Rīgas dome šajā valstij un arī tās galvaspilsētai it kā visnotaļ nozīmīgajā (!) laika posmā mani kā likumdevējs pašvaldības orgāns neinteresē it nemaz. Ne mazākajā mērā. Es respektēju Burova kungu kā rīcībspējīgu mēru savā vietā, bet citi nekādi Rīgas domes rīcībspējas politiskie (!) resursi man vairs nav saskatāmi.
Jā, formāli Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, par kurām tiek muldēts, it kā varētu būt risinājums, taču pagaidām es neredzu, ka tiktu domāts par daudzmaz nopietniem, kvalitatīviem, pozitīviem, politiskiem un profesionāliem resursiem, ko šajās vēlēšanās piedāvāt rīdziniekiem. Manā uztverē esošajai Rīgas domei šādu resursu nav. Tāpat kā tai nav kaut cik vērā ņemamu līderu un pārliecinoša galvaspilsētas nākotnes redzējuma. Rīgas mērija ir pagalam nolietojusies un izkurtējusi. Ko tas nozīmē? Manā uztverē tas nozīmē, ka laika gaitā vara šai pašvaldībai bijusi pamatā pašmērķis, un tad šāds iznākums (vara bez attīstības!) ir visnotaļ likumsakarīgs. Par to liecina gan RD grābstīšanās sociālajā politikā, gan pārlieku daudzie «seriāli», kur domei laika gaitā pārmestas šādas vai tādas mahinācijas. Vēl gribu piebilst, ka Rīgas dome man patlaban šķiet tāda kā šīs 13. Saeimas sasaukuma karikatūra. Vai nopietns brīdinājums šai Saeimai arī par tās iespējamo nākotni.
Pie visa šī ir gan vietā piebilst, ka saistībā ar RD ārkārtas vēlēšanām pagaidām nesaskatu nekādu kvalitatīvu alternatīvu piedāvājumu ne politiķu vidē, nedz arī mūsu - rīdzinieku - politiskajās vēlmēs. Mums nav nekāda politiska pasūtījuma savas pilsētas varai. Tas nozīmē, ka mēs truli samierināsimies ar jebkuru šo vēlēšanu iznākumu vien pasīvas kurnēšanas līmenī. Tāpat kā līdz šim. Taču - es vēl gaidu, es vēl ceru. Es pats varu kaut ko līdzēt kaut kāda padomnieka līmenī, bet es gaidu un ceru, kad beidzot valstī un pašvaldībās teikšanu pārņems cilvēki vecumā no divdesmit līdz četrdesmit gadiem.
Tomēr pagaidām es arvien vairāk sliecos domāt, ka gaidāmās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pamatā būs tik vien kā kārtējā politiskā afēra. Protams, daudzi no mums vērtēs tos politiskos resursus, kādi mums - rīdziniekiem - tiks piedāvāti. Taču man šķiet, ka šīs ārkārtas vēlēšanu kampaņas gribētāji un rīkotāji tieksies, cik vien iespējams, distancēt mūs, rīdziniekus, no reālas ietekmes uz saviem apsvērumiem un interesēm. Kā un ar kādiem paņēmieniem tas tiks darīts, kas to konkrēti veiks - dzīvosim, redzēsim. Būsim vērīgi un, cik vien iespējams, tomēr kavēsim nejēgu un pašmērķīgu varas izmantotāju raušanos pie varas. Bet - viegli tas nebūs!
Jo izskatās, ka no šitām vēlēšanām var iznākt vien kārtējais «eksperiments», kurš nedos galvaspilsētai nekādu jaunu, labāku, varas kvalitāti. Tāpēc, ka sakarā ar RD ārkārtas vēlēšanām pagaidām publiski pamatā izpaužas vien pļāpātāji, drūmās domes pagātnes apcerētāji, nevis konkrēti un atbildīgi tās nākotnes fiksētāji pēc vēlēšanām. Jo neviena no Rīgas domes partijām savā smadzeņu apjomā pagaidām, man šķiet, nav tikusi tālāk par iespējamo sarakstu kontūrām. Bet - ja skaidras šīs nākotnes kontūras līdz šim manā uztverē pagaidām lielā mērā dekoratīvajām vēlēšanām neparādīsies, es uzskatīšu, ka politiķi grib ar mums kārtējo reizi tik vien kā paspēlēties paši savu egoistisko, savtīgo varas iegribu dēļ. Proti - Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām obligāti būtu jāuzrāda augstāks varas kvalitātes potenciāls. Ja tas netop uzrādīts, lielas jēgas šīm vēlēšanām nebūs. Sāksies tik vien kā kārtējā varas pašapliecināšanās sērija līdzšinējā garā un kvalitātē.
Vēl mani mulsina tas, ka arī valsts varai (VARAM, Jurim Pūcem), kas it kā skubina Rīgas domes atlaišanu, nav reljefas tās darbības vērtējuma definīcijas. Kaut kādas «trīs nenotikušas sēdes», «nespēja organizēt atkritumu apsaimniekošanu» utt. Tie nav kvalificēti pamatojumi, tie ir tik vien kā ambīciju demonstrējumi. Šo ambīciju un nekā cita dēļ arvien nav Rīgas budžeta. Kad jūs visi - vai Rīgas domē vai valsts iestādēs - beidzot spēsiet vienoties kaut tik vien kā par uzskatāmiem galvaspilsētas attīstības pamatprincipiem un atklāt tos mums - rīdziniekiem. Būsim pateicīgi!
