Viedokļi: Aiz celmlaužiem ejošo priekšrocības 6 komentāri
 
Viedokļi

Aiz celmlaužiem ejošo priekšrocības

 
F64

LTV raidījumā Tieša runa, kas bija veltīts partnerattiecību likumam, komunikāciju speciālists Valdis Melderis, pamatojot šāda likuma pieņemšanas lietderību, izteica plaši izplatītu argumentu – šādi likumi ir pieņemti visās Rietumeiropas valstīs, un, tā kā tur dzīvot ir drošāk, tad nav ko lieki lauzties, jālīdzinās viņiem. Atzīšos, arī es šo argumentu bieži lietoju, un vairākumā gadījumu tas ir pamatoti, jo katrs, kurš bijis Rietumos (nevis par Rietumiem «zināšanas”» smēlies no Krievijas TV), zina, ka tur daudz kas ir labāk nekā pie mums, lai kā to dažkārt negribētos atzīt. Taču ir viens bet.

Ar salīdzināšanu jābūt uzmanīgiem. Personības attīstības grāmatās iesaka - nesalīdziniet sevi ar citiem, salīdziniet sevi ar to cilvēku, kāds bijāt pirms kāda laika. Šis ieteikums ir universāls. Dzīvi Rietumos jāsalīdzina ne vien ar dzīvi pie mums, bet arī ar dzīvi turpat tikai agrāk. Un te nu parādās visai interesantas lietas. Tā kā pats Rietumos agrāk neesmu dzīvojis, tad atsaukšos uz citiem.

ASV seriālā Labāk piezvaniet Solam ir epizode, kurā viens padzīvojis advokāts, runājot par drošību, ar zināmu grūtsirdību balsī saka: «Es vēl atceros laikus, kad mājām durvis ciet nebija jāslēdz.» Šajā frāzē izteikts veselas paaudzes pārmetums, ka jaunāko laiku sociālie pārveidojumi drošības līmeni nav palielinājuši. Meldera arguments būtu korekts, ja tas skanētu: «Agrāk Rietumos bija mazāk droši, bet, kopš tur pieņēma partnerattiecību likumu un citas modernās sadzīves uzvedības normas, vispārējā drošība ir pieaugusi.» Taču Melderis tā nesaka, jo tas neatbilst patiesībai.

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete ieradās strādāt Francijā deviņdesmitajos gados. Pavasarī pēc Francijas prezidenta vēlēšanām viņu intervēju, un cita starpā par šajos gados tur notikušo viņa teica: «Tagad šo 20 gadu laikā tajā šarmantajā izsmalcinātībā ir parādījusies liela vulgaritāte. Latviski to sauc par prastumu. Tas man traucē. Ir pazudusi elegance, kas Parīzei bija raksturīga. Tas ir arī paaudžu maiņas jautājums. Es vēl piedzīvoju tos brīnišķīgos laikus, kad kafejnīcās varēja redzēt vecās skolas francūžus, ar skaistu šallīti apmestu ap kaklu, kuri smēķē pīpi un lasa rīta laikrakstu pie kafijas tases. Arī kundzītes, kuras pirms trīsdesmit gadiem, iespējams, ir valkājušas cepurīti ar tīkliņu, un tagad savā starpā čalo. Tas ir pilnīgi pazudis. Ja runājam par apdraudējuma sajūtu, tad tā nav tikai Francijā. Brexit jau arī bija apdraudējuma sajūtas izpausme.»

Šis citāts apgāž Meldera argumentu, ka partnerattiecību likuma un citu «progresīvu» normu ieviešana padara dzīvi drošāku (un jaukāku). Protams, Kalnietes tekstā jaušama ikvienam cilvēkam raksturīga nostalģija pēc agrākiem laikiem, kas negarantē objektīvu vērtējumu, taču šis un citi momenti liek šaubīties par partnerattiecību likuma pieņemšanas korelāciju ar drošības palielināšanos. Ja Melderis būtu teicis, ka dzīvot ir kļuvis vaļīgāk, tad, iespējams, viņam būtu taisnība, bet viņš nez kāpēc piesauca tieši drošību.

Protams, uz šiem argumentiem vienmēr var atbildēt - bet agrāk tur nēģerus linčoja vai, kas izskanēja ar minētajā raidījumā, - tieši tāda taču ir Krievijas nostāja. Abi šie argumenti ir pamatoti, taču atkal ir viens bet. Nevajag krist galējībās. Skaidrs, ka laiku apstādināt nevar, paaudzes mainās, un procesi norit savu gaitu. No Rietumiem jāpārņem viss tas labākais, kas turienes sistēmai ļāva un joprojām ļauj būt pasaules labklājības augšgalā, bet tāpēc jau nav nekritiski jāatkārto katrs viņu solis. Melnādainie patiešām nav jālinčo un likumi jāievēro, bet - vai likumi vienmēr jāpadara vaļīgāki tikai tāpēc, ka kādi nevēlas tos pildīt?

Varbūt tieši stingra likumu un citu, ne vienmēr vaļīgu, sadzīves normu ievērošana kombinācijā ar augstu pašdisciplīnu savulaik nodrošināja Eiropas izrāvienu? Tajā pašā Krievijā vienmēr virs likuma bijis «sarunāšanas» un «как нибудь» (gan jau kaut kā, krievu val.) tikums, kas ieperinājies arī pie mums un ko nekādi nevajadzētu ņemt par piemēru. Nav runa par centieniem skatīties atpakaļ un sludināt kaut kādu arhaiku, kā tas notiek Krievijā. Vienkārši jāizmanto aiz celmlaužiem ejošo priekšrocības. Rūpīgi jāpiefiksē Rietumu pielaistās kļūdas un no tām jācenšas izvairīties.



Komentāri [6]
#
Logičeskijs 19.decembris 2017 7:50 atbildēt
Laulība - ģimene. Partnerattiecības - neģimene. Laulātie - par ģimeni droši.
 
#
Inta 19.decembris 2017 1:58 atbildēt
Nu nu.. pārņem vien to multi-kulti un tad ne to vien, kā jau Francijā un Anglijā vai arī tepat kaimiņos pie zviedriem - redzēsi: (te vismaz ir viela pārdomām, no kurienes tas vis sākās un tāpat turpinās vēl joprojām)
youtu.be/fkPSWAOn7VY
 
#
Kavurs 18.decembris 2017 18:45 atbildēt
tiešām nepatīkami ,ka nīkoņi no ārlietu ministrijas vārsta savu kakaina partnerlocekļa "iesvaidīto" mutīti un mani vismaz 3 miljardu konservatīvāko un morāli izturētāko planētas iedzīvotāju acīs padara par jefiņu kurš ļauj ārlietas kārtot sūkātājiem.
pat treknā dzērājcūka čercils vai voplstrītas piredelis harimans nebija tik apķēzījušies...no Meterniha(Polīna meterniha gan apprecēja rotšildmēslu vienu), Taleirāna , Gorčakova un Bismarka gara nekā !
 
#
savādnieks 18.decembris 2017 16:35 atbildēt
Pēc izlasīšanas prātā ienāca Latvijas mēroga ''celmlauzis'' V.Dombrovskis,kuru,vismaz vietējie mēdiji slavēja aizelsušies,piesaucot kā krīzes menedžeri,Latvijas veiksmes stāstu,rakstīja-izplatīja grāmatas dažādās valodās,nu vispār-wou !!!Nonākot Briseles amatā viss spožums noplaka un neviena valsts pat nemēģina iet krīzes risinājumam līdzīgu ceļu ( piem.Grieķija).Tātad Latvijas tauta izgāja smaga experimenta skolu,no kura ieguva tikai V.Dombrovskis & Co.Ja sapratu pareizi,autors iesaka atturēties no standarta domāšanas tikai tāpēc,ka ