Piektdiena, 3.maijs

redeem Gints, Uvis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Ūdeka: 15 gados sakārtota pilsētas ūdenssaimniecība

Lai savestu kārtībā sistēmu, tiek izmantota nevis kanalizācijas tīklu rakšana un bojāto posmu nomaiņa ar jaunām caurulēm, bet oderēšana © Publicitātes foto

Šobrīd teju vai visi Ventspils iedzīvotāji var izmantot ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumus, ko nodrošina pašvaldības SIA Ūdeka. Tas nozīmē: kvalitatīvs dzeramais ūdens un videi draudzīga notekūdeņu attīrīšana. Lai to panāktu, uzņēmums īstenojis projektu piecās kārtās, investējot ūdenssaimniecības sakārtošanā 80 miljonus eiro.

Projekts piecās kārtās

«Ja runājam par nozīmīgāko ūdenssaimniecības izaugsmi Ventspilī, tad jāsāk ar laika periodu no 2000. gada, vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad notika sagatavošanās darbi ES fondu apguvei,» teic PSIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis, uzsverot, ka kopš tā laikā Ventspils ūdenssaimniecības attīstībā ieguldīti kopā vairāk nekā 80 miljoni eiro. Skaitļu valodā tas nozīmē: rekonstruēti vai no jauna izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli 228 kilometru garumā, izveidoti jauni 1465 ūdensvada un 1762 kanalizācijas pieslēgumi un ar iespēju pieslēgties centralizētajiem tīkliem nodrošināti jau 98,3% iedzīvotāju.

Pirmajās divās projekta kārtās, kas tika īstenotas 2004.–2006. gada ES fondu plānošanas periodā, tika ielikti pamatakmeņi ūdenssaimniecības attīstības veidošanai pilsētā: tika izbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, jauns notekūdeņu attīrīšanas ietaišu komplekss, rekonstruēta ūdens ieguves vieta un veikta jaunu tīklu izbūve vairāk nekā simts ielu posmos. Šajās projekta kārtās tika ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro, nodrošinot 88% iedzīvotāju ar pieeju centralizētiem pakalpojumiem.

«Taču pie sasniegtā neapstājāmies. Bija skaidrs, ka attīstība jāturpina – jāizveido sistēma ne vien pilsētas centrālajā daļā, bet arī attālākos rajonos. Saredzot iespēju apgūt ES fondus, tā arī darījām un nākamajā plānošanas periodā ķērāmies pie tīklu izbūves un atjaunošanas tajos Ventspils rajonos, kur tīklu nav vai tie ir ap pusgadsimtu veci,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Pēdējā piecgadē jeb 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā Ventspilī ir realizētas trīs ūdenssaimniecības attīstības projekta kārtas (projekta 3. kārta 2010.–2013. gadā, 4. kārta – 2014., 5. kārta – 2015. gadā), ieguldīti teju 20 miljoni eiro, ap 80% no tiem

ES nauda. Ar PSIA Ūdeka ieguldījumu un pašvaldības atbalstu izdevies paplašināt ūdensvada un kanalizācijas tīklu, aptverot gandrīz visus pilsētas rajonus.

Kompleksa pieeja

Lai ielas sakārtotu pilnībā, īstenojot ūdenssaimniecības projektus, arī pašvaldība vienmēr piedalās ar savu artavu. Ūdenssaimniecības projekta ietvaros ES fondu līdzfinansējums ir pieejams tīklu izbūvei, rekonstrukcijai un seguma atjaunošanai virs izbūvētajiem tīkliem. Tātad, īstenojot vienu pašu ūdenssaimniecības projektu, tiek sakārtota un modernizēta tikai ielas centrālā daļa un vietas virs atzariem, bet ne apmales, ietves un zaļā zona, norāda E. Daugelis, piebilstot, ka tāda prakse ir redzēta citviet Latvijā. Taču Ventspilī tā nav, jo vienlaikus ar ūdenssaimniecības projektu tiek īstenoti dažādi infrastruktūras uzlabošanas projekti vai arī pašvaldība piedalās ar savu finansējumu – Ventspilī neatstājot darbus puspabeigtus, un gala rezultātā iela tiek labiekārtota pilnībā: tiek sakārtota lietus kanalizācijas sistēma, ierīkots apgaismojums, izbūvētas apmales, ietves un veloceliņi, iekārtota vai atjaunota zaļā zona un ir arī citi uzlabojumi.

2015. gadā tiek īstenota projekta 5. kārta, kuras laikā paredzēts veikt ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi četros iekšpagalmos, vienlaikus pagalmus labiekārtojot, kā arī, izmantojot oderēšanas metodi (neuzrokot ielu), atjaunot kanalizācijas pašteces kolektorus piecos ielu posmos. Reālais ieguvums – sakārtoti iekšpagalmi, tīkli, kas savesti kārtībā uz ilgāku laiku – 30 līdz 40 gadiem. Kanalizācijas tīklos vairs nebūs cīņa ar infiltrāciju – neveidosies nogulsnes un nosēdumi. Tas nozīmē, ka netiks bojāts ceļu segums, jo tas nenosēdīsies.

