Pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis ar prieku raugās uz šogad padarīto: īstenota Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta piektā kārta, kuras laikā veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve četros Ventspils iekšpagalmos, kā arī rekonstruēti maģistrālie vadi piecos ielu posmos. «Gads tiešām ir bijis ražīgs, iecerēto ir izdevies realizēt. Līdz ar to 2007.–2013. gada Kohēzijas fonda plānošanas perioda ietvaros mūsu realizētie projekti ir veiksmīgi noslēgušies,» sacīja E. Daugelis.
Būvē, remontē, atbalsta
Taču ūdenssaimniecības sakārtošana nav tikai viena gada darbs. Pēdējo desmit gadu laikā Ventspils ūdenssaimniecības attīstībā ieguldīti kopā vairāk nekā 80 miljoni eiro, no tiem aptuveni 80% ir Eiropas Savienības fondu atbalsts, 20% – Ventspils ūdenssaimniecības ieguldījums.
«Sākām ar ūdens kvalitātes uzlabošanu, jo vēl pirms desmit gadiem ventspilnieki rauca degunu par rūsgano ūdeni, kas tecēja no krāna. Katrā ziņā, dzeršanai to neieteica lietot, un arī mazgāt baltus kreklus dzeltenīgajā ūdenī nebija vēlams. 2004. gadā pabeidzām jaunās dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvi, izbūvējām jaunus dziļurbumus aptuveni 11 kilometru attālumā no pilsētas, mežā, un tagad dzeramā ūdens kvalitāte Ventspilī ir viena no labākajam valstī un pilnībā atbilst ES augstajiem rādītājiem. Tagad ūdeni no krāna Ventspilī var droši dzert,» ar lepnumu atzina E. Daugelis.
2005. gadā Ūdeka pabeidza notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību. «Nākamais akcents tika likts uz mūsu pakalpojumu pieejamību, jo pirms tam mūsu nodrošinātais serviss bija pieejams tikai Ventspils centra daudzdzīvokļu mājām un juridiskām personām. Īstenojot tīkla paplašināšanas projektu, tas ir, būvējot jaunus ūdensvadus un nodrošinot jaunus pieslēgumus, Ūdeka pakalpojumus varēja sākt izmantot arī ārpus centra dzīvojošie, tajā skaitā arī jaunie pilsētas apbūves rajoni. Šobrīd 98,3% Ventspils iedzīvotāju ir iespēja pieslēgties centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai,» sacīja E. Daugelis.
Diemžēl ne visas mājsaimniecības, kurām ir nodrošināta šāda iespēja, to ir arī izdarījušas. Kā galveno šķērsli E. Daugelis min līdzekļu trūkumu, jo pašvaldības uzņēmums par saviem līdzekļiem veic tīkla izbūvi un uzturēšanu līdz īpašuma robežai. Iekšējo tīklu izbūve ir jāveic pašam saimniekam, bet ne visi var tam atlicināt naudu. Ūdeka radusi risinājumu arī šai problēmai, proti, palīdzot izveidot pieslēgumu, par kuru iedzīvotāji pakāpeniski norēķinās divu gadu laikā kopā ar maksu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Tā ir Ūdekas izstrādātā atbalsta programma, ko mājsaimniecības ir pozitīvi novērtējušas.
Cer uz jauno valdību
Savukārt šā gada Ventspils ūdenssaimniecības prioritāte – esošā ūdensvada un kanalizācijas tīkla rekonstrukcija posmos, kur tas ir nepieciešams. Šogad veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve četros Ventspils iekšpagalmos, bet maģistrālajiem vadiem tika veikta oderēšana jeb, kā būvnieki to sauc, zeķes ievilkšana. Ar šo tehnoloģiju esošajā caurulē tiek ievilkta tāda kā čaulu, kas veidota no īpaša materiāla, kurš sasildot izplešas un sacietējot ieņem vecās konstrukcijas formu. Veicot cauruļu renovāciju šādā veidā, caurules nav jāizrok un līdz ar to nav jābojā esošais ceļu vai ielu segums. Renovētās caurules varēs kalpot vēl vismaz 50 gadu.
«Pēc darbu nobeiguma veicām mērījumus un secinājām, ka infiltrācija ir samazinājums par 40 %. Tas uzreiz arī atspoguļojās mazākā elektrības rēķinā, jo sūkņiem vairs nebija jāstrādā ar tik lielu jaudu kā iepriekš,» atklāj Ūdeka vadītājs, piebilstot, ka uzņēmums vēlētos tīkla rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus turpināt, jo, lai gan Ventspils ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kurā vairāk nekā puse ūdens un kanalizācijas vadu ir salīdzinoši jauni, tomēr arī šajā piejūras pilsētā vēl ir atsevišķas tīkla vietas, kuras prasītos pēc renovācijas. Diemžēl nākamajā Kohēzijas fonda plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam ūdensvadu paplašināšanai un rekonstrukcijai Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) vairs nav paredzējusi atbalstu. Tāds ir tikai kanalizācijas tīklu paplašināšanai. «Ikvienam ūdensapgādes speciālistam ir skaidrs, ka nav vērts būvēt kanalizācijas tīklu, ja līdzās tam nav ūdensvada. Protams, var jau pievilkt tikai kanalizāciju, tikai tad rodas jautājums – cik no šīm privātmājām pieslēgsies. Līdz šim Kohēzijas fonda atbalsts bija 80% apmērā, bet nākotnē, atbalstot vien kanalizācijas paplašināšanu 70% apmērā, jārēķinās, ka ieguldījuma smagums gulsies uz ūdenssaimniecību uzņēmumu pleciem. Ja viena projekta izmaksas ir lēšamas 2 miljonu eiro apmērā, tad saskaņā ar jaunajiem noteikumiem mums būtu jāiegulda vairāk nekā miljons eiro. Uzņēmuma rīcībā nav tādas liekas naudas summas, un tas nozīmē, ja vēlamies sakārtot vēl vienu pilsētai nozīmīgu un blīvi apdzīvotu ielu, mums būtu jāņem kredīts ar visām no tā izrietošām sekām. Pieņemot tik absurdu lēmumu, tas ir, atbalstīt vien kanalizācijas paplašināšanu, izskatās, ka VARAM vairāk domā par vienas ES direktīvas ievērošanu un klanīšanos ES ierēdniecības priekšā, nevis reālo situāciju. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā arī nākamajā Kohēzijas fonda plānošanas periodā ir atbalstīta ūdensvadu un kanalizācijas paplašināšana un renovācija. It kā šajās valstīs nebūtu jāievēro šī konkrētā direktīva. Arī citās Eiropas valstīs nav visas mājas pieslēgtas pie kanalizācijas tīkliem. Par šo Latvijā absurdo situāciju esam satraukušies ne tikai mēs, bet arī citu pilsētu ūdenssaimniecības,» bilda E. Daugelis. Viņš cer, ka jaunā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs būs viedāki un ieklausīsies nozares speciālistu teiktajā.
