Pēc 5. maija pašvaldību vēlēšanām, kur Londonā pārsteidzoši par mēru kļuva leiborists, advokāts, musulmanis ar Pakistānas izcelsmi Sadiks Hans, tagad Lielbritānijā visa domāšana un diskusijas pārsviedušās uz ļoti sarežģītu un būtisku tēmu – uz referendumu par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā (ES). Šo tēmu jau iegājies apzīmēt ar vienu vārdu – brexit.
Referendums paredzēts 23. jūnijā. Par to runā televīzijā, avīzēs, arodbiedrību un partiju sanāksmēs, krogos. Latvijai arī šī tēma ir ļoti svarīga, jo Lielbritānija ir viena no populārākajām valstīm, uz kurām latvieši brauc strādāt vai nu uz laiku, vai uz palikšanu pavisam. Arī Latvijas valstij jāskatās uz Lielbitānijas iespējamo iziešanu no ES ar bažām, jo tas atstās iepaidu uz mūsu ekonomiku.
Ir diezgan daudz iemeslu un ieganstu, kāpēc angļi ir sadomājuši, ka izstāšanās no ES viņiem nāks par labu. Lielbritānijā ir liels īgnums par atbaidošo birokrātiju, kas valda Briselē (Beļģija), par nejēdzīgiem tēriņiem, piemēram, regulāri rīkojot Eiroparlamenta sēdes Strasbūrā (Francija), kurp braukā ne tikai deputāti, bet arī milzīgas kastes ar dokumentiem un visa palīgu un tulku kavalkāde. Angļi, īpaši kreisi noskaņotie, uzskata ES par globālo finanšu korporāciju projektu, kas atvieglo dzīvi dižbiznesmeņiem, bet nav vienkāršās tautas interesēs. ES ietvaros britu valstij nav iespēju aizsargāt savus uzņēmumus, Eiropas Centrālā banka, pēc viņu domām, ir stagnējoša iestāde, kas atrauta no reālās ekonomikas un traucē izaugsmei. Tāpat dusmas ir par kursu uz pārmērīgu taupību. Dusmas par to, ka jāglābj Grieķija. Acīmredzamas ir Briseles un kontinenta valstu līderu kļūdas imigrācijas politikā, kuras briti nevēlas ciest uz sava kupra. Nu un vēl virkne daudzu un dažādu piepju.
Tajā pašā laikā viņi vērtē arī negatīvās sekas, kas celsies no izstāšanās. Tas būs solis uz pašizolāciju, apgrūtinājumi biznesam. Atkal aktuāls kļūs jautājums par Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas. Skoti, kas nesen nobalsoja referendumā par palikšanu Lielbritānijā, ja Lielbritānija izstāsies no ES, rīkos jaunu referendumu un šoreiz no Lielbritānijas izstāsies. Skotija gan ir tikai piektdaļa no Lielbritānijas iedzīvotājiem, bet dabas resursu tur ir vairāk nekā pārējai valstij kopā. Nav tur tas viss tā vienkārši.
Tai latvju tautas daļai, kas jau labi sen aizbēgusi uz Lielbritāniju, vairāk par labu nāktu izstāšanās. Jo viņi jau kāju durvīs ielikuši, iejutušies, viņus projām aizdzīt vairs nevar. Ja Lielbritānija vairāk pašizolēsies, saliks vairāk šķēršļu ES un trešās pasaules imigrantu plūsmām, turienes latviešiem būs mazāka konkurence darba tirgū un vairāk izredžu dabūt kādus labākus darbus - iemācoties brīvi runāt angliski, atrast vietu, kas atbilst prasmēm, nevis tikai smagi strādāt par minimālo algu.
Tiem latviešiem, kas iemanījušies parazitēt uz sociālo labumu spilveniem un saņemt pabalstus par nekā nedarīšanu, brexit var nodarīt pāri, jo, izstājusies no ES, britu valsts vara jutīs brīvākas rokas sociālo debesu mannu bļodas migrantiem samazināt un sliņķus un deģerātus sūtīt mājās.
Tie latvieši, kas notēmējuši uz Angliju, jau paātrinātā tempā kravā čemodānus, lai dabūtu darbu līdz Jāņiem, jo, ja nu referendumā tiks nobalsots par Lielbritānijas izstāšanos, pēc tam emigrēt būs grūtāk. Taču arī ar neizstāšanos vairs nebūs paradīzes, jo būs likums, ka ES pilsoņiem jānostrāda Apvienotajā Karalistē vismaz četri gadi, lai varētu pretendēt uz pabalstiem.
Potenciālajiem emigrantiem jāņem vērā arī visādas Lielbritānijas likumu un tikumu īpatnības, no kurām visgrūtāk laikam izpildāmas tās, kas ir par pedagoģiju - ja bērni netiek pieskatīti, tiek pērti, tad attiecīgi dienesti tos ātri vien atņem un atpakaļ vairs viņus dabūt nevar. Šie skarbie tikumi Anglijā netiks mainīti ne ar izstāšanos no ES, ne bez tās.
Lielbritānijas iedzīvotāji vēl karsti diskutēs, pirms pieņems lēmumu, kura iznākumu grūti prognozēt. Ticamāk, vinnēs doma, ka nav labs lēciens tumsā, nezinot, kas tur sagaida, un tauta izlems tomēr palikt ES. Taču droši to nevar paredzēt neviens - gan viena, gan otra varianta izredzes ir, kā saka angļi, «fiftī fiftī» jeb 50 pret 50.