«Praktiski vēl paplašināties būtu visai grūti, jo, kā jau minēju, 98,3% iedzīvotāju ir iespēja pieslēgties ūdens apgādes un knalizācijas tīklam,» uzsver E. Daugelis, norādot, ka pie atlikušajiem procentiem pieder tie, kas mīt attālākos rajonos viensētās, un, ja ieguldītu pašu investīcijas, lai piekļuve būtu arī šiem īpašumiem, tās neatmaksātos pat simts gados, turklāt tas varētu atstāt ietekmi uz tarifu. Tomēr, ja šim mērķim arī nākotnē būs pieejami ES fondu līdzekļi, kas kā iepriekš no uzņēmuma prasīs tikai daļu nepieciešamo investīciju, protams, tas tiks analizēts, un firma rīkosies, lai sasniegtu visus 100%.

Akcents – rekonstrukcija

Šobrīd uzņēmums akcentu liek uz rekonstrukciju, un šajos darbos tiks ieguldīts aptuveni miljons eiro. Lielākoties darbi notiek tieši iekšpagalmos, kur tīkli nav no jaunajiem. Kanalizācijas vecajā tīklā, kurš padomju laikā tika būvēts ar lielu rezervi, veicot pārbaudi, tiek konstatēts, ka betona caurulēs bieži vien ir plaisas, caur kurām iekšā ieplūst gruntsūdeņi. Lai tās savestu kārtībā, tiek izmantota nevis kanalizācijas tīklu rakšana un bojāto posmu nomaiņa ar jaunām caurulēm, bet oderēšana. Šī metode, kad sistēma tiek labota bez rakšanas, tiek saukta arī par zeķes ievilkšanu, skaidro uzņēmuma vadītājs. Tā kā daudzviet pilsētā ir uzlikts bruģis un rakšana varētu būt apgrūtinoša, dārga un darbietilpīga, tad tiek izmantots šis veids, kad esošajā caurulē ievelk tādu kā čaulu, kas veidota no īpaša materiāla, kurš sasildot izplešas un sacietējot ieņem vecās konstrukcijas formu.

Patlaban viss vēl notiek, un darbi, kā paredz līgums, tiks pilnībā pabeigti oktobrī. Pilsētas svētki darbus sevišķi neietekmēs, mazliet gan liekot pārtraukt oderēšanu zem ielām, pa kurām ies svētku gājiens. Iekšpagalmos gan remonti tiks turpināti, apliecina E. Daugelis, kurš ir apmierināts arī ar celtnieku ieguldījumu. Ostas celtnieks strādājot atbildīgi, un šī firma arī pērn nekādas problēmas Ūdekai neesot sagādājusi.

Likums ir, bet vēl nedarbojas

Vaicāts, vai iedzīvotāji izmanto iespēju pieslēgties pie centralizētajiem tīkliem, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka interese ir un šogad diezgan daudzi nākuši prasīt tehniskos noteikumus. Esot arī gandarījums, ka beidzot ir pieņemts Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas gan stāsies spēkā tikai no nākamā gada 1. janvāra. Līdz tam vēl jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks detalizēti noteiktas atbildības, piederības robežas, norēķinu kārtība, uzrēķini par lietus ūdeņiem utt. «Tajos, protams, būs arī atrunāts tas, kas būs jādara pašvaldībām. Tas nozīmē, ka arī vietvarai būs jāizstrādā jauni saistošie noteikumi, kas kontrolēs decentralizēto klientu darbību. Lai būtu skaidrs, kā tie klienti, kam ir iespēja pieslēgties pie tīkliem, bet kuri to nav izdarījuši, kā arī tie, kam tādas iespējas nav, tiek galā ar notekūdeņiem,» teic E. Daugelis, minot Vācijas piemēru, kur reģionu likumos ir iestrādāta tāda prasība: ja iedzīvotājs var pieslēgties pie kanalizācijas tīkla, bet to nedara, tad viņam jānodrošina savs miteklis ar bioseptiķiem, kas ir aprīkoti ar automātisko paraugņēmēju. Testi jāveic regulāri, lai varētu noteikt, cik labi strādā konkrētās saimniecības attīrīšanas iekārta. Šis process esot tik dārgs un darbietilpīgs, ka cilvēkiem ir izdevīgāk pieslēgties pie kopējā kanalizācijas tīkla. Latvijā šī sistēma diemžēl pagaidām klibo, atzīst uzņēmuma vadītājs.

Tuvojoties pilsētas svētkiem, E. Daugelis saviem darbiniekiem novēl ne tikai čakli strādāt, bet arī pilnvērtīgi atpūsties.