Sorosa fonds – Latvija iesniedzis pieteikumu saņemt savu daļu no 100 miljonu ASV dolāru lielā Džordža Sorosa Ārkārtas palīdzības fonda, kas izveidots, lai globālās krīzes ietekmē nemazinātos atbalsts Sorosa idejām.
Lai gan Latvijas politiskajā vidē Sorosa vārds tiek pieminēts samērā bieži, politiķi ļoti nelabprāt šo vārdu izrunā publiski. Tas izskaidrojams ar to, ka visi ar Sorosu saistītie jautājumi ļoti bieži apzināti tiek pārvietoti mitoloģiskā plāksnē, it kā runa būtu par kaut ko dabā neeksistējošu. Kas īsti ir Dž. Soross, kādas ir viņa idejas un kas jāsaprot ar vārdu – sorosieši?
Soross – jauno laiku komunists
Ģierģs Švarcs (Gyorgy Schwartz) ir dzimis 1930. gadā Ungārijā. 1936. gadā viņa tēvs Tividars Švarcs – dedzīgs internacionālists un esperanto valodas popularizētājs – mainīja uzvārdu uz Soross. Kara gados Dž. Sorosam bija jāpārcieš antisemītisma trakošana Eiropā un pēc Ungārijas okupācijas 1944. gada maijā pat dzīvības apdraudējums. Viņš bija aculiecinieks ebreju tautas traģēdijai nacisma laikā. Nav šaubu, ka bērnības pārdzīvojumi būtiski iespaidojuši Sorosa tālākos uzskatus. Pēc kara jaunais Soross ievingrināja roku spekulācijās ar valūtu Budapeštas melnajā tirgū. Vēlāk šīs iemaņas viņam lieti noderēja. Kā finansists zvaigžņu stundu Dž. Soross piedzīvoja 1992. gadā, kad, spekulējot uz angļu mārciņas devalvāciju, viņš dienas laikā nopelnīja vairāk nekā miljardu dolāru.
1947. gadā Dž. Soross no komunistiskās Ungārijas aizbēga uz Lielbritāniju. Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem viņš iestājās Londonas Ekonomikas skolā, kur viens no pasniedzējiem bija Karls Popers. Tieši Popera atvērtās sabiedrības idejas iespaidā noformējas galīgais Sorosa pasaules uzskats. Lai gan Dž. Soross izvairās tieši vērsties pret kādas tautas nacionālajām jūtām, visos viņa rakstos un runās jaušama nepatika pat pret visnevainīgākajām nacionālisma izpausmēm. Līdzīga attieksme Dž. Sorosam ir pret reliģiskām jūtām. Sorosa ideālajā pasaulē visi cilvēki būtu vienlīdzīgi kā brāļi neatkarīgi no tautības, ādas krāsas, seksuālās orientācijas, reliģiskās pārliecības. Tiesa, atšķirībā no komunisma šajā pasaulē tomēr pastāvētu arī nauda un ar to saistītās blaknes. Ideoloģiski sorosismam tuvākais apzīmējums ir jaunie kreisie.
Būt sorosietim ir izdevīgi
Šoreiz abstrahēsimies no sorosisma ideoloģiskās analīzes, pievērsīsimies tā praktiskajai darbībai. Viena lieta ir kā Ļeņinam Cīrihē filozofēt par jaunas pasaules celšanu, bet pavisam cita – kā Staļinam nodarboties ar praktisko marksismu, proti, banku ekspropriāciju. Sorosa gadījumā viss ir pilnīgi otrādi. Sorosisma ideoloģiskais tēvs ar finanšu spekulācijām ir nopelnījis miljardus un ir gatavs par šo naudu apmaksāt praktiķus – ideoloģijas ieviesējus. Tieši šajā vietā viss arī sāk buksēt, kā mēdz gadīties, kad it kā cēlas idejas saskaras ar zemisko praksi.
Grāmatā Soross par Sorosu, Dž. Soross jau spiests atzīt, ka viņa Austrumeiropā izveidotie fondi pamazām degradējas, attālinās no sākotnējiem mērķiem un arvien vairāk rūpējas par savām savtīgajām interesēm. Tajā pašā laikā Soross, atzīstot šo struktūru neatbilstību misijas ideāliem, ir gatavs turpināt to finansēšanu, lai vajadzības gadījumā būtu nepieciešamie instrumenti noteiktu mērķu sasniegšanai.
