Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā 12. Saeima. Sēdes sākumdaļu vadīs 11. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kurai gan drīz vien nāksies savu krēslu atdot Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK). Par bijušās Latvijas Avīzes žurnālistes Mūrnieces apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā koalīcijas partijas jau ir vienojušās, kad veidoja valdību. Diezin vai var sanākt kāda aizķeršanās arī ar citu Saeimas prezidija amatu sadali, tāpēc nopirktie ziedu klēpji nebūs jānes atpakaļ uz Saktas tirdziņu.
Mazliet groteski būs tas, ka jāievēro taču procedūras – Junkuram, lai varētu nolikt mandātu, vispirms tas jāsaņem. Lai saņemtu mandātu, viņam svinīgi jāsolās Latvijas tautas priekšā un jāapliecina uzticība Latvijai ar savu parakstu. Pēc tam ar noliktu mandātu un tīru sirdsapziņu viņš varēs kravāt koferus tālajam lidojumam.
12. Saeimā pārliecinošs balsu vairākums – 61 mandāts – ir Vienotības, ZZS un Nacionālās apvienības koalīcijai, kas jau ir vienojusies par jaunās valdības sastāvu un to, ka Laimdota Straujuma turpinās būt premjere. Jaunajā valdībā Vienotībai būs premjeres postenis un pieci ministru krēsli, ZZS – pieci ministru krēsli, bet Nacionālajai apvienībai – trīs ministru krēsli. Straujumai uz īsu brīdi būs formāli jāatkāpjas no amata, bet Valsts prezidents Andris Bērziņš viņu tūdaļ aicinās sastādīt jauno valdību, un jau rīt tā Saeimā iegūs uzticību balsojumā.
Lai arī pašlaik viss iet kā pa sviestu, nākamība var izrādīties ne visai viegla un vienkārša.
ZZS gribēja vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, taču to nedabūja, jo Vienotība sāka uzvesties kā «vecākais brālis» un uzstādīja savus ultimātus. Apdalīta ir arī Nacionālā apvienība, kas ieguvusi trīs smagas ministrijas un Saeimas priekšsēdētājas posteni kā «kompensāciju par ciešanām». Ar to jaunās valdības pamatā ir iebūvēti nestabilitātes ķieģeļi, kas kādā brīdī var sabrucināt visu celtni.
Valdība vēl nav gatava, kad to jau klāj lāsti un rejas. Dusmās, ka atstumts no siles, līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks ir nolamājis valdības veidotājus par «liekulības un stagnācijas koalīciju». Pilnīgā bezsakarā Vilks uzbruka Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš centīšoties nepieļaut jaunu cilvēku ienākšanu politikā. Un tūdaļ Vienotības spice pierādīja, kā jauno politiķu nākšanas nepieļaušana izskatās praksē – viens jaunais, 1984. gadā dzimušais modelis un politiķis Junkurs, jau ir nepieļauts un nopļauts.
Tuvojoties vecās valdības un Saeimas pilnvaru beigām, valdošākā no valdošajām partijām milzu tempā dzina uz priekšu dažas ne visai glītas lietiņas. Šis tas ir izdevies, bet ir ciesti arī pāris fiasko. Piepeši saslima un pensijā devās ilggadējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un viņa vietā kosmiskā tempā tika iecelts Normunds Mežviets. Tā ir veiksme.
Taču dzīres mēra laikā ar valdības locekļu algu paaugstināšanu neizdevās. Aizķēries ir arī bankas Citadele pārdošanas darījums, un šo rūgto biķeri nāksies dzert jaunajai valdībai. Pašlaik politiskās elites pārstāvji cits par citu niknāk nogāna Privatizācijas aģentūras vadītāju Ansi Spridzānu, kurš esot neprofesionāls, bezatbildīgs un visādi citādi sliktais, jo neilgi pirms pārdošanas līguma parakstīšanas atkāpies no amata. Taču sabiedrība gaida nevis, ko politiķi domā par Spridzānu, bet beidzot kaut cik sakarīgu skaidrojumu dīvainajam, slepenīgajam bankas pārdošanas darījumam.
Jauna ir Saeima, taču vecie tikumi – blēdība, lielība, uzpūtība, slepenība, ciniska izrunāšanās – ir palikuši. Jau ceļā uz 12. Saeimu partijas ir aplipušas ar balsu pirkšanas skandāliem kā vilnas bikses ar dadžiem. Komentējot balsu pirkšanas lietu, Āboltiņa ir izteikusies, ka kaut kas nav kārtībā ar cilvēku psihi vai ar vēlēšanu sistēmu. Ar cilvēku psihi viss ir kārtībā, ko gan nevar teikt par dažu politiskās elites pārstāvju uzvedību un izteicieniem.
