«Ja vieni mākslas pārstāvji, veidojot karjeru, atstāj novārtā savu personīgo dzīvi, tad manā gadījumā ir gluži pretēji – tie divi mazie ķipari, kas ir mājās, man neļauj palikt uz vietas, liek attīstīties un dzīties uz priekšu, lai es viņiem varētu nodrošināt labāku dzīvi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors Juris Jope (28). Viņam šodien svētki, jo viņš atkal ies skolā.
Juris Jope šovasar ir iestājies Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūrā, kur turpmākos divus gadus viņa vokālais pedagogs būs pasaules slavu iemantojušais tenors Aļģirds Januts.
Pie tenora Aļģirda Januta
2011. gadā Juris absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dramatiskā teātra aktieru kursu un sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī. Jau pēc divām sezonām dziedošais aktieris, kura skanīgo balsi ir novērtējis arī Maestro Raimonds Pauls, intervijā Neatkarīgajai atzinās, ka gribētu reiz uzkāpt arī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves un nospēlēt kādu lomu operas izrādē. «Doma, ka gribu mācīties vokālistos, brieda ilgi. To sapratu jau otrajā kursā Kultūras akadēmijā,» viņš atzīst.
Lai piepildītu šo sapni, 2013. gadā jaunais aktieris paralēli darbam teātrī uzsāka studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operdziedāšanas klasē pie pedagoga Krišjāņa Norveļa un jau 2014./2015. gada sezonā debitēja uz LNOB skatuves - Apsardzes priekšnieka lomā Džakomo Pučīni operā Manona Lesko. 2015./2016. gada sezonā viņa repertuāram pievienojās arī Nekaunīgais zvirbulēns Jāņa Lūsēna Putnu operā un Gabriels fon Eizenšteins Johana Štrausa operetē Sikspārnis.
«Mūzikas akadēmijā pamācījos nepilnus divus gadus. Man paralēli bija tik daudz visādu projektu, ka maz sanāca iet uz nodarbībām. Tā teikt, pārrēķināju savus spēkus,» Juris vaļsirdīgi atzīstas, sakot, ka negribējis mācīties tikai ķeksīša pēc. Paņēmis akadēmisko atvaļinājumu, viņš turpināja skoloties pie sava vokālā pedagoga, un LNOB vadošais basbaritons Krišjānis Norvelis arī bijis tas, kurš Jurim ieteicis pamēģināt aizbraukt uz Lietuvu, uz Viļņas Mūzikas un teātra akadēmiju, pamācīties pie tenora Aļģirda Januta.
«Vasarā pirms diviem gadiem es turp aizbraucu, man iepatikās, un es visu sezonu turpināju braukt pie viņa uz meistarklasēm. Un šovasar sapratu, ka gribu turpināt mācīties, un - ar diviem desmitniekiem iestājos Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūrā!» priecīgi stāsta jaunais tenors.
Uz vairākām skatuvēm
«Kopā ar savu vokālo pedagogu esam nosprauduši konkrētus mērķus attiecībā uz tuvāku un tālāku nākotni, proti, uz ko man ir jātiecas un kam jāgatavojas. Un, tā kā Latvijas Nacionālā opera un balets man jau ir devusi ļoti labu iespēju pierādīt sevi dažāda izmēra lomās, es savu nākotni arī redzu un zīmēju kopā ar operas skatuvi,» Juris atklāj, norādot, ka viņš domā ne tikai par mūsu Balto namu, bet arī par mums tuvākajām - Lietuvas un Igaunijas - operu skatuvēm. «Labs operdziedātājs kāpj uz vairākām skatuvēm, un arī es ideālā variantā gribētu, ka mani angažētu dažādas operas.»
Viņš jau bijis uz pirmo noklausīšanos Viļņas Nacionālajā operā, kas aizritējusi ļoti labi, un ir jau sāktas sarunas par iespējamiem nākotnes projektiem. Tuvākajā laikā viņš noteikti brauks arī uz Igauniju, uz Tallinas Nacionālo operu, un, kā pats saka, tad jau redzēs, kurp ceļi vedīs tālāk.
