Trešdiena, 8.maijs

redeem Staņislava, Staņislavs, Stefānija

arrow_right_alt Viedokļi

Par slotaskātu viss skaidrs

© F64

Slotaskāts nerunā latviski, slotaskātam tas piedodams – ne viņam smadzeņu, ne ambīciju, ne patriotisku jūtu pret Krieviju, ne viņam Krim naš un pat ne Staļin večno živoj.

Toties ārkārtīgi cietušais Staņislavs Razumovskis, kurš bija pielīmējis Krievijas karogu pie slotaskāta, izrādās, ir apveltīts ar visām iepriekšminētajām sastāvdaļām, tāpēc viņa ciešanas ir neizmērojamas: latvietis Dainis Rūtenbergs 2014. gada 10. martā salauza minēto slotaskātu, pie kura esot turējies «īpaša» zīda auduma karogs, kas turklāt bija saglabājies no aizvēstures, nemaz nerunājot par 2012. gada referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Vairāk nekā gadu vilkās «izpētes» process par Daiņa Rūtenberga neticami kriminālo nodarījumu. Un tas bija, raugi, šāds. Rīgā, pie Eiropas mājas, notika Latvijas Krievu savienības (agrākā PCTVL) rīkots pikets, lai atbalstītu Krievijas agresiju Krimā. Dainis stāstīja: «Sadzirdot, ka bļauj «Rossija!», «Rossija!», nodomāju – kas tad nu? Te taču ir Rīga, Latvija, Eiropa, pat kultūras galvaspilsēta. Bet policisti vēl stāv un šos apsargā.» Dainis, emocionāla viļņa uzjundīts, pieskrēja pie piketētājiem, izrāva Razumovskim no rokām Krievijas karogā ietīto slotaskātu un to salauza. «Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji! Diemžēl Rīgas dome atbalsta šo cirku un visatļautību Rīgas ielās,» Rūtenbergs vēlāk piebilda.

Latvijas Republikas (!) prokurore par šo neaprakstāmi bezkaunīgo noziegumu, ko nosaukusi par «svešas mantas tīšu bojāšanu», pieprasīja Dainim Rūtenbergam piemērot 100 stundu piespiedu darbu. Gandrīz tāpat kā faktiski neko ļaunu neizdarījušajiem Liepājas pedofiliem vai pavisam nu neko sliktu nepaveikušajam nacboļševikam Jevgeņijam Osipovam, kurš bija «tikai» zaimojis Latvijas Republikas karogu.

Pēdējais spriedumā arī dabūja 100 stundas piespiedu darbu, taču nule to ir pārsūdzējis. Lai uzvarētu taisnība, domāju, vajadzēja darīt tā: Osipova 100 stundas atdot Rūtenbergam, lai sabiedriski pucē ietves un ravē dobes visu 200 stundu garumā un lai turpmāk zina, kā Krievijas karogu pluinīt, bet Osipovs lai staigā svabads kā Kislodriščinskas kalnu ērglis.

Emocionālā, vēstures faktos balstītā runā advokāts Aldis Alliks pierādīja, ka 10. martā notikušā piketa mērķis bija atbalstīt un slavēt starptautisku noziegumu, Krievijas noziegumu – analoģisku tam, kāds notika Latvijā 1940. gadā. Tāpēc Rūtenbergs arī tik asi reaģēja uz šo piketu, jo tas bija vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas interešu apdraudējumu. Iespējams, ka slotaskāta veselums netiktu traumēts, ja policisti adekvāti reaģētu uz pretvalstiskajiem, starptautisku noziegumu slavinošiem piketētāju bļāvieniem. Taču tā nenotika. Policija reaģēja uz citu kairinājumu: uz dabisku, sašutuma pilnu latvieša reakciju. Tāds naivs jautājums: kā labā strādā šādi policisti? Nav jau pirmā reize, kad rodas tāds jautājums: līdzīgs gluži nejauši paspruka, kad piketā pie Krievijas vēstniecības tika aizturēts TV operators un Ukrainas kongresa vadītājs: viens «nepareizi» filmēja, otrs «nepareizos» plakātus izmantoja...

Bet ar Razumovski viss, kā smejies, bija pareizi. Latvijā dzīvojot kopš 1945. gada, viņam nebija pietiekamas intelektuālās kapacitātes, lai apgūtu latviešu valodu kaut vai palīgskolas koridora līmenī, taču viņš bija gana gudrs, lai piespraustu arvien lielākus izcenojumus savam slotaskātam un karogam. Ar tulka palīdzību viņš tiesai izstāstīja, ka karogs maksājis 15, ai, nē, 30 latus, un vispār esot atkal jābrauc uz Maskavu, lai nopirktu jaunu karogu, bet biļete ir, ai, cik dārga. Jābrīnās, cik stoiski tiesnesis pacieta šīs pļāpas. Bet tāpat jābrīnās par prokurori Līgu Īzaku, kurai nebija sirdsapziņas pārmetumu uzturēt tik absurdu apsūdzību, kaut gan pat pirmskolniekam skaidrs, ka slotaskāta laušanā nav nozieguma sastāva. Nav, kur laiku tērēt? Tad nav nekāda pārsteiguma, ka tiesas ir pārkrautas ar darbiem un lietas netiek izskatītas saprātīgos termiņos.

Daini Rūtenbergu tiesa vakar pilnībā attaisnoja. Protams, prokurorei vēl ir iespēja apstrīdēt tiesas lēmumu. Tad rodas nākamais naivais jautājums: par slotaskātu tā kā viss skaidrs, bet kā labā strādā šādi prokurori, ja viņi uzstājas Latvijas valsts vārdā?