Šie instrumenti tiek radīti pavisam vienkārši. Vispirms tiek radīta jumta organizācija. 1993. gadā tika izveidots Sorosa fonds – Latvija, kurš sākotnēji piešķīra naudu dažādiem projektiem. Vēlāk projektu skaits auga un to realizācijai jau tika radītas jaunas tā sauktās nevalstiskās organizācijas, kuras pamazām pārņēma kontroli pār arvien jauniem un jauniem sektoriem. Šīs ar Sorosa svētību radītās nevalstiskās organizācijas savijās vienotā tīklā ar valsts un citām nevalstiskajām struktūrām, uzņemoties morālā virsgana lomu. Viss šis tīkls parazitē uz valsts budžeta, ES un citu, tai skaitā Sorosa, fondu rēķina. Nevar teikt, ka to darbība būtu pilnīgi bezmērķīga vai kaitīga. Taču viss šis mehānisms gluži kā tramvajs kustas tikai pa noteiktām sliedēm. Pa tām, kuras izliek Sorosa fonda cilvēki.
Liela nozīme tiek piešķirta jaunu cilvēku apmācībai un šo cilvēku domāšanas ieprogrammēšanai pareizi reaģēt uz atsevišķiem atslēgvārdiem. Šie atslēgvārdi tiek dēvēti par vērtībām, taču šīs vērtības tiek piesauktas vienīgi tad, kad tas izdevīgi. Piemēram, viens no atslēgvārdiem ir tolerance, bet pietiktu kādam no visiem šiem elitārajiem ekspertiem mazdrusciņ novirzīties no ģenerālās līnijas un viņi ātri vien zaudētu savas siltās vietiņas stratēģiskajās padomēs, universitāšu katedrās, zaudētu grantus, un iespēju izteikties medijos kā nopietniem ekspertiem. Šādi zombiji tiek klonēti, kā neatkarīgi eksperti tie pārpilda publisko telpu, veido sabiedrisko domu un paši sev rada iluzoru piederības izjūtu sabiedrības elitei. Pēc būtības mēs esam atgriezušies turpat, kur bijām pirms divdesmit gadiem. Ir labi apmaksāts pareizais viedoklis un nīdējams nepareizais. Ir radīta īpaša valoda, kura piebārstīta pareiziem atslēgvārdiem (tiesiskums, korupcija, tolerance) un noteiktām frāzēm (pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas) līdzīgi kā padomju laikā Ļeņina citātiem un atsaucēm uz PSKP kongresa materiāliem.
Latviešiem balsstiesības nepienākas
Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētāja ilgus gadus bija laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Nav brīnums, ka tieši šis izdevums kļuva par sorosiešu centrālo ruporu. Taču Diena ir tikai aisberga redzamā daļa. Tā kā sociālo zinātņu sektoru gandrīz pilnībā kontrolē sorosiešu pārvaldītas struktūras, arī citos medijos pārsvarā dzirdama un lasāma tieši tāda realitātes interpretācija, kāda tiek radīta sorosiešu ideoloģisko klišeju fabrikās. Šeit uzsvars jāliek uz vārdu klišeja, jo, kā savā grāmatā Maldu varbūtības laikmets māca pats Dž. Soross: "Cilvēki ir vieglāk ietekmējami, ja vēršas pie viņu emocijām, nevis izmanto racionālus argumentus, taču, lai šāda stratēģija būtu efektīva, emocionālā vēsts nedrīkst būt pārāk acīmredzama." Ja sorosiešu darbība aprobežotos vienīgi ar sabiedrības audzināšanu kaut kādu ideālu garā, varētu arī neuztraukties. Diemžēl sorosiešu ambīcijas ir krietni lielākas. Viņu mērķis ir ekonomiskā un politiskā vara. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Sorosa ideju praktisko būtību visspilgtāk pauž viņa izteikums 2002. gadā: "Senajā Romā balsošanā piedalījās tikai romieši. Mūsdienu kapitālismā balso tikai amerikāņi. Brazīlieši nebalso." No sevis piebildīsim, ka latvieši ne tik! Balso tikai izredzētie.
Nav šaubu, ka Sorosa fonda – Latvija lūgums pēc finanšu palīdzības piešķiršanas būs noformēts atbilstoši sorosiešu jaunvalodai, taču, to pārtulkojot latviešu valodā, mēs varētu lasīt šādu vēstījumu: "Pastāv bažas, ka latvieši nākamajās vēlēšanās varētu nenobalsot tā, kā vēlas atsevišķi izredzētie amerikāņi, tāpēc steidzami piešķiriet 100 miljonus intensīvai smadzeņu skalošanai. Pasteidzieties, jo draud ārkārtas vēlēšanas!"
