2.lapa
Krievvalodīgā prese noraidošāka
Liesma Ose uzsver, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta uzskatos par jautājumiem, kas skar imigrantus. Arī, piemēram, sociālo darbinieku vidū bieži nākas dzirdēt visai noraidošu attieksmi, taču, kā norāda profesore, tas ir saprotami. Īpaši, ja atceramies Ķelnes notikumus, arī traģēdijas Francijā…
Interesanti, ka negatīvāka nostāja pret imigrantiem bija sastopama krieviski rakstošajā presē. “Viņu arguments bija tāds, ka viņi paši Latvijā piedzīvojuši nebūt ne pieņemošu attieksmi. Turklāt, kad Eiropā sākās bēgļu krīze, tika veikta Latvijas mediju analīze, kas parādīja, ka krievvalodīgie mediji ir neiecietīgāki, nekā latviski rakstošie. Un tas arī, protams, ietekmē auditoriju. Iespējams, tas saistīts integrācijas politiku, kas nav visai veiksmīga. Cilvēks nejūtas īsti labi šeit, un tad viņš domā - aha!, te atbrauks vēl kādi svešie un konkurēs ar mani! Citiem vārdiem sakot, cilvēki nejūtas droši,” saka Liesma Ose.
Tomēr Latvijai būs jāuzņem noteikts skaits imigrantu Eiropas Savienības bēgļu programmas ietvaros, un arī mūsu valstī ir entuziasti, kuri jau tagad aktīvi iesaistās šo cilvēku integrēšanā, kā arī sniedz viņiem nepieciešamo palīdzību. Viena no tādām grupām izveidota sociālā tīklaFacebook lapā ar nosaukumu “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tajā iesaistījusies arī Liesma Ose, un viņa stāsta, ka lielākoties Muceniekos mītošajiem patvēruma meklētājiem nepieciešams apģērbs, bērnu pārtika, higiēnas preces. “Ar to pabalstu, ko viņi saņem, nav iespējams nopirkt šīs lietas, tāpēc esam līdzjūtīgu cilvēku grupa, kas palīdz viņiem nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Šāda veida palīdzības sniegšana tiek nodrošināta visur Eiropā, īpaši izplatīti tas ir Vācijā. Cilvēki palīdz arī caur Sarkano krustu, caur biedrību “Drošā Māja”,” uzskaita profesore.
