Jādiskutē par ilgtspējīgas kreditēšanas nodrošināšanu gan labos, gan arī sliktos laikos, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums.
Jautāts, kā vērtējama Latvijas Bankas virzītā iniciatīva noteikt kārtību, kādā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas, ietverot izmaksu samazinājumu, Okerblums sacīja, ka lēmumi, kas veicina konkurenci, vienmēr ir labi, taču negribētos, lai pieaugtu administrēšanas slogs.
Viņš arī norādīja, ka kredīta pārņemšanas izmaksām ir jābūt saprātīgām, turklāt nevajadzētu veicināt uzvedību, kad klientu vēlme optimizēt izmaksas kļūst pārmērīga.
Vienu mēnesi zemākās likmes var būt vienai bankai, otru mēnesi - citai. Turklāt, mēs varam palūkoties uz piemēriem citās nozarēs. Vai jūs mainiet mobilo sakaru operatoru katru mēnesi? Nē. Vai jūs pārstājat iet uz ierasto pārtikas veikalu, ja citur piens šonedēļ ir nedaudz lētāks? Banku bizness ir tieši tāds pats kā visi citi biznesi. Tajā ir jābūt veselīgai konkurencei, bet beigu beigās mums visiem ir jābūt racionāliem," uzsvēra Okerblums.
Viņš arī pauda viedokli, ka ietaupījums no pārkreditēšanās citā bankā, visdrīzāk, būs samērā neliels. "Piemēram, ja jums ir 100 000 eiro kredīts, un, pārkreditējot to, jūs varat ietaupīt 10 bāzes punktu, tie ir 100 eiro gadā jeb astoņi eiro mēnesī. Turklāt pēc dažiem mēnešiem var izrādīties, ka zemākas likmes ir jūsu iepriekšējā bankā," sacīja bankas "Citadele" vadītājs.
Okerblums norādīja, ka tādējādi diskusijai vajadzētu būt par to, kā veidot finanšu sistēmu tā, lai varētu nodrošināt ilgtspējīgu kreditēšanu gan labos, gan sliktos laikos.
Tostarp viņš atzīmēja, ka eirozonā vidējā hipotekāro kredītu likme pašlaik ir 2-2,5%, kamēr visās Baltijas valstīs tā vidēji ir daudz augstāka, jo citur eirozonā iedzīvotāji bieži izvēlas fiksētās kredītu likmes ilgākam laika periodam, kamēr Baltijas valstīs banku klienti šādas likmes nekad nav izvēlējušies, jo šādā gadījumā pirms trim un četriem gadiem par kredītiem būtu bijis jāmaksā vairāk.
"Mūsu valstīs sabiedrība joprojām ir salīdzinoši nepieredzējusi jautājumā par to, kā ir jāplāno finanses. Tādēļ mums šobrīd ir augstas mājokļu kredītlikmes, jo visiem ir mainīgās likmes. Par to ir jādiskutē. Jārunā par sabiedrības finanšu pratību, lai cilvēki domātu ne tikai par nākamajiem trim mēnešiem vai nākamo gadu, bet par nākamajiem pieciem gadiem, par to, kāda būs mana dzīve, kas notiks, ja ģimenē būs vairāk bērnu un tā tālāk. Par to ir jādomā ilgtermiņa perspektīvā," sacīja Okerblums.
Tāpat viņš norādīja, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka cilvēki sāk optimizēt finanses tad, kad ir cikla zemākais vai augstākais punkts, un lielāka iespēja pieņemt nepareizos lēmumus.
Okerblums piebilda, ka šāda nostāja attiecas uz sabiedrību kopumā. "Ja es saviem darbiniekiem piedāvāšu vai nu 100 eiro pielikumu pie algas vai nu dalību investīciju (opciju) plānā, kas trīs gadu laikā var dot 5000 eiro atdevi, es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa darbinieku izvēlēsies 100 eiro šodien. Tas joprojām ir izaicinājums līdzsvarot īstermiņa finansiālos ieguvumus ar ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, to lielā mērā nosaka cilvēku instinkti, izglītība un finanšu pratība. Sabiedrības izglītošana šajos jautājumos ir izšķiroša ilgtermiņa finanšu stabilitātes veidošanā," viņš minēja.
