Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pirmā tikšanās ar presi vairāk izskatījās pēc šausmu stāsta pieteikuma. Izrādās, no Vienotības daudzu gadu garumā ieilgušā monopola valsts finanšu pārvaldījumā tiek pārņemts nevis «veiksmes stāsts», bet gan problēmu murskulis.
Iepriekšējās politiskās virsvadības piekopto finanšu plānošanas tradīciju vislabāk raksturoja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones skaudrā atziņa, ka, neraugoties uz visai neveiksmīgo nodokļu iekasēšanu janvārī, «arī februārī nodokļu ieņēmumu plāns netiks izpildīts».
Dramatiskās problēmas ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna izpilde.
Iemesli ir divi. Vispirms, siltās ziemas dēļ Latvijas gāze un Rīgas siltums piesūta mazākus rēķinus, un līdz ar to arī PVN ir mazāks. Lielie degvielas tirgotāji Neste un Statoil pārdod degvielu par zemākām cenām nekā pērn, līdz ar to arī degvielas tirdzniecībā iekasētais PVN ir «par pieciem miljoniem eiro mazāks».
Ja piepildīsies globālās sasilšanas pareģojumi un ziemas kļūs arvien siltākas, tad Latviju gada strauja ekonomiska lejupslīde. Vienīgais, kas uztur PVN iekasēšanas plānu, ir bargas ziemas. Tomēr ir viens mierinājums. Janvāris jau bija daudz aukstāks nekā ilggadējie vidējie, tāpēc, pateicoties Sala tētim, tūdaļ ir jābūt straujai PVN ieņēmumu izaugsmei! Taču kāpēc VID vadītāja nav iepriecināta?
Izrādās, bez klimatiskajiem un globālo cenu izmaiņu diktētiem cēloņiem ir vēl kāda problēma. Kā norādīja VID ģenerāldirektore, ir otrs iemesls: «Komersantiem sarūk naudas plūsma. Šī iemesla dēļ arvien vairāk komersantu ir lūguši un VID viņiem ir piešķīris nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus.»
Šis jau ir kaut kas cits. Latvijas ekonomikā notiek ļoti negatīvi procesi, par kuriem līdz pat 17. februārim netika bilsts ne pušplēsts vārds. Vismaz no valdības puses ne, jo Latvijas gāzes vadība to izteica, paziņojot, ka neapmaksātu rēķinu dēļ gāzes piegādes var tikt liegtas ne vien bēdīgi slavenajam Liepājas metalurgam, bet arī daudziem tik iemīļotajam kosmētikas ražotājam Dzintaram. Visticamāk, tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Kopējo problēmu kopumu var tikai iztēloties.
No pērnā gada nogales iezīmējas divas lielas ekonomiskās problēmas. Kārtējā rubļa devalvācija Krievijā bija jau nokautējošs trieciens tiem, kuri savas preces vēl spēja tirgot Krievijā. Tagad ienākumi Krievijas rubļos pārvēršas par daudz mazāku sumu eiro, nekā tas bija līdz šim.
Par šo problēmu nerunā, bet tā būs jūtama daudzos sektoros, medicīnas preparātu eksportētājus ieskaitot.
Un otra problēma. 2014. gadā Saūda Arābija un AAE importēja smaržūdeņus vien par diviem miljardiem dolāru katra. 2016. gadā gan Saūda Arābijai gan AAE ir jāiztiek ar aptuveni trešo daļu no tā ienākuma apjoma, kāds šim valstīm bija 2013. gadā. Naudas trūkuma dēļ naftas eksportētāju valstīm (ne tikai Krievijai) bija jāpārtrauc daudzie celtniecības darbi, jāaptur greznuma preču imports un jāsāk taupīt uz visu, pat tāds Kataras medijs kā Al Jazeera US kanāls tiks slēgts.
Latvijas daļa tiešajā eksportā uz naftas eksportētāju valstīm, izņemot Krieviju, nav liela. Taču pastarpināti šīs problēmas skar arī mūs, jo mēs piegādājam daudz preču un izejvielu, kas pēc tam Vācijā un citviet pārtop par preču vai celtniecības pakalpojumu eksportu uz Persijas līci.
Nespēja izvērtēt Latvijas iespējamos ieguvumus un zaudējumus no ieilgušā lētās naftas posma, atsedz to finanšu plānotāju nekompetenci, kuri līdz šim noteic Latvijas ekonomisko virzienu.
Danu Reiznieci-Ozolu tagad sagaida nevis ar uzvarām rotāts triumfa pilns ceļš, bet lēmumu pieņemšana situācijās, kas šahā saucas cucvangs, kad jebkurš gājiens var sagādāt tikai lielas problēmas vai pat zaudējumu uzsāktajā partijā. Ja janvāra valsts budžetā ieņēmumu atpalicība no plānotā būs nevis īslaicīga problēma, bet iezīmēs ilgtermiņa tendenci, tad janvāra mīnusu lielums būs jāpareizina ar 12 un tiks iegūts deficīts visa gada garumā. Ja tā būs, tad valdību un arī mūs visus gaida ne pašas jaukās dienas.
