Latvija atvērtā gāzes tirgus apstākļos dzīvo pirmās nedēļas. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks intervijā Neatkarīgajai atklāj jaunās situācijas nianses, ieguvumus un izaicinājumus.
- Vai viss nepieciešamais gāzes tirgus atvēršanai tika izdarīts un nebija neviena šķēršļa, kas kavētu komersantu ienākšanu gāzes tirgū?
- No likumdošanas viedokļa darbs pie gāzes tirgus atvēršanas beidzās jau martā līdz ar normatīvo aktu izstrādi par dabasgāzes rezervēm. Bet spēles noteikumi tirgū iesaistītajiem uzņēmējiem bija skaidri jau februārī, kad tika pieņemti dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi. Līdztekus šiem noteikumiem, protams, izstrādājām vēl arī citus normatīvos aktus, kas bija nepieciešami gāzes tirgus funkcionēšanai brīvā tirgus apstākļos. Par to, ka gāzes tirgus tiešām sāk darboties brīvā tirgus apstākļos, liecina fakts, ka atsevišķi komersanti jau ir izteikuši savus piedāvājumus un uzrunājuši potenciālos klientus.
- Vai tirgotāju aktivitāte brīvajā gāzes tirgū ir tāda, kā gaidījāt, vai tomēr komersanti ir pasīvāki nekā cerējāt?
- Tirgotāju aktivitāte ir tieši tāda, kādu prognozējām. Mēs necerējām sagaidīt, ka jau pirmajā gāzes tirgus atvēršanas dienā visi komersanti, kuri reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, uzreiz arī iesaistīsies šajā tirgū. Brīvais gāzes tirgus ir jauna situācija gan līdzšinējam gāzes piegādes monopoluzņēmumam AS Latvijas gāze, gan citiem komersantiem, gan arī klientiem. Tirgotājiem ir jāsaprot, kā šī sistēma strādā, kādas ir viņu iespējas, kādi ir viņu pienākumi. Tirgotājiem būs jākonkurē savā starpā, gan meklējot iespēju nopirkt gāzi lētāk, nekā to var izdarīt konkurenti, gan arī ieinteresējot savā piedāvājumā klientus. Tas viss prasa zināmu pieredzi. Ar laiku gāzes tirgotāju skaits noteikti būs lielāks un konkurence vēl pastiprināsies.
Šobrīd gāzes tirdzniecībai ir reģistrējušies 19 tirgotāji, kas liecina, ka interese par šo tirgu ir. Visticamāk, komersanti sākotnēji uzrunās juridiskos klientus, tas ir, klientus ar lielu gāzes patēriņu un tātad arī ar potenciāli lielāku apgrozījuma un peļņas iespēju. Piedāvājumi mājsaimniecībām varētu sekot pēc kāda laika, attīstoties tirgum.
Taču, pat neskatoties uz to, ka pagaidām mājsaimniecības vēl tiešā veidā neiesaistās brīvajā gāzes tirgū, tās no tirgus atvēršanas ir ieguvējas netiešā veidā jau ar pirmo dienu. Proti, brīvā tirgus priekšrocības var izmantot rūpniecības uzņēmumi, kuri ražošanā izmanto gāzi, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas uzņēmumi. Attiecīgi samazinot savas ražošanas izmaksas, viņi spēs piedāvāt konkurētspējīgākas cenas saviem klientiem.
- Vai pašreizējā situācijā tirgotājiem vispār ir iespēja atrast lētāku gāzi, ko piedāvāt saviem klientiem?
- Dominējošais piegādātājs šajā reģionā, protams, ir Gazprom, un, visticamāk, tāds tas arī paliks kādu laiku. Taču līdz ar tirgus atvēršanu radīta iespēja arī caur Klaipēdas termināli iegādāties gāzi no visas pasaules. Lietuvas tirgotāji to aktīvi izmanto, un arī Latvijas tirgotāji ar laiku, uzkrājot pieredzi, sāks izmantot šo iespēju.