Jaunais likums nesīs izmaiņas
Nākamgad, stājoties spēkā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, nedaudz mainīsies arī ūdens un kanalizācijas pakalpojuma aprēķināšanas kārtība Ventspils daudzdzīvokļu mājās. Ventspils līdz šim bija teju vienīgā starp lielajām pilsētām, kurās mājsaimniecības par saņemto ūdeni norēķinājās pēc dzīvokļos esošajiem skaitītājiem tieši ar pakalpojumu sniedzēju, nevis caur pārvaldnieku. Pārējās pilsētās šā pakalpojuma maksas aprēķināšanā tika ņemti vērā ievadskaitītāja rādījumi. Pēc 1. janvāra, stājoties spēkā jaunajam likuma, arī Ventspilī tiks ņemti vērā ievadskaitītāja dati, un tas tiks atspoguļots arī rēķinā. Ūdeka šobrīd veic izglītojošu darbu, lai izskaidrotu iedzīvotājiem gaidāmās izmaiņas.
Līdz ar jauno likumu tiek izstrādāti arī tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādē ir piedalījušies arī Latvijas Pašvaldības savienības un Latvijas Ūdens un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas biedri, tajā skaitā arī Ūdeka. Likums deleģē pašvaldībām izveidot saistošos noteikumus par līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosakot līdzfinansējuma apmēru un tā saņemšanas nosacījumus. Tāpat pašvaldībām ir jāizstrādā decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība, kā arī jāparedz administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu. «Valsts šo kontroles funkciju, nebaidīšos šā vārda, uzgrūdusi pašvaldībām, lai gan citur Eiropā tas ir valsts ziņa,» zināja stāstīt Ūdekas vadītājs. Par spīti tam, viņš ir gandarīts, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums pievērš uzmanību kanalizācijas notekūdeņu savākšanai no privātmājām, jo līdz šim Latvijā par to vispār nelikās daudz zinis. Daudzās privātmājās notekūdeņi no nosēdbedrēm ieplūst gruntsūdeņos un pasliktina vides situāciju. Viņš minēja piemēru par Vāciju, kurā ir noteikta strikta kārtība: ja mājoklis nav pieslēgts centralizētai kanalizācijas sistēmai, tad tajā ir jābūt funkcionējošam bioseptiķim (lokālai attīrīšanas iekārtai), kas aprīkots ar automātisku paraugu ņēmēju. Testi ir jāveic regulāri un jāatskaitās valsts vides dienestam, lai būtu drošība, ka netiek piesārņota apkārtējā vide.
Kopīgs darbs Ventspilij
Dodoties uz Ventspili, mani ikreiz nebeidz pārsteigt, ka pilsēta vienmēr izskatās uzposta. Savu roku Ventspils sakoptībā ir pielikusi arī Ūdeka, jo pēc īstenotiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkla rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektiem ielas un māju iekšpagalmi uzmirdz jaunā kvalitātē.
«Tas ir pašvaldības un visu iesaistīto uzņēmumu kopdarbs. Ja mēs vai kāds cits komunālo pakalpojumu uzņēmums gatavojas uzsākt kādu projektu, vienmēr notiek konsultācijas ar pašvaldību un citiem uzņēmumiem. Sākumā man tas šķita par daudz birokrātiski – savu projektu vienmēr saskaņot vēl ar citiem, taču ātri sapratu, ka Ventspils pašvaldības pieeja – visas problēmas risināt kompleksi – simtkārt ir attaisnojusies. Īstenojot šādu politiku, ielas netiek pārraktas neskaitāmas reizes pēc kārtas, jo vienā gadā caurules remontējam mēs, nākamajā gadā varbūt kāds kabelis jāierok Latvenergo, bet pēc pusgada remontus sāk siltuma uzņēmums. Ventspilī kāda objekta rekonstrukcijas laikā tiek izdarīts viss, lai visas komunikācijas sakārtotu vienlaikus. Kad tas ir izdarīts, projektā iesaistās pašvaldība ar savu finansējumu – tiek ierīkots apgaismojums, izbūvētas ietves un veloceliņi, iekārtota vai atjaunota zaļā zona, un rezultātā pilsēta ir ieguvusi pilnībā sakārtotu ielu,» stāstīja E. Daugelis. Sastrādāties dažādiem dienestiem un uzņēmumiem nemaz nav tik viegli, jo katram ir savs darba temps un prioritātes, tāpēc viņš jo īpaši uzteic pašvaldības pūles, ko tā iegulda, lai panāktu kompleksu risinājumu.
