Šīs nedēļas pirmdiena daudzos birojos (tostarp valsts iestādēs) sākās ar apokaliptisku noskaņojumu. Ļaudis sēdēja, truli blenžot skrejošās ziņu lentēs. Valdīja pilnīgs pesimisms. Pirmdien Šanhajas biržā turpinājās lejupslīde. Panika pārņēma arī Japānu, Eiropu un Ameriku. Melnā pirmdiena, teica analītiķi.
Daži jau pareģoja strauju kāda reģionāla kara sākšanos, kas varētu izvērsties par globālu katastrofu. Āzijas tirgi to jau jūt! Pesimistisko noskaņojumu pastiprināja ziņas par Krievijas rubli, kurš piedzīvoja kārtējo lejupslīdi.
Pesimisma lēkmes bija vērojamas jau pagājušajā nedēļā. Lai nomierinātu saulē pārkarsušos prātus, aģentūra Bloomberg izplatīja skaistu diagrammu par globālās kapitalizācijas lielumu, kas raksturo, cik lielu ietekmi uz uzkrājumiem un akcijās izvietotiem pensiju un citiem fondiem var atstāt nedienas Krievijas un Ķīnas fondu tirgos (sk. attēlu).
Vispirms par Ķīnu. Ķīnas fondu tirgus ir noslēgts, un tajā ārzemnieki brīvi ienākt nemaz nevar. Lai gan Ķīnas tirgus kapitalizācija ir ievērojama – tā ir pasaules desmitniekā, tai ir daudz mazāka nozīme par Ķīnas lomu globālajā eksportā un rūpnieciskajā ražošanā. Kamēr problēmas skar tikai Ķīnas fondu tirgu, pārējai pasaulei pamata lielam uztraukumam nav. Īpaši tāpēc, ka Šanhajas fondu tirgus (Shanghai Stock Exchange) svarīgākais indekss Shanghai Composite Index šonedēļ sasniedza aptuveni tādu pašu līmeni (ap 3000 punktu), kāds tam bija pagājušā gada decembrī, un joprojām ir par 30% augstāks, nekā tas bija pirms gada šajā laikā (2014. gada augustā). Protams, ja salīdzina Šanhajas fondu tirgus akciju cenas šodien ar cenām šī gada 8. jūnijā (Shanghai Composite Index – 5166 punkti), tad akciju cenu kritums Ķīnā vasaras laikā bija dramatisks. Taču uzdosim jautājumu, vai bija reāls pamats tik straujam Ķīnas uzņēmumu akciju cenas pieaugumam? Tieši pretēji! Laikā, kad Ķīnas nacionālā valūta revalvējās kopā ar ASV dolāru un Ķīnas eksportētāji sāka ciest ievērojamus zaudējumus, bija reāls pamats akciju cenu kritumam, nevis kāpumam. Tāpēc notikumi Ķīnas fondu tirgos pēdējā gada laikā ir jāuzsver kā spekulatīvs burbulis, kuram nebija ekonomiska pamata. Akciju cenām atgriežoties pie peļņas līmenim atbilstoša lieluma, nekas dramatisks nenotiks. Cita lieta, ka Ķīnas iekšienē akciju cenu burbuļa plīsums izraisīja ievērojamu bagātību un finanšu resursu pārdali. Ja iekšēja bagātību pārdale neietekmēs Ķīnas sociālo stabilitāti, tad liela pamata uztraukumam nav.
Savukārt situācija Krievijas ekonomikā ir samērā viegli prognozējama. Krievijas akciju tirgus kopējā kapitalizācija ir līdzvērtīga Somijas akciju tirgus kapitalizācijai (sk. attēlu). Tāpēc nedienas Krievijas akciju tirgū (atšķirībā no problēmām ar Grieķijas valsts parādu) nerada uztraukumu par ES pensiju fondu stabilitāti.
Turklāt Krievijas rubļa kārtējo lejupslīdi nevajag tieši saistīt ar notikumiem Šanhajas biržā. Krievijas valsts budžeta ienākumi ir tieši atkarīgi no naftas eksporta. Lai nodrošinātu Krievijas valsts budžeta stabilitāti, ir svarīgi, lai Krievijas rubļos izteiktās naftas cenas nesamazinātos. Tāpēc, ja naftas cena dolāros samazinās, tad jāmainās rubļa un dolāra attiecībai, lai nodokļu lielums, kuru rēķina rubļos, paliktu nemainīgs. Ja naftas cena, kas izteikta rubļos, sāks samazināties, tad proporcionāli pieaugs Krievijas valsts budžeta deficīts. Tāpēc Krievijas rublis seko naftas cenai, un, naftas cenām pietuvojoties 40 dolāru atzīmei par barelu, lejup aizgāja arī Krievijas rublis.
Taču, ja notikumi Šanhajas fondu tirgos Latvijas ekonomiku tieši neskar, tad notikumi Krievijā neglābjami ietekmēs gan Latvijas eksportu, gan Krievijas tūristu plūsmu. Tāpēc pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir saprātīgi būt piesardzīgiem. Pašlaik optimistiskām cerībām uz strauju globālu izaugsmi un nemitīgu augšupeju nav stingra pamata.
