"ABLV bankai" atļauts harakiri
 
©F64

Pēc ilgas un mokošas trīs mēnešu prātošanas vēlā otrdienas pievakarē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot nāca klajā ar paziņojumu, ka ABLV bankai tomēr ļaus sākt pašlikvidācijas procesu. Kas tad tagad nu būs, un kas ir palicis pāri no ASV banku uzraudzības organizācijas FinCEN ziņojuma raķešu trieciena cietušās bankas?

Žurnālisti un sabiedrība sociālajos tīklos FKTK paziņojumu apsveic ar aplausiem. Tās nav gluži gaviles, bet tāds skumīgs prieks, jo nav jau nekā priecīga noraudzīties, kā banka, kas vēl nesen ziedēja un plauka, sponsorēja mākslu un ienesa Valsts kasē pārdesmit miljonus gadā, tagad tiks likvidēta. Prieks ir par to, ka nebūs otra varianta - tāda, kāds jau ir bijis ar Trasta komercbanku un daudziem citiem uzņēmumiem, kad akciju sabiedrības līķa nokopšana tiek uzticēta Latvijas maksātnespējas administratoru liju un grifu, šakāļu un hiēnu bariņam. Šajā reizē šīs smalkās aprindas, kas braukā ar bentlijiem un astonmārtiniem, netiks ielaistas dzīrēs. Tavu bēdu!

Bankas īpašnieku ādās iejūtoties, pašlikvidācija, protams, ir labāka par likvidāciju. Labāk kā japāņu samurajam likt zobenu sev pie vēdera un ar godu veikt harakiri

Būs jau gan darbiņš kontroles dienesta ekspertiem un tradicionālajam banku apbedīšanas birojam Ernst&Young, bet tas būs tā salīdzinoši kulturāli. FKTK priekšnieks Pēteris Putniņš sola, ka viss būs čikiniekā, bankas nevarēs piķīti pārskaitīt nekur bez uzraudzības, nevarēs tur neko atmazgāt. Tātad pusotrs miljards, kas bankā laikam taču vēl glabājas, tiks atdots atpakaļ tadžikiem, azerbaidžāņiem, krieviem un ukraiņiem un citiem nerezidentiem. Bet tas labi. Nevajag latvjiem svešu naudiņu, jo tadžiki, azerbaidžāņi, krievi un ukraiņi, ja viņus uzmet, var palikt tramīgi un atbraukt šurp ar kalašņikoviem, lai šeit kādu atšautu. Pietiek jau ar Mārtiņu Bunkus, kurš Aizsaules ielā tika aizsūtīts aizsaulē no nezināma rezidenta vai nerezidenta lodes un nezin par ko.

Bankas īpašnieku ādās iejūtoties, pašlikvidācija, protams, ir labāka par likvidāciju. Labāk kā japāņu samurajam likt zobenu sev pie vēdera un ar godu veikt harakiri, nekā mirt aizrijoties, slīcinātam ar galvu vircas mucā. Prieks par ABLV bankas vadītāju Ernestu Berni, kurš nestāšoties rindā pēc bezdarnieka pabalsta, bet jau drīz vilkšot galvā celtnieka plasmasas ķiveri, ņemšot rokā ķelli un spaini ar cementu, lai turpinātu New Hansa projektus. Līdz ar bankas likvidāciju darba vairs nebūs 1000 bankas darbiniekiem, taču likvidācija nenotiks vienā mirklī, bet piecu gadu laikā. «Kad Daugava aizsalst, putni iet padzerties pie notekām. Viņi nemirst uzreiz...» savulaik rakstīja spožais liriķis Varis Leikarts.

Kad Aizsaules ielā norībēja šāvieni un policijai nebija pat jākāpj automašīnās, lai nokļūtu notikuma vietā, ne vienam vien neviļus prātā varēja ienākt doma, vai tikai Bunkus nav grasījies tapt par ABLV bankas administratoru? Saprotams, ka ABLV bankas īpašnieki no šāda pavērsiena varētu paniski baidīties, zinot, ar kādām metodēm Bunkus ir darbojies citkārt. Nu vai nav motīvs no Bunkus atbrīvoties? Bet nu nē, nē, tomēr nē. Bunkus neesot varējis kļūt par ABLV bankas likvidatoru, jo bijis ABLV bankas klients, atklāja Bernis. Nu tad jau policijai aizdomas no Berņa jāņem nost un killeri jāmeklē kaut kur citur.

Vispār jau baņķieru ir žēl. Ceturtdaļgadsimtu cēla un cēla finanšu biznesu, un še tev! Bet paši vainīgi. Arī citās zemēs - Dānijā un Šveicē, Luksemburgā un Kiprā - baņķieri mēdz ieberzties darījumos ar nerezidentu kontiem, taču, kad tiek pieķerti, maksā tikai soda naudas un bankas netiek uzreiz likvidētas. ABLV bankai nav tā paveicies. Tā gadās. Tas laikam tāpēc, ka atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, nobēdājies par to, ka ABLV banka ar viņu ne visai grib sadarboties, būs pabijis Amerikā un jeņķiem šo to par ABLV banku pastāstījis. Angliski Rimšēvičs taču prot daudz labāk par Raimondu Vējoni.

Turklāt Kipras vai Luksemburgas valdība un finanšu ministri nav tik principiāli kā mūsu Dana Reizniece-Ozola, kas ne tikai izpilda un pārpilda visus amerikāņu Augeja FinCEN dotos uzdevumus, bet sola arī turpmāk cītīgi mēzt staļļus un Latviju iztīrīt no melnās naudas. Bažas tikai, ka pēc tādas ģenerāluzkopšanas un veļas dienas Latvija var palikt ne tikai bez melnas, bet vispār bez jebkādas nerezidentu naudas. Bet arī par to nav jābaidās - kad Latvija būs tikusi galā ar nešķīstiem čaulas un čaumalu uzņēmumu apkalpotājiem, paliks taču Swedbank, kas nodrošinās pārskaitījumus no Grobiņas uz Limbažiem, no Valkas uz Kandavu. Lai apklust melnās kampaņas virzītāji un izpildītāji, kas atļaujas ministri kritizēt un kaut ko gaudo par pašu valsts interesēm! Latviju gaida tāds uzplaukums, ka bail.