Piedāvāsim lasītājiem atbildēt uz jautājumu, cik daudz, pērkot no ražotāja vairumā, maksā viens vienā tonī krāsots T krekls? T kreklu vairumcenas Latvijas interneta vietnēs uzrāda skaitli 3,5 eiro par vienu kreklu. Lielveikalos akciju laikā var nopirkt viena toņa krāsojuma T kreklus nedaudz zem diviem eiro par kreklu. Krekls ar izšuvumiem un zīmējumiem vai uzrakstiem maksās starp 6 un 10 eiro, bet brendu kreklu cenas būs vēl vismaz divtik lielākas.
Cik liela ir Indijas rūpnīcu vairumcena par vienu kokvilnas T kreklu?
Pērkot T kreklu Indijā, rūpnīcās nav grūti atrast kreklus, kas vairumā maksātu 20 rūpijas kilogramā. Viens eiro ir vienāds ar 71 rūpiju, un, tā kā viens large (L) izmēra krekls vidēji sver 135 gramus, tad sanāk, ka T kreklu vairumcena, pērkos tos no rūpnīcas Indijā, ir 28 eirocenti par kilogramu jeb 4 eirocenti par vienu T kreklu.
Iegādājoties Latvijas lielveikalā viena toņa krāsojuma T kreklu par diviem eiro, līdz Indijas ražotājam nonāks 4 centi, pārējais būs maksa par transportēšanu un loģistiku, noliktavu pakalpojumiem, eksporta un importa nodokļi, tirgotāju izdevumi un tirgotāja peļņa, un, protams, visur esošais PVN.
T krekla piemērs paskaidro, kāpēc, pārceļot pat ļoti lielus ražošanas apjomus no bagātākajām valstīm uz mazāk attīstītajām valstīm, bagātās valstis nekļūst nabagākas, bet nabadzīgas valstis arvien vairāk atpaliek no attīstītajām valstīm.
Turklāt visai ilgstoši ražošanas pārnese uz Ķīnu vai citām Āzijas valstīm bija loģisks veids, kā palielināt peļņu ASV un Rietumeiropas uzņēmumiem.
Importējot kokvilnas diegus no Indijas un ražojot kokvilnas kreklus ASV, viena T krekla izmaksas varēja būt pat lielākas par 50 centiem. Pārnesot ražošanu uz Indiju vai Ķīnu, starpība starp piegādes vairumcenu un ražošanas izmaksām ASV pārtapa par uzņēmēja peļņu. Ilgu laiku ražošanas pārnese apmierināja visus. Ķīnā auga eksports un nodarbinātība, bet ASV un Rietumeiropa varēja atbrīvoties no netīrākajām ražošanas nozarēm. Taču šis process jau ir sasniedzis beigu fāzi. Gan ASV, gan Eiropā ir vērojama atkarība no Ķīnas rūpniecības produkcijas piegādēm. Ķīnas ražotāji, iegūstot arvien lielāku ietekmi, var pakāpeniski palielināt pievienoto vērtību savā pusē.
Ķīna (un jebkura ražotājvalsts) nav ieinteresēta lēti pārdot primitīvus viena toņa krāsojuma T kreklus, lai tos pēc tam apstrādātu un par daudz augstākām cenām pārdotu patērētājiem citās zemēs, bet ieinteresēta piegādāt uz ASV jau augstāka līmeņa preci - T kreklus ar attēliem, izšuvumiem un uzrakstiem, kuriem ir daudz augstākas vairumcenas.
Pārejot uz šādām attiecībām, daļa no pievienotās vērtības, kas līdz šim radās un palika ASV teritorijā, lēnām pārplūst uz Ķīnu.
Kamēr ASV teritorijā iekārta tika komplektēta no Ķīnā saražotām detaļām, pievienotā vērtība radās un palika ASV, bet, ja no Ķīnas tiek piegādāta jau sakomplektēta iekārta, tad ASV vidējais uzņēmējs un strādnieks to sajūt kā sava darba, sava biznesa, savas nākotnes apdraudējumu.
ASV vēlētājs Alabamā vai Ilinoisā izvēlējās balsot par Trampu nevis tāpēc, ka tika iedarbināta demokrātu politisko klaunu izdomātā «postpatiesība», bet tāpēc, ka Donalds Tramps piedāvāja risināt patiesās bažas, kuras ļaudis ASV vidienē uzskata par savu apdraudējumu.
ASV vidēja uzņēmuma īpašniekam ir pilnīgi vienalga, vai Krievija bombardēs vai pārtrauks bombardēt Sīrijas nemiernieku pozīcijas. Tas varbūt satrauc ASV austrumkrasta universitāšu intelektuāļus. Savukārt Ķīnas ekonomiskā ietekme un Ķīnas augošais spēks jau ir sajūtams pat Amerikas vidienē.
Tramps savus atbalstītājus pārliecināja, ka viņš saprot ASV biznesa vajadzības un panāks Amerikai labvēlīgu risinājumu.
ASV bizness no Trampa politikas gaida nevis brīvā tirgus slavināšanas turpināšanu, bet gan stingru amerikāņa biznesa interešu protekcionismu. ASV neizdevīgā globalizācijas politika ir jāizbeidz. Ja Ķīna vēlas palielināt savas eksporta produkcijas pievienoto vērtību, tad no Ķīnas tiks pieprasīts par tādu pašu lielumu iepirkt augstas pievienotās vērtības preces no ASV. Ja Ķīna būs nepiekāpīga, tad ASV var sākt atbalstīt Ķīnas ienaidniekus (viens no signāliem - Trampa saruna ar Taivānas vadību), ASV var sākt īstenot politiku, lai aizstātu importu no Ķīnas ar citu zemju importu. Ķīnas vietu ASV tirgū varētu pabīdīt Indija, Indonēzija, Vjetnama un daudzas citas valstis, kuras būs patiesi priecīgas, ja kāds gribēs pirkt viņu T kreklus par četriem eirocentiem gabalā.
Taču, ja ir paredzams neprognozējami ilgs konflikts ar Ķīnu, tad ASV ir jāizbrīvē resursi un jāizbeidz ASV interesēm mazāk svarīgi konflikti, tostarp ar Krieviju. Šeit nav nekādu sentimentu vai draudzības jūtu. Tikai bizness. Taču šāds pavērsiens neglābjami ietekmēs Latviju.
Ja no 20. janvāra Vašingtona nomainīs stratēģisko virzību, tad tas būs liels izaicinājums Latvijas politiskajai elitei, kurai būs jānomaina retorika un jāpielāgojas svarīgākā sabiedrotā kursa maiņai.
