Kā zibens no februāra pelēkajām debesīm Latvijas informatīvo telpu apžilbināja ziņa par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbilstību maksātnespējas pazīmēm.
Izrādās, četrus gadus parāds ir nemitīgi audzis un jau pārsniedz 23 miljonus eiro. Kas vainīgs? Protams, vecā valde, kas gan cits. Vienotība, kuras politiskajā atbildībā bija veselības aizsardzības nozare, ne par ko neatbild. Vai tiešām Vienotība par veselības ministriem ir bīdījusi pilnīgas nulles, personas, kas bija tik stulbas, ka nespēj atšķirt plusus no mīnusiem, afēristus, kas ļāva slimnīcām audzēt parādus, līdz tie sasniedz astronomiskus apmērus?
Tagad lēnām iezīmējas pareizās atbildes aprises uz neskaidro jautājumu, kāpēc Veselības ministrija nebija starp iekārotākajiem portfeļiem, dalot ministru amatus koalīcijas veidošanas laikā. Tāpēc, ka Vienotības vadībā veselības aizsardzības nozare ir novesta līdz pilnīgam kliņķim. Politiķim, kam ir liktenis nonākt veselības ministrā krēslā, bija divas izvēles. Pirmā. Turpināt veco politiku, nekonfliktēt ne ar vienu un gūt nelielu, bet taisnīgu un patīkamu atlīdzību par acu pievēršanu uz tām masveida nekārtībām, kas pārņēmušas šīs nozares vadību. Šāds variants paredz, ka pēc neilga laika ministrijas vadība tiek nodota nākamajam politiskajam kamikadzem. Otrs variants ir sākt mēzt Augeja staļļus. Tas savukārt nozīmē nonākt nežēlīgā konfliktā ar ministrijas aparātu, kura darboņi uzblīst no pārticības laika, kad slimnīcas bankrotē. Tas nozīmē nonākt neglābjamā konfliktā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, jo «tieši pirms gada Rīgas Austrumu slimnīca informēja Veselības ministrijas vadību par finanšu situāciju slimnīcā». Straujuma formāli ir atbildīga par visu Veselības ministrijā sastrādāto, jo uzņēmās atbildību par visu, Austrumu slimnīcas maksātnespējas pazīmes ieskaitot, laikā, kad viņa aizstāja ilgstoši saslimušo ministri. Šis ir pilnīgi bezcerīgs konflikts, jo atbilstoši Satversmei Ministru prezidente var atbrīvot no darba jebkuru ministru, ar vai bez motīva, jebkurā brīdī. Tāpēc jābūt ir labā nozīmē drusku trakam, lai ķertos pie problēmu identificēšanas Veselības ministrijā. Var tikai apbrīnot veselības ministru Gunti Belēviču, kurš tā vietā, lai turpinātu iepriekšējo ministru aizsākto bankrotu slēpšanas politiku, gluži kā ar asu skalpeļa griezienu uzšķērda vienu no ministrijas baisākajiem augoņiem.
Tagad ir saprotams, kāpēc Vienotības līderi (pat ciešot sakāvi vēlēšanās un demokrātiskā ceļā zaudējot politisko visvarenību), veidojot jauno valdību, izmisīgi mēģināja neatdot nevienu ministriju, kurā bija pasaimniekojuši. Acīmredzot lielāki vai mazāki Augeja staļļi ir gandrīz vai katrā ministrijā. Tiklīdz senākajās afērās neiesaistīts cilvēks nomaina ministru, kas ir caur un caur samudžinājies koruptīvās shēmās, tā var sākties reputācijas problēmas. Tiklīdz atsedzas kaut vai nedaudz no ministriju (vai citu struktūru) aizkulišu darījumiem, vienkāršiem ļaudīm žoklis atkaras par tiem nesaimnieciskuma un valsts līdzekļu izšķērdēšanas apmēriem, kas ir notikuši ar Vienotības politisko atbalstu. Novērtēsim nesaimnieciskuma apmērus, kuri atsedzās Ekonomikas ministrijā saistībā ar veiksmīgo naudas apguvi, maskējoties zem EXPO izkārtnes. Novērtēsim izšķērdību, rīkojot ES prezidentūras kultūras programmu utt. Ja Vienotībai neizdotos ar Jāni Reiru aizbāzt Andra Vilka sastrādāto Finanšu ministrijā, ja šo ministriju uzticētu, piemēram, Guntim Belēvičam, tad, iespējams, jau šobrīd būtu izveidotas komisijas, kas skaitītu zaudējumu miljonus gan par dolāru obligāciju emisiju, gan pārāk lielajiem procentiem, aizņemoties nevajadzīgo miljardu eiro utt.
Lielā atšķirība starp Gunti Belēviču un Vienotības politikāņiem izpaužas arī ekonomiskās situācijas novērtējumā. Vienotības vadošie politiķi, gluži kā Valda Dombrovska nozombēti, monotoni atkārto mantru par Latvijas veiksmes stāstu un nemitīgo augšupeju. Guntis Belēvičs ir ar vienu kāju Latvijas mikroekonomikā. Viņam, lai saprastu ekonomiskās norises un tendences, nav akli jātic optimisma pilnajiem skaitļiem, kurus Latvija nosūta uz Eiropas Komisijas statistikas biroju. Krievijas rubļa un tam sekojošās NVS valstu valūtu devalvācijas sekas uz Latvijas ekonomiku un valsts budžeta ienākumiem ir pārāk nopietnas, lai varētu solīt ātri atrisināt visu Vienotības sastrādāto pat vienā – veselības aizsardzības – nozarē.