«Šā mācību gada laikā es noteikti piedalīšos kādā vokālistu konkursā, ko jau sen gribu. Iespējams, tas būs Vīnes kameroperas dibinātāja Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss Vācijā, kas ir ļoti prestižs. Jaunajiem māksliniekiem tā ir lieliska iespēja atsperties, sevi parādīt un - kas vissvarīgākais - iegūt labus mūzikas biznesa kontaktus. Apmēram tāds man divu gadu plāns - mācīties un piedalīties konkursos,» Juris atklāj.
Atkal jauna dzirkstelīte
Studijas Viļņā nenozīmē to, ka Juris uz diviem gadiem pārceļas uz dzīvi kaimiņvalstī. «Tā kā vairāki projekti man aizvien ir šeit, Latvijā, domāju, ka apmēram pusi mēneša būšu Viļņā, pusi - Rīgā. Katras brīvdienas būšu mājās, jo sieva ar bērniem paliks Rīgā,» stāsta jaunais vīrs. Jā, šovasar 6. augustā Juris kļuvis par precētu vīru - viņš vedis pie altāra savu mīļoto sievieti Zani, ar kuru ir kopā jau astoņus gadus.
«Sieva mani ļoti atbalsta, jo viņa zina, cik svarīgas man ir šīs mācības. Un, tā kā esam kopā jau tik ilgu laiku, mūsu attiecības ir iegājušas tādā stadijā, ka ir pat forši uz dažām dienām aizbraukt - jo, kad atgriežos, abi esam viens pēc otra noilgojušies, un attiecībās ienāk atkal jauna dzirkstelīte,» saka Alises Annas un Justa Jura tētis. Viņš smej: ja Zane viņu ir pacietusi visu LKA studiju laiku, pirmos soļus uz Nacionālā teātra skatuves, kad galvā bijis dullums un gribējies trakot un mesties bohēmā, tad nu jau viss ir kārtībā. «Lai arī vēl neesmu gados, bet - trīsdesmit jau tuvojas, man jaunības maksimālisma un bohēmas laiks ir pārgājis. Sāk iestāties miers, gribas sevi pilnveidot un iegūt stabilitāti. Tagad es daudz mērķtiecīgāk un lielākiem soļiem eju uz saviem nospraustajiem mērķiem,» atklāts ir jaunais tenors. Viņš gan saka: «Man vēl ir ļoti daudz jāstrādā un jāmācās, lai sevi pilntiesiski varētu saukt par tenoru, operas solistu. Līdz tam man vēl ļoti tāls ceļš ir ejams.»
Brīvi runā lietuviski
Jaunais tenors uzskata, ka šajā ceļā viņam vēl papildus jāapgūst arī vācu un itāļu valodas, lai tās varētu stāvēt līdzās viņa latviešu, lietuviešu, krievu un angļu valodu zināšanām. Jā, Juris brīvi pārvalda arī lietuviešu valodu, jo - viņā rit lietuviešu asinis. «Šis laikam ir mazāk zināms fakts,» viņš secina un izstāsta, ka mamma ir lietuviete, dzimusi Lietuvā. «Varbūt arī tāpēc mani uz to pusi vilka?» viņš pasmaida. Juris stāsta, ka jau bērnībā lietuviešu valodu zinājis tik labi, ka nebija atšķirības, kādā valodā skatīties multiplikācijas filmas. «Bērnībā vecaistēvs un vecāmāte ar mani runāja tikai lietuviski, līdz pamazāk sāku visu saprast. Arī vēlāk, ikreiz esot Lietuvā, man nekad nebija sajūtas, ka esmu ārzemēs. Gada laikā, ko braukāju uz meistarklasēm, savas valodu prasmes pamazām atsvaidzināju, un es atkal varu brīvi runāt. Rakstīt gan vēl ir mazliet problēmas, taču domāju, ka maģistra darbu ar savu kursabiedru nelielu palīdzību uzrakstīšu lietuviski, nevis krieviski vai angliski,» apņēmības pilns ir Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas jaunais students.
