«Cilvēkiem, kas vēl joprojām dzīvo Latvijā, un viņu bērniem Padomju Savienība asociējas ne tikai ar barakām, ar gulagu. Asociējas ar garīgo uzplaukumu, ar varoņdarbiem, ar uzvaru, ar tautu brālību, ar cilvēku brālību,» tā pavisam nesen Saeimas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa) sirdsšķīstā senatnes mīlestībā izpaudās iekš Latvijas Radio (LR).
Izklausījās, ka viņš neiešņukstas tikai tāpēc, ka mazliet kautrējas no savas nostalģiskās jūtelības, jo pie otra mikrofona atrodas skarbais Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš nekrietni viņam uzbrūk, jautādams, vai Pimenovs atzīst, ka Padomju Savienība okupēja Latviju.
Pimenovs izlikās, ka nedzird bezkaunīgo jautājumu, jo saruna, raugi, taču bija pavisam par ko citu: vai ierobežot padomju simbolikas izmantošanu? Vai bijušās padomju valsts karoga izkāršana pie privātmājas ir aizliedzama? «Pacelts [PSRS] karogs pie mājas ir spļāviens sejā tiem, kas cieta no represijām,» Dombrava ierunājās. Bet biedrs Pimenovs vēsā kameru uzrauga mierā atsita Dombravas nešpetnos uzbrukumus, teikdams: «Mēs varam aizvainot Latvijai piederīgus cilvēkus, kuri [PSRS karogu] uzskata par savu nacionālo karogu. Viņi darīja visu, lai pastāvētu valsts. Šī simbolika aizvien ir ļoti svarīga un svēta. Ja Latvija neizturēsies ar cieņu, tas necels mūsu valsts autoritāti pasaulē. Tas liecinās, ka valsts nav izdarījusi visu, lai izskaidrotu, kāda bija Latvijas vēsture.»
Un viss! Mēs, lūk, varam aizvainot tos, kuri Latvijas okupētājvalsti un tās simbolus uzskata par svētiem. Ne mazāk un ne vairāk. Tas, ka to teica biedrs Pimenovs, nav brīnums: tā viņam jāsaka. Bet jautrība sākās pavisam citur: Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā izskatīja Igora Pimenova iespējamo deputāta ētikas pārkāpumu, jo atbilstošu iesniegumu bija uzrakstījis Jānis Dombrava, saskatot Pimenova tekstos publisku PSRS slavināšanu. Un kā jūs domājat - komisijas vienpadsmit deputāti, no kuriem tikai divi pārstāv Saskaņu, nobalsoja vismaz par aizrādījumu biedram Pimenovam? Neuzminējāt, nenobalsoja. Par saukšanu pie atbildības atbilstoši Kārtības rullim nobalsoja vienīgi Raivis Dzintars un Janīna Kursīte (abi NA).
Pārējie minētā deputāta izteikumos «neko tādu nesaklausīja», un tie bija: Vitālijs Orlovs (Saskaņa), Zenta Tretjaka (Saskaņa), Ainārs Latkovskis (Vienotība), Aldis Adamovičs (Vienotība), Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība), Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai), Aivars Meija (No sirds Latvijai), Rihards Melngailis (Latvijas Reģionu apvienība), Jānis Vucāns (ZZS). Argumenti Pimenova atbalstam - gan tiešam, gan netiešam - drīzāk izklausījās pēc kaunīgas atvainošanās, sak, mēs atklāti nevaram atbalstīt tevi un tavu viedokli, tāpēc spiedīsim uz demokrātiju, kurā var paust «da jebkādus» viedokļus, visiem ir tiesības uz viedokli, mums ir skumji par šādu viedokli, bet Pimenovs pārstāv zināmas sabiedrības daļas viedokli, mēs varam nepiekrist šim viedoklim, bet mēs darīsim visu, lai kolēģis varētu paust savu viedokli.
Malači! Būtu cepure, norautu to no galvas un sajūsmā samīdītu! Nez, kāda ir robeža, līdz kurai Kārtības rullis pakļaujas mīcīšanai, ko veic gļēvulīgie «katikkautkasnenotiek» deputātiņi? Kārtības rullī gan nav tieši ierakstīts, ka tādi pimenovi ir jānoliek pie ratiem, bet kādreiz taču vajadzētu sekot nevis tikai likuma (un Kārtības rullis ir likums!) burtam, bet arī garam. Taču deputātiņi pat neiedrošinājās palūgt, lai Pimenovs atbild uz Dombravas jautājumu par Latvijas okupāciju. Toties viņš uz to atbildēja LNT ziņās, sacīdams, ka aneksija ir bijusi, bet ne okupācija. Tas nozīmē tikai to, ka Latvijas Republika ir labprātīgi iestājusies PSRS, un tas savukārt nozīmē, ka visi nepilsoņi, ieskaitot naidīgo piekto kolonnu, ir automātiski padarāmi par LR pilsoņiem. Tāds, raugi, viedoklītis.
Un, lai šo viedoklīti vēl vairāk ieziepētu, uzdāvināšu stāstiņu: Krievijā nesen uzstādīta piemiņas plāksne gulaga koncetrācijas nometnes celtniekiem un darbiniekiem. Nevis nomocītajiem, bet mocītājiem. «V znak uvažeņija i blagodarnosķi».* Tas, runājot par Pimenova garīgo uzplaukumu, varoņdarbiem un tautu brālību. Lai nākamreiz, sēžot Saeimas komisijā, deputātiņiem būtu par ko runāt ar domubiedru.
Cieņā un pateicībā (krievu val.