Brīvā tirgus priekšrocība ir tā, ka cena, ko piedāvā viens piegādātājs, konkurē ar otra piegādātāja cenu. Līdz ar to vairs nav situācija, kad tirgū ir tikai viens piegādātājs, kurš nosaka cenu. Viņam ir jārēķinās, ka tirgū tagad ir vēl viens spēlētājs, kuram arī ir sava teikšana. Tas vairs nepieļaus situāciju, kad Latvijas patērētāji ilgstoši ir maksājuši par gāzi augstāku cenu nekā Rietumeiropas patērētāji, kā to liecina Eiropas Komisijas dati.
Ar tirgus atvēršanu patērētājiem būs iespēja izvēlēties arī alternatīvu piegādātāju, un tam vajadzētu samazināt gāzes cenu reģionā.
- Atverot elektrības tirgu, mājsaimniecībām par elektrību nācās maksāt dārgāk nekā regulētajā tirgū, izņemot, protams, aizsargātos lietotājus. Vai situācija nebūs līdzīga arī tagad, atverot gāzes tirgu?
- Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka nav nekāda pamata runām par būtisku gāzes gala cenas sadārdzināšanos brīvā tirgus apstākļos. Gluži pretēji, gāzes cenai ir jāsamazinās. Gāzes cena produkta gala cenā aizņem lielu daļu. Šis resurss mums ir bijis ilgstoši dārgāks nekā Rietumeiropā, līdz ar to, atveroties tirgum, cenai ir jāsamazinās.
Šobrīd nav pamata arī runām par pārvades un sadales tarifa pieaugumu. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vērtē iespējamos pārvades tarifus, bet sadales tarifu projekts vēl pat nav iesniegts. Tāpēc, kamēr nav apstiprināti jauni tarifi, runas par tarifu kāpumu ir tikai spekulācijas. Taču, ja gadījumā nākotnē pārvadē vai sadalē būs kāds sadārdzinājums, es šaubos, vai tas būs tik liels, ka pārsniegs gāzes cenas samazinājumu. Līdz ar to gala efektam vajadzētu būt samazinošam, nevis paaugstinošam.
- Atveroties elektrības tirgum, daudzi neticēja prognozēm par elektrības palētināšanos. Pēdējo gadu laikā redzam, ka cenas šim resursam tiešām samazinās, visticamāk, jauno starpsavienojumu dēļ.
- Jā, jauni starpsavienojumi paver lielākas iespējas ražotājiem konkurēt savā starpā. Tieši tādi paši soļi tiek sperti gāzes tirgū. Jau šobrīd ir iespēja iegādāties gāzi ne tikai no Austrumiem, bet arī no Rietumiem caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Mēs rēķināmies, ka 2020.-2021. gadā būs savienojums starp Lietuvu un Poliju, kas mūs savienos ar Centrāleiropas gāzes vadiem. Un, summējoties visiem piedāvājumiem, tirgus pēc kāda laika būs diezgan nobriedis. Gāzes tirgus pakāpeniski seko elektrības tirgum pa pēdām. Lietuvā un Igaunijā gāzes tirgus jau ir atvērts. Ja skatāmies uz mūsu reģionu, tad pēdējā valsts, kas atvērs savu gāzes tirgu, būs Somija, kas to plāno darīt nākamā gada 1. janvārī. Mūsu mērķis ir panākt, ka līdz 2020. gadam tiek izveidots reģionāls gāzes tirgus, kurā ietilps Baltijas valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija - un Somija. Tas būs viens liels tirgus, kurā komersanti var brīvi tirgoties bez jebkādiem šķēršļiem. Šobrīd, šķērsojot katru robežu, tarifs pieaug. Mēs vēlamies nojaukt šīs starpvalstu barjeras, kas sadārdzina gāzes cenu. Tas ļaus tirgotājiem darboties ne tikai valsts, bet starpvalstu līmenī.
- Kas jaunajā situācijā ir jādara uzņēmumiem un mājsaimniecībām?
