Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Pirmslaulību kursi pagaidām bez atbalss

© F64

Par Tieslietu ministrijas rosinātajām pirmslaulību apmācībām pagaidām lielas intereses nav. Oktobra beigās pašvaldību darbinieki tika iepazīstināti ar apmācību programmu. Bet nemaz nav zināms, cik topošo ģimeņu būtu gatavas pirms laulībām šādas lekcijas brīvprātīgi apmeklēt. Ārpus Rīgas situācija nerādās cerīga.

Neatkarīgās aptaujātajās dzimtsarakstu nodaļās norāda, ka daudzi Latvijā ierodas reģistrēt laulību no ārzemēm, tāpēc viņi pirmslaulību kursus neapmeklēs. Piemēram, Gulbenē divas trešdaļas topošo vīru un sievu kāzām pošas pēc tam, kad sadzimuši bērni. Diez vai viņi nākšot uz lekcijām. Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Vitas Elsiņas teiktajā parādās visaptveroša problēmu buķete. Viņa uzreiz uzsver, ka mācību programmai un tēmām «nav ne vainas». Topošajām ģimenēm paredzēts sniegt zināšanas par laulības tiesiskajiem, psiholoģiskajiem, ētiskajiem un sadzīves aspektiem. Tomēr V. Elsiņa uzskata, ka par šiem jautājumiem vajadzētu runāt skolā, sākot no 9. klases, nevis tikai pirms laulībām. Jo ir gan nepilngadīgas māmiņas, gan tikko 18 gadu vecumu sasniegušas. Redzams, ka 15–16 gadu vecumā bērni jau dzīvi ir pabaudījuši, viņa noteic. Gulbenē divas trešdaļas cilvēku, kuri reģistrē laulību, jau ir ar maziem bērniem. Tā kā kursi jāapmeklē pārim kopā, kur lai atstāj bērnu? Cilvēki dzimtsarakstu nodaļā ir teikuši, ka kursi viņiem šķiet par garu, un gada sākumā, kad viņa veikusi aptauju, daudzi atteikušies no kursiem. Katram no četriem programmas moduļiem tiktu atvēlētas sešas stundas. Laukos ir jāstrādā tad, kad ir darbs, arī brīvdienās un vakaros. Kad klausīties lekcijas? Gulbenes novadā ir 13 pagasti, bet kā cilvēki varēs izbraukāt uz novada centru un cik tas maksās. Un vēl – laulību tuvāk vecāku un radu dzīvesvietai reģistrēt ierodas daudzi ārzemēs strādājošie un tie, kuri mācās vai strādā Rīgā, vietējo nemaz neesot pārāk daudz. Pašlaik uz nākamo gadu nav saņemts neviens laulību iesniegums un nevar prognozēt, cik daudz kursu apmeklētāju būtu.

Liepājas pilsētas un Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļās neviens no pāriem, kas iesnieguši iesniegumu par laulības reģistrāciju, nav interesējies. No 500 pāriem, kas šogad reģistrējuši laulību Liepājā, programmas kritērijiem (līdz 25 gadu vecumam) atbilst tikai 40. Arī Liepājā apmēram 30% sareģistrēto pāru dzīvo ārzemēs. Dzimtsarakstu nodaļās saka – ja pirmslaulību apmācību vajadzēs organizēt, organizēšot, bet pašlaik lielas skaidrības neesot. Skaidrs vien tas, ka vajadzēs papildu finansējumu, jo lektoriem – jomas speciālistiem –būs jāmaksā – viņi strādās pēc sava darba laika.