Latvijai jābūt stiprai robotu ērā
 
©F64

«Es domāju, ka mēs esam uz šīs civilizācijas robežas, par kuru runā ļoti daudzi moderni programmu analītiķi un filozofi, ka veidojas taustiņdrāzēju civilizācija. Mēs kļūstam par vergiem. Nevis tā elektronika attīstīs personību, palīdzēs talantam un kreativitātei un vienmēr būs vergs, bet tagad tā grib uzkundzēties civilizācijai. Tās ir ļoti lielas briesmas,» bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava sacīja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs.

Bērnu dakterim Facebook oponēja izdevniecības Zvaigzne ABC īpašniece Vija Kilbloka: «Es, goda vārds, vēl atceros tos laikus, kad mums skolā aizliedza rakstīt ar lodīšpildspalvām, jo tās kaut kā traucēšot mūsu attīstībai. Draudzenei tante no Amerikas sūtīja - tādas dzeltenas, pēc formas līdzīgas zīmuļiem, ar ziliem galiņiem. Ak vai, viņai stundas laikā šādu pildspalvu pat atņēma. Nekas, pilnīgi nekas nemainās cilvēces attīstības vērtējumos - vienmēr jaunā paaudze tiek skatīta pasaules gala kontekstā.»

Nākamā simtgade pieder datoriem, robotizētiem verķiem, mākslīgajam intelektam un tamlīdzīgiem mūdžiem

Abu cienījamo viedokļu līderu sacītais sacēla krāšņu diskusiju portālos un sociālajos tīklos, kur ļaudis sadalījās divās komandās - konservatīvajos «kad mēs augām...» un «atpakaļrāpulībai NĒ!». Vienu brīdi diskusija bija karsta, saturīga un interesanta, bet tad sākās apsaukāšanās un apvainojumi, līdz beidzot tēma izčibēja un pazuda kā spainis izlieta ūdens smiltīs.

Tas bēdīgi, jo, kā saka Kļava, «planetārā līmenī domā reti kurš». Bet jauno tehnoloģiju tēma ir tā, no kuras nav iespējams izvairīties, un nāksies vien domāt vairāk - ja ne planetāri, tad vismaz praktiski. Šī Latvijas simtgades svinēšana vēl paliks sakrālām dejām pastalās un villainēs, dīvainiem mākslas objektiem galvaspilsētā un milzu kopības izjūtai dziesmu svētku korī, taču nākamā simtgade pieder datoriem, robotizētiem verķiem, mākslīgajam intelektam un tamlīdzīgiem mūdžiem.

Tas ir milzīgs izaicinājums latviešu tautai - kā ar savu valodu un kultūru prast pastāvēt un konkurēt nākamajās dekādēs un nākamajā simtgadē? Jauno tehnoloģiju ienākšana dzīvē pasaulei ir tikpat nozīmīga kā pagātnē lielie ģeogrāfiskie atklājumi, zinātniskā revolūcija vai reformācija.

Ideoloģijā un propagandā pagaidām vēl spēcīgākais ierocis ir televizors, taču ar katru dienu aizvien lielāka nozīme ir tam, kas notiek internetā. Tas ir karš. Turki un grieķi, krievi un ukraiņi, katalāņi un spāņi savas savstarpējās pretenzijas rej internetā; arābu diktatori savas galvas ir zaudējuši interneta dēļ; krievu hakeri internetā esot ietekmējuši ASV vēlēšanas. Protams, ka arī Latvijā 13. Saeimas vēlēšanas centīsies ietekmēt visi no visām pusēm. Jau tagad ietekmē. Pagaidām tie ir mazefektīvi mēģinājumi izmantot viltus kontus, lai multiplicētu neesošus kāda viedokļa paudējus jeb troļļus, bet gan jau būs vēl visa kā vairāk.

Internets dod iespēju gudriem cilvēkiem taisīt globālu biznesu tā, ka viens sadarbības partneris sēž pie datora Brazīlijā, otrs - Ķīnā, trešais - ASV. Jau tagad ir daudz profesiju, kurās nav nepieciešams atrasties Latvijā, bet var strādāt palmu ēnā Meksikā, kā to jau pasen dara viens latviešu poligrāfijas dizainers, kam joprojām daudz klientu Latvijā. Jaunās tehnoloģijas biedē ar to, ka čips zem ādas varēs būt ne tikai maks, atslēga, caurlaide un citas ērtības, bet arī iespēja kādam Lielajam Brālim kontrolēt, kur esi, ko dari, cik pelni. Skaidrs, ka politiskā vara pāries to rokās, kas programmē, nevis lieto; valdošā kasta būs nevis tie, kas tirgo nekustamos īpašumus vai pumpē naftu, bet tie, kas administrē sistēmu. Tur iespējami biedējoši scenāriji - diktatūra arī. Priecīgā scenārijā būs iespēja tautai nomainīt sliktu varu kaut vai ik dienu - demokrātiski nobalsojam internetā, ka šī Saeima mums nepatīk, un lieta darīta.

Jau tagad un arī Latvijā, ja to var saukt par mākslīgo intelektu, tas ir nodarījis pāri konkrētiem cilvēkiem - ir, piemēram, gadījums, kad ne savas vainas, bet ierēdņu kļūdas dēļ projekta virzītāji nokavēja projekta iesniegšanas datumu. Taču datorsistēma ir nepielūdzama - nekādi nav iespējams tai iestāstīt, ka jāpieņem arī šis projekts.

Vecākus cilvēkus kaitina, ka bērni un jaunieši caurām dienām raugās savu mobilo tālruņu ekrānos un ar veikliem pirkstiņiem tur visu ko raksta, spēlē spēlītes, sūta cits citam savas un kaķu bildītes. Valodas vietā tur ir saīsinājumi un ģīmīši. Grāmatas viņi nelasa, maz kustas.

Tā ir skaudība. Protams, ka jaunā paaudze visu jauno apgūst daudz ātrāk un izmanto internetu saziņai ne tikai ar vietējiem laikabiedriem, bet arī ar visas pasaules vienaudžiem. Augot lielāki, viņi ar datoru prot visu ko tādu, ko vecie neprot - iepirkties, ietaupīt, pasūtīt biļetes, arī pelnīt. Jāatzīst vien ir, ka jaunie ir gudrāki. Tomēr, kamēr internetā nav ieskenēts pilnīgi viss, kas jebkad publicēts, gudrāki un konkurētspējīgāki jebkurā jomā būs tie, kas lasīs grāmatas, kas spēs pacelt dibenu no dīvāna un aiziet uz bibliotēku vai grāmatnīcu. Viņi zinās vairāk nekā tie, kas zina tikai to pašu, ko zina ikviens.

Latvijai jāsaprot, ka internets ir tā vieta, kurā tiks rakstīta vēsture un būs arī centieni to pārrakstīt. Krievijas propagandas filmiņas par Latvijas vēsturi vietnē Youtube mudžēt mudž.

Internets nav lieta, par kuru jāšausminās un jābāž galva smiltīs, bet vide, kurā jāstrādā aizvien vairāk. Tā ir kauna lieta, ka lieliskā latviešu dzeja, kurai ir arī lieliski atdzejojumi daudzās valodās, internetā ir gaužām maz atrodama. No daža spoža dzejnieka nav atrodama ne rindiņa, vai arī meklējumos jāpavada daudz laika. Bet mūsdienās laika nav. Turpretī, piemēram, turku dzejas piemērus var momentā atrast gan oriģinālā, gan balss ierakstos, gan atdzejojumos angliski un citās valodās. Angļu un amerikāņu izcilākos dzejas piemērus var atrast ar pāris klikšķiem.

Agrāk vai vēlāk mūsu kapu pieminekļi apaugs ar sūnām, apgāzīsies un tiks aizvākti, taču tas, kas par mums būs zināms internetā, būs tur atrodams līdz pastardienai. Ja vien pastāvēs internets. Tas arī tāds pafilozofējams jautājums.