- Mājsaimniecībām faktiski nav pienākuma kaut ko darīt, ja tās apmierina esošais tirgotājs, piedāvājums un cena. Vienīgā lieta, kas mainīsies, ir gāzes rēķinā iekļautais aprēķins par patērēto gāzi - tas būs izteikts arī kilovatstundās blakus jau ierastajiem kubikmetriem.
Juridiskām personām iesaistīšanās gāzes tirgū ir obligāta, un tām tas ir jāizdara, vēlākais, līdz 15. jūnijam, noslēdzot jaunu līgumu par gāzes piegādi ar kādu no gāzes tirgotājiem. Tas ir jādara arī tajā gadījumā, ja uzņēmums nolemj nemainīt piegādātāju un arī turpmāk šo resursu pirkt no AS Latvijas gāze. Ja uzņēmums nebūs veicis izvēli gāzes tirgū, t.i., noslēdzis jaunu līgumu, tas saņems gāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kas ir par piektdaļu augstāka. Šāda kārtība ir paredzēta, lai stimulētu tirgus attīstību.
- Vai juridiskām personām ir jāgaida līdz 15. jūnijam, lai noslēgtu jaunos līgumus?
- Nē, uzņēmumi to var darīt uzreiz, tiklīdz ir izvēlējušies tirgotāju, kaut vai šobrīd. Un arī mājsaimniecības var sākt domāt par iesaistīšanos brīvajā tirgū. Visticamāk, pirmās mājsaimniecības, ko tirgotāji uzrunās, būs tās, kuras gāzi izmanto, piemēram, mājas apkurei. Mēs prognozējam, ka diez vai tas notiks agrāk par gada otro pusi.
Mājsaimniecības joprojām saņem un arī nākotnē saņems gāzi par SPRK apstiprinātu tarifu, ja vēlēsies palikt regulētajā tirgū.
- Vai neraizējaties, ka, tuvojoties 15. jūnijam, gāzes tirgotāji var sākt šantažēt uzņēmumus izvēlēties tieši viņu piedāvājumu, jo pretējā gadījumā, neizvēloties nevienu, viņiem tāpat būs jāmaksā par 20% dārgāk?
- Konkurences padome uzmanīgi seko līdzi gāzes tirgus atvēršanai un norisēm tirgū. Tas ir ļoti apsveicami, jo šajā procesā ir ļoti daudz risku no konkurences viedokļa, piemēram, lai līdzšinējais monopolists neiegūtu pārlieku lielu varu pār tirgus spēlētājiem.
- Kā vērtējat, ka gāzes tirgū plāno iesaistīties arī AS Latvenergo?
- Pozitīvi. Latvenergo ir viens no lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā. Uzņēmumam ir arī ievērojama pieredze darbā ar plašu klientu loku. Tāpēc tas būtu tikai apsveicami, ja šis uzņēmums aktīvi iesaistītos gāzes tirgū.
- Jūs stāstījāt par ieguvumiem, atverot gāzes tirgu, bet vai ir arī kādi izaicinājumi?
- Gāzes tirgus no tirgotāju viedokļa ir sarežģītāks nekā elektrības tirgus, jo gāze vienā vai otrā veidā fiziski ir jānopērk. Un tā ir tā galvenā atšķirība no elektroenerģijas tirgus, kur tirgotājs var būt vienkārši starpnieks. Iesaistoties gāzes tirdzniecībā, ir nepieciešami zināmi ieguldījumi, lai rezervētu apjomu un nogādātu to līdz lietotājam.
Tomēr, manuprāt, lielākais izaicinājums ir tas, ka brīvais gāzes tirgus Latvijai ir jauna lieta - vēl nav izveidojusies izpratne, kā šis tirgus īsti strādās. Ir jāpaiet zināmam laikam, kamēr tirgotāji apjautīs, kādas ir viņu iespējas, un kamēr arī lietotāji sapratīs savas iespējas. Arī pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid šī ir jauna situācija, un viņiem būs jāstrādā pēc citiem principiem, nekā līdz šim viņi ir to darījuši. Viņiem pašiem būs jārūpējas, lai krātuvē un pārvadē ir gāze. Līdz šim viņiem par to nebija jādomā, tāpat kā nebija jādomā par tirgus mehānismiem, kā piesaistīt klientus.
