Šī gada 1. janvārī stājās spēkā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kura ieviestās izmaiņas lielākā daļa ventspilnieku izjuta saistībā ar jauno norēķinu kārtību par komunālajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu mājām. Taču precīzāka un sakārtotāka patēriņa uzskaite nav vienīgās jaunās vēsmas, ko paredz likums.
Tas nosaka arī stingrāku nelegālo pakalpojumu lietošanas kontroli un bargākas soda sankcijas par vides piesārņojuma draudu radīšanu, tādēļ Ventspils pašvaldības SIA «ŪDEKA» uzsākusi intensīvu darbu, pārbaudot gan esošos pieslēgumus centralizētajiem tīkliem, gan apzinot un pastiprināti uzraugot mājsaimniecības, kurās pieslēgumi nav reģistrēti.
Uz likuma pamata jāizdod vēl vairāki tam pakārtoti MK noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi, piemēram, MK noteikumi par individuālo kanalizācijas notekūdeņu risinājumu reģistrēšanu un apsaimniekošanu jāizdod līdz šī gada beigām, bet pilsētu saistošie noteikumi - līdz nākamā gada 1. martam, līdz ar ko iedzīvotāji izmaiņas, kas attiecas uz šo jautājumu, varētu sagaidīt tikai nākamajā gadā. Tomēr izmaiņas būs. Tādēļ pašvaldības SIA «ŪDEKA» jau savlaicīgi apseko nereģistrēto pieslēgumu adreses un pārbauda, vai tik tiešām pieslēgums centralizētajiem tīkliem nav izveidots, vai tomēr ir atrasta kāda iespēja apiet sistēmu, kā arī veido adrešu, kurās tiek lietoti decentralizētās sistēmas risinājumi, reģistru, lai vēlāk, stājoties spēkā atbilstošajiem normatīvajiem aktiem, būtu gatava datu bāze, ar kuru strādāt.
Ar vietējo plašsaziņas līdzekļu starpniecību uzņēmums pamazām sāk informēt arī pilsētniekus par gaidāmajām izmaiņām un tos iedzīvotājus, kuri nelieto centralizētās sistēmas pakalpojumus un izmanto kanalizācijas krājtvertnes vai septiķus, aicina sākt interesēties, vai tie izbūvēti un pilda savu funkciju atbilstoši prasībām. Paredzams, ka turpmāk šo decentralizētās sistēmas risinājumu atbilstība prasībām tiks stingri kontrolēta. Tāpat, visticamāk, tiks uzraudzīts nosēdbedru satura izvešanas process. Iespējams, namīpašniekiem būs jāspēj uzrādīt apliecinoši dokumenti, kas pierāda, ka notekūdeņi izvesti atbilstoši normatīviem aktiem.
Pastiprināti veicot reidus, šogad atklāts ne viens vien nelegāls pieslēgums, to ir teju desmit. Iepriekš pārkāpuma konstatēšanas gadījumā pakalpojumu sniedzējs bija praktiski bezspēcīgs, bet tagad pārkāpējus ir vienkāršāk sodīt, jo soda aprēķināšanas kārtība ir noteikta normatīvajos aktos. Tāpat nelegālu pieslēgumu gadījumā normatīvie akti paredz pakalpojumu sniedzējam tiesības atslēgt pakalpojumus, par to nebrīdinot, līdz ar ko pārkāpējs, ja arī neatver sava mājokļa durvis, agri vai vēlu pats vēršas uzņēmumā. Kā arī ir vieglāk pārliecināt namīpašnieku par pieslēguma legalizēšanu pēc iespējas operatīvāk, jo soda apmērs pieaug pa dienām.
Tie ir dažādi privātmāju rajoni - Krievlauki, Gāliņciems, pilsētas dienvidrietumu daļa, kur īpašnieki savas mājsaimniecības pieslēguši centralizētajiem tīkliem patvaļīgi un izmanto pakalpojumus, par tiem nemaksājot. Dažiem no pieķertajiem soda apmērs pēc MK noteikumos Nr. 174 «Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu» paredzētās kārtības ir pat vairāki desmiti tūkstošu eiro.
Ja patvaļīgo pieslēgumu lietotājs pats piesakās un atzīst savu vainu nodarījumā un tiek panākta vienošanās par sistēmas sakārtošanu un pieslēguma legalizēšanu, uzņēmums ir tiesīgs noslēgt ar vainīgo personu izlīgumu par kompensācijas apmēru un tā samaksas kārtību, kā to paredz iepriekš minētie MK noteikumi.
Ventspilī vairāk nekā 10 gadu laikā pilsētas ūdenssaimniecības attīstībā ieguldīti vairāk nekā 80 miljoni eiro, no kuriem ap 80% ir ES fondu līdzekļi. Kopā šie ieguldījumi nodrošinājuši mūsdienīgus dzīves apstākļus, veselībai drošu dzeramo ūdeni un ērtības vairāk nekā 98% pilsētas iedzīvotāju. Pateicoties pašvaldības nostājai un finansējumam, līdztekus ūdenssaimniecības attīstības projektam tiek īstenots arī ielu infrastruktūras sakārtošanas projekts, līdz ar ko pēdējās desmitgades laikā kopīgiem spēkiem Ventspilī ir sakārtotas apakšzemes komunikācijas un labiekārtotas un modernizētas vismaz 200 ielas.
Taču aptuveni 2% jeb ap 1000 iedzīvotāju sniegtās priekšrocības neizmanto. Ventspilī joprojām ir aptuveni 450 mājsaimniecību, kurām ir dota iespēja lietot centralizētās sistēmas ūdenssaimniecības pakalpojumus, bet pieslēgums tīkliem līdz šim nav izveidots. Šīs mājsaimniecības ir drauds gan pašu tajās dzīvojošo veselībai, gan arī pazemes ūdeņu un apkārtējās vides kvalitātei, jo pārliecības par decentralizētās sistēmas risinājumiem nav.
Lielais mājsaimniecību skaits, kurās neizmanto ar ES fondu līdzfinansējumu izbūvēto un rekonstruēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu sniegtās priekšrocības, ir viena no aktuālākajām problēmām ūdenssaimniecības jomā arī pārējās Latvijas administratīvajās teritorijās. Galvenokārt iemesli ir divi. Viens - vēsturiski iesakņojusies pārliecība, ka bez «ekstrām» jau var iztikt un nav nekādas vainas dzert un sadzīvē lietot ūdeni no akas (kaut par tā kvalitāti nav ne mazākās jausmas), bet kanalizāciju novadīt krājtvertnē, kas bieži nav noslēgta un daļa kanalizācijas nonāk gruntī vai, vēl ļaunāk - tuvējā grāvī. Šādi parasti domā daļa vecākā gadagājuma cilvēku. Otrs iemesls, protams, finansiālais apsvērums.
Bet nereti nepieciešamais finansējums ir pārvērtēts. Pieslēguma izmaksas ir atkarīgas no tā, kur un cik daudz nepieciešams rakt. Parasti, jo māja tuvāk ielai (tātad - arī maģistrālajiem tīkliem), jo pieslēguma izmaksas mazākas. Ventspilī ir vienkāršoti pieslēgumu izbūves noteikumi - nav nepieciešams tehniskais projekts, nevajag arī sertificētu būvkompāniju. Pietiek ar tehniskajiem noteikumiem un pašvaldības izdotu rakšanas atļauju, tādēļ daudz cilvēku rakšanas darbus veic pašu spēkiem, tādējādi ieekonomējot.
Jāatzīmē arī, ka pašvaldības SIA «ŪDEKA» jau vairākus gadus piedāvā atvieglotus samaksas noteikumus par pieslēgumu ierīkošanu - norēķinus var veikt ilgtermiņā, maksājot pa daļām. Tagad šādu kārtību paredz arī jaunais tiesiskais regulējums.
