevajag būt....
 
#
Joņs » Alexa 20.jūnijs 2017 18:35 atbildēt
Tieši tā! Jo Latvijā valda zagļi un tautas nodevēji!!!
 
#
Dr 28.maijs 2017 17:06 atbildēt
A ka tad cenas dabus augstakas ja neko neuzputis - jo tacu laikam jau sena prakse un neierobezoti bez jebkadas kontroles visiem kuri veletos "stradat" attiecigaja nozaree jo kas "stradajot" tam esot -
ari populara fraze
 
#
Vaira 16.maijs 2017 19:18 atbildēt
Šitas čalis pats ir pilns ar gāzi.
 
Skatīt visus 29 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers