3.lapa
Vai mēs paši esam apmierināti ar to, kā dzīvojam?
Pēdējās dienās izskanējušās ziņas liecina, ka no 22 ģimenēm, kurām piešķirts patvērums Latvijā, 20 ģimenes mūsu valsti pametušas un devušās uz Vāciju. Nevilšus rodas jautājums, vai maz vērts ieguldīt pūles un līdzekļus patvēruma meklētāju integrācijai Latvijas sabiedrībā, ja pēc pozitīva sprieduma saņemšanas viņi pamet mūsu valsti? Liesma Ose teic: “Protams, ir nepatīkami, ja zini, ka esi ieguldījis resursus cilvēkā, bet viņš izvēlas aizbraukt. Teorētiski pastāv iespēja, ka šie cilvēki atgriezīsies, taču tā ir tikai teorētiska varbūtība. Ko var ilgtermiņā darīt? Domāju, mums katram vajadzētu atbildēt uz atslēgas jautājumu: vai mēs paši esam apmierināti ar to, kā dzīvojam? Kādas ir valsts un iedzīvotāju savstarpējās attiecības, kā cilvēki parāda rūpes cits par citu? Tā ir izglītības, veselības, sociālās aprūpes politika, nodarbinātība. Vai mēs paši labi jūtamies savā valstī? Šis ir tāds liels jautājumssev un politiķiem, jo sniegtā atbilde uz šiem jautājumiem cieši saistīta ar to, kā mēs izturēsimies pret iebraucējiem. Ja būsim apmierināti ar dzīvi, tad mēs ar prieku uzņemsim ciemiņus, jo mums nebūs jāsatraucas, ka tagad kāds mums atņems kumosu. Ja cilvēki nejūtas droši, dzīvo trūkumā, ir neapmierināti, nepaēduši, tad, protams, radīsiespretestība - kāds atbrauks un atņems mums to, kā īsti nemaz nav. Šīs lietas ir ļoti, ļoti saistītas.”
Profesore arī norāda, ka Latvijā ir ļoti sarežģīti rit bēgļu uzņemšanas plāna īstenošana: “Katrai ministrijai ir savas funkcijas, savstarpējā koordinācija nav laba, un uzskatu, ka viens no būtiskākajiem un steidzamāk risināmajiem jautājumiem ir nodarbinātība, lai cilvēks pēc statusa saņemšanas uzreiz varētu sākt darba gaitas un pelnīt iztiku ģimenei.”
Liesma Ose gan teic, ka lielākoties darba devēji ir piesardzīgi, turklāt ne katram patvēruma meklētajam ir atbilstoša kvalifikācija konkrēta darba veikšanai. Tomēr patvēruma meklētājs ar atbilstošu izglītību un prasmēm var būt ļoti noderīgs mūsu darba tirgū, piemēram, atverot jaunas durvis uz bagātajām arābu valstīm. “Latvijas ekonomikai tas būtu aktuāli, ja šo jautājumu aplūkojam Krievijas sankciju kontekstā,” saka profesore.
Sarunas beigās viņa vēl uzsver, ka bailes ir cilvēciskas, īpaši ņemot vērā islāma fundamentālistu rīkotos teroraktus, taču tā ir tikai viena sekta, kas rada šosaizspriedumus par lielāko daļu savas tautas. “Tas ir briesmīgi. Tomēr jāatceras vēl kāda lieta - cilvēks uzticēšanos iegūst ar laiku. Ja mums kaimiņos sāktu dzīvot kāda bēgļu ģimene, kas būtu atvērta, draudzīga, ar laiku mēs viņus noteikti pieņemtu. Latviešu cilvēki ir ļoti sirsnīgi, taču jāpārlauž tā pirmā barjera. Daudz strādāju ar prakses studentiem no ārzemēm, kuri teikuši, ka viņiem ir grūti sadraudzēties ar latviešiem! Bet, paiet pāris mēneši, un viņi ieguvuši draugus, no kuriem pēc tam ir grūti šķirties.”
