Skandināvijas telekomunikāciju koncerna TeliaSonera drošības dienesta vadītāja Hakana Kvarnstroma novērojumi liecina, ka uzņēmumos pieeja pie klientu sensitīviem datiem parasti ir daudz vairāk darbiniekiem nekā tas ir nepieciešams, un ir bijuši gadījumi, ka darbinieks uzņēmumā vairs nestrādā, bet pieeja pie datiem viņam nav liegta. Latvijā telekomunikāciju uzņēmumos pieeja pie šādiem datiem ir aptuveni 3-5% no uzņēmumā strādājošajiem.
"Mūsdienās liela daļa cilvēku dienas lielāko daļu pavada tiešsaistē. Daudziem ir iespēja strādāt attālināti, nemaz neizejot no mājas, vai gluži otrādi – darīt to parkā uz soliņa vai pat citā valstī. Vienlaikus darba dators tiek izmantots privātām vajadzībām un otrādi. Ja pirms 15 gadiem hakeru uzbrukumu mērķis lielākoties bija savas varēšanas pierādīšana, tad mūsdienās mērķi ir citi – naudas izkrāpšana vai sensitīvas informācijas iegūšana, kas savukārt var kalpot dažādiem mērķiem, piemēram, politiskiem„atklāja H. Kvarnstroms.
Pēc viņa teiktā, uzņēmumiem ir jāvar aizsargāt klientu privātumu, jo „mobilo operatoru rokās ir sensitīva informācija par klientiem piemēram, kas kam zvana, kāda no kuras vietas veikts zvans utt”.
Neatkarīgās aptaujātie mobilo sakaru operatori Latvijā uzsvēra, ka pie viņiem visi klientu dati ir drošībā. Tele2 Drošības dienesta vadītājs Jānis Miķelsons skaidroja, ka mobilo sakaru operatoru rīcībā nav sensitīvo datu Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē, proti, informācija par personas etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību vai personas veselību. „Mēs neglabājam klienta datus fiziskā veidā, izņemot pašus līgumu oriģinālus, kuri tiek glabāti arhīvā saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem, kas regulē arhīvu darbību. Informācija, kas nepieciešama pakalpojumu nodrošināšanai, norēķinu veikšanai un noslodzes datu glabāšana, tiek glabāta specializētās sertificētās uzņēmuma datu bāzēs un piekļuve šiem datiem ir noteiktām lietotāju grupām atkarībā no to darba specifikas. Mums ir izstrādāts iekšējo normatīvo dokumentu kopums, kas nodrošina piekļuvi tikai darba pienākumu veikšanai nepieciešamajai informācijai un nosaka darbinieku atbildību informācijas izmantošanā, kā arī veic visu sistēmās izpildīto darbību monitoringu, „bilda J. Miķlesons, tiesa, neatklājot, cik daudz Tele2 darbiniekiem ir iespēja piekļūt klientu datiem.
Arī Latvijas mobilais telefons neatklāja, cik darbiniekiem ir pieeja klientu datiem, uzsverot, ka šāda pieeja ir tikai tiem darbiniekiem, kuriem šāda informācija nepieciešama klientu apkalpošanai, ievērojot augstas drošības procedūras. „LMT ir stingras iekšējas procedūras un gan regulāras, gan ārkārtas pārbaudes par to, kādiem mērķiem tiek izmantoti klientu dati. Turklāt uzņēmumā ir ieviestas augsta līmeņa datu aizsardzības sistēmas, drošības procedūras, administratīvi pasākumi, ” Neatkarīgajai skaidroja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.
Savukārt Bite Latvija vienīgā no Neatkarīgās aptaujātiem operatoriem neslēpa, cik dariniekiem ir pieeja klientu datiem. Bitē tādi ir pieci. „Atsevišķiem informācijas elementiem piekļuve ir tiem darbiniekiem, kam tas nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai. Darbinieki ir tiesiski atbildīgi par datu izpaušanu un negodprātīgu izmantošanu. Tāpat arī datu apstrādes procesi tiek uzraudzīti un veikti pēc noteiktas procedūras, lai izslēgtu datu nesankcionētu izmantošanu., „Neatkarīgajai uzsvēra Bite Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Anete Jansone.
H. Kvarnstroms arī vērsa uzmanību, ka par savu datu drošību jārūpējas arī pašam lietotājam un lielākoties sensitīva informācija kāda cita rokās nokļūst nevis pakalpojuma sniedzēja, bet gan paša nolaidības vai slinkuma dēļ. Arī E. Lidere uzsvēra mobilo ierīču lietošanas paradumu nozīmību. „Mobilais internets ir drošs un to var izmantot ne tikai ziņu lasīšanai vai sociālo portālu pārlūkošanai, gan arī, lai veiktu maksājumus internetbankā un tamlīdzīgi . Tomēr lietotājam arī pašam ir jābūt piesardzīgam, jo sensitīvā informācija var tikt iegūta ārpus sakaru tīkla, piemēram, pašam izpaužot savas paroles citiem vai arī izvēloties tās pārāk viegli uzminamas,” teica E. Lidere.
Pēc Tele2 aplēsēm Latvijā jau 38% jeb 750 000 iedzīvotāju lieto viedtelefonus, no tiem vairāk nekā 300 000 ir Tele2 tīklā, savukārt planšetdatoru lietotāju skaits šī gada vidū varētu sasniegt 200 000 jeb 10% no iedzīvotāju skaita. „Šīs iekārtas funkcionalitātes ziņā ir līdzvērtīgas datoriem un interneta lietošana šajās ierīcēs ir tikpat droša kā personīgajā datorā. Līdz ar to lietotājiem būtu jāievēro līdzīgi drošības pasākumi, kā lietojot internetu savā datorā – vēlams uzstādīt programmatūru, kura pasargā viedtālruni no vīrusiem, neapmeklēt interneta vietnes, par kuru uzticamību lietotājs nav drošs un vienmēr pārliecināties par to, ka apmeklētais interneta resurss ir īsts, respektīvi, ka internetbankas lapa, kurā ievadām savu informāciju, tiešām ir šīs bankas vietne, nevis krāpnieciska vietne ar analoģisku dizainu, „ sacīja J. Miķelsons.