Juris izstāsta, kā iestājeksāmenos pārsteidzis uzņemšanas komisiju. «Iestājeksāmeni bija diezgan grūti: 35 minūšu dziedāšana, kur viena pēc otras jādzied ārijas, un kolokvijs, kur tevi nosēdina viducī un visi uzdod dažādus jautājumus. «Jautājumi nebija pārāk grūti, man - pamatā par Čaikovska operām, un es viņus paņēmu uz izbrīnu, uz visiem jautājumiem atbildot lietuviski. Iespējams, tāpēc arī dabūju abus desmitniekus.»
Vairāk klasē nekā uz skatuves
Aktieris nav sarāvis attiecības ar Nacionālo teātri, tur joprojām viņam ir divas lomas - izrādēs Sudraba slidas un Trīs vīri kūrortā, kas ik pa laikam tiek spēlētas. «Teātra direktors Ojārs Rubenis atbalsta manus centienus turpināt savu ceļu kā vokālistam, un man vienmēr ir prieks tur atgriezties. Patiesībā, esot Rīgā, pat varu izvēlēties, vai iet trenēties dziedāt uz operu vai Nacionālo teātri, kur ar vokālās daļas vadītāja Valda Zilvera laipnu atļauju man allaž ir atvērtas durvis,» Juris priecīgi stāsta, neslēpjot, ka, ieejot teātrī, vienmēr ir patīkamas sajūtas. Nekādu jaunu projektu aktierim tur šobrīd nav, bet viņš ir atvērts piedāvājumiem. Protams, saprāta robežās, ja to varēs apvienot ar studijām akadēmijā.
«No vienas puses, ir ļoti laba sajūta, ka esmu brīvmākslinieka statusā, jo man ir darbs gan teātrī, gan operā, gan piedāvājumi dažādos projektos no dažādām koncertaģentūrām. Bet tajā pašā laikā es esmu pārkvalifikācijas procesā un īsti ne arvienu kāju neesmu ne tur, ne tur. Dažbrīd tas rada nelielas bažas,» viņš neslēpj, vienlaikus paužot cerību, ka arī turpmāko divu gadu laikā, ko viņš pavadīs sevis pilnveidošanai, nāks klāt arī jaunas lomas. «Un tajā pašā laikā es domāju, ka turpmākos divus gadus vairāk atradīšos klasē nekā uz skatuves. Ja finansiāli būtu iespēja šajā laikā tikai mācīties un vispār nekāpt uz skatuves, es tiešām to izmantotu, lai tad pēc diviem gadiem uzkāptu ar abām kājām uz operas skatuves un parādītu, ko esmu iemācījies. Bet - to var darīt arī paralēli, protams.»
***
Juris JOPE
• Latvijas Nacionālā teātra aktieris, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors
• Dzimis 1988. gada 10. jūlijā
• Izglītība: Vaiņodes vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija (bakalaurs dramatiskā teātra aktieru mākslā), nepilnus divus gadus studējis JVLMA operdziedāšanas klasē pie pedagoga Krišjāņa Norveļa
• Apmeklējis Anitas Garančas meistarklases, mūziklu aktiera prasmes apguvis pie Gaļinas Barisjukas (Baltkrievija)
• Šovasar iestājies Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūrā
• Latvijas Nacionālajā teātrī spēlē: M. MeipsasDodžas muzikālajā Ziemassvētku izrādē Sudraba slidas un Ē. Kestnera jautrajā pasakā pieaugušajiem Trīs vīri kūrortā
• Uz LNOB skatuves spēlē: Apsardzes priekšnieku Džakomo Pučīni operā Manona Lesko, Nekaunīgo zvirbulēnu Jāņa Lūsēna Putnu operā un Gabrielu fon Eizenšteinu Johana Štrausa operetē Sikspārnis
• Seriālā UgunsGrēks spēlējis izmeklētāju Gunti Beķeri (2015)
• Sadarbībā ar Raimondu Paulu tapusi soloprogramma Spītība (dziesmu cikls ar Imanta Ziedoņa vārdiem, 2011), koncertprogramma Aktrise (duetā ar Madaru Botmani, 2013)
• Šovasar 6. augustā apprecējies. Divi bērni: Alise Anna (5) un Justs Juris (2)
