28. februāra LTV pārraide Aizliegtais paņēmiens pievērsās jautājumam par manipulāciju ar informāciju. Pārraides noslēgumā Zviedrijas latviete Sandra Veinberga aicināja «valsts īpašumā esošo» Lattelecom un kabeļtelevīzijas operatorus pārtraukt retranslēt to, kas «nav mūsu valsts televīzija».
Šo aicinājumu – aizgriezt informācijas plūsmu no citām zemēm – Sandra Veinberga noslēdza ar episku paziņojumu: «Es nevaru iedomāties, ka Zviedrija, piemēram, translētu Ziemeļkorejas raidījumus.»
Ja LTV redaktori aicina uz pārraidēm tendenciozus «ekspertus», tad vismaz pārraides vadība ir jāuztic žurnālistam, kas spēj kompensēt ekspertu teikto. Lattelecom nav Latvijas valstij piederošs uzņēmums, bet gan komercsabiedrība, kurā kapitāla daļas gandrīz vienādās daļās pieder Latvijas valstij un Zviedrijā reģistrētam telesakaru uzņēmumam TeliaSonera.
Taču vislielākais sašutums man ir par to, ka persona, ka sevi dēvē par žurnālistu, aicina ieviest cenzūru un aizliegt retranslēt visus, kas «nav mūsu valsts televīzija». To, ka Latvijā ir bezatbildīgi politiķi, kuriem nagi niez ieviest cenzūru, var saprast, bet ka cenzūru, turklāt tik agresīvā formā, sludina personas, kas apmāca žurnālistus Latvijas augstskolās, ir nožēlojami.
Iespējams, ka Veinbergas aicinājumu ieviest cenzūru izraisīja sižeti, kurus varēja redzēt Latvijā retranslētajos Krievijas televīziju kanālos. Taču Latvijas kabeļtelevīzijā un digitālās TV maksas paketēs piedāvājumā esošais kanāls Rossija RTR juridiski ir reģistrēts Zviedrijā (!) un to uzrauga Zviedrijas TV regulators Myndigheten för radio och tv. Tieši Zviedrijas regulators izvērtēs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tikko nosūtīto sūdzību par iespējamu raidorganizāciju pienākumu neievērošanu Rossija RTR televīzijā.
Lielai daļai tas varbūt ir pārsteigums, bet Latvijā legāli netiek izplatīts tieši tāds TV signāls, kāds tiek pārraidīts Krievijas teritorijā. Latvijā legāli tiek retranslēts Krievijas televīziju signāls, kas ir īpaši sagatavots Eiropas valstīm un Tuvajiem Austrumiem.
Izskatās, ka diskusija LTV pārraidē Aizliegtais paņēmiens bija tikai sākums diskusijai par Krievijas televīziju retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā. Šonedēļ aicinājumu aizsargāt Latvijas mediju telpu no Krievijas retranslētiem kanāliem izteica Nacionālās apvienības deputāte – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja – Ināra Mūrniece. Savukārt NEPLP ierosināja lietu pret SIA Pirmais Baltijas kanāls un pieprasīja, lai Rossija RTR un NTVMir atskaitītos saviem regulatoriem (NTVMir ir reģistrēta Lielbritānijā).
Cenzūras ieviešana, aizliedzot citu valstu TV kanālus, ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu un ar Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju, kurai Latvija pievienojās 1998. gadā.
Šīs konvencijas 4. pants (Uztveršanas un retranslācijas brīvība) nosaka:
«Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu jānodrošina izteiksmes un informācijas brīvība, televīzijas uztveršanas brīvība, un tās nedrīkst ierobežot tādu programmu pakalpojumu retranslāciju savu valstu teritorijās, kas atbilst šīs konvencijas noteikumiem.»
Vienlaikus konvencijas 7. pants (Raidorganizācijas pienākumi) nosaka pienākumus, kuru ievērošana ir obligāta konvencijas dalībvalstīm. Konvencija nosaka, ka visām programmu pakalpojumu daļām gan to veidā, gan saturā ir jārespektē cilvēciskā cieņa un citu cilvēku pamattiesības. Programmas nedrīkst saturēt nepieklājības, «jo īpaši – pornogrāfiju». Ir aizliegts «nevajadzīgi cildināt vardarbību vai mudināt uz rasu naidu».
Bērniem un pusaudžiem nepiemērotas pārraides jāraida naktī vai vēlās vakara stundās.
Konvencija nosaka, ka «raidorganizācijai jānodrošina, lai fakti un notikumi ziņu raidījumos tiktu atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu».
Ziņu izlaidumā faktiem ir jābūt patiesiem, bet konvencija neaizliedz paust dažādus un atšķirīgus vērtējumus, kaut vai emocionāli sakāpinātus, par ziņu izlaidumā minēto faktu.
Ja Latvija vēlas palikt tiesisku un demokrātisku valstu saimē, tad uz tendencioziem un ideoloģiskiem vēstījumiem ārvalstu TV vai citos informācijas kanālos ir jāatbild, padarot Latvijas skatītājiem plaši pieejamu objektīvu un kvalitatīvu informāciju.