- Kā vērtējat idejas, kas uzliktu par pienākumu visiem tirgotājiem noteiktu gāzes apjomu glabāt Inčukalna gāzes krātuvē vai arī visas ar gāzes krātuvi saistītās izmaksas sadalīt starp lietotājiem, neatkarīgi no tā, cik viņi patērē gāzi?
- Ir izskanējuši dažādi modeļi, kā tālāk rīkoties saistībā ar Inčukalna gāzes krātuvi. Šī ir jauna situācija un ne tikai tirgus spēlētājiem, bet arī pārvades sistēmas operatoram. Zināšanu, kā strādā gāzes tirgus, trūkst visiem. Tāpēc, pirms pieņemt tik nozīmīgus lēmumus, ir jāveic nopietna analīze. Uzlikt par pienākumu visiem lietotājiem maksāt kaut kādu noteiktu summu, lai tikai komersants neciestu zaudējumus, nav ne samērīgi, ne saprātīgi, ne godīgi. Šobrīd starp pārvades sistēmas operatoru un SPRK notiek sarunas par šo jautājumu. Arī mēs, Ekonomikas ministrija, sekojam līdzi šiem procesiem, un, ja būs vajadzīgas kādas izmaiņas normatīvajos aktos, mēs esam gatavi reaģēt. Bet tam ir nepieciešama rūpīga situācijas analīze.
- Kas notiks, ja kāds no gāzes tirgotājiem bankrotēs vai vienkārši pārtrauks savu darbību kāda iemesla dēļ? Vai tā klienti nepaliks bez gāzes?
- Šeit satraukumam nav pamata - arī šādos gadījumos klientiem gāzes piegāde tiks turpināta. Likumdošanā ir ietverts pēdējās garantētās piegādes mehānisms, kas paredz iespēju klientiem saņemt gāzi. Tiesa, klienta pienākums, paliekot bez tirgotāja, ir pēc iespējas operatīvāk izvēlēties citu tirgotāju. Pretējā gadījumā viņam par gāzi būs jāmaksā par 20% augstāka cena (juridiskajām personām). Šāda kārtība ir paredzēta, lai klienti maksimāli ātri izvēlētos jaunu tirgotāju un noslēgtu jaunu līgumu. Gāzes plūsmas tiek administrētas caur tirgotāju, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ikvienam klientam būtu tirgotājs, kurš organizē visu, kas ir saistīts ar gāzes piegādēm, norēķiniem u.tml.
- Kas vēl ir jāizdara šogad?
- SPRK vēl ir jāapstiprina Pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas lietošanas noteikumi un pārvades sistēmas tarifi. No savas puses sekojam līdzi norisēm tirgū. Pārskatāmā periodā mēs izvērtēsim, kā tirgus darbojas un vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas.
Vēl šogad notiks divi procesi, kas attiecas uz tirgus atvēršanu, proti, AS Latvijas gāze reorganizācija. Uzņēmumā jānodala sadales sistēmas operators no tirgotāja. Tāpat esošajiem AS Latvijas gāze akcionāriem - Gazprom, Itera un Uniper Ruhrgas International - ir jāpārdod savas AS Conexus Baltic Grid kapitāldaļas. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņi jau aktīvi ar to nodarbojas.
Apkopojot iepriekš runāto, varu teikt, ka spēles noteikumi gāzes tirgū ir mainījušies. Protams, ka spekulācijas, kā tirgus darbosies, kādam tam vajadzētu būt, sit diezgan augstu vilni. Pirms pieņemt lēmumus, kas ir saistīti ar jebkādām izmaiņām, jāveic analīze, un tikai tad var lemt, ko darīt lietas labā, ja ir problēma. Mēs redzam, ka gāzes tirgū šobrīd visi mācās - gan līdzšinējais monopolists AS Latvijas gāze, gan jaunie tirgotāji, gan lietotāji. Mēs rēķināmies, ka šis gads būs tāds kā mācību periods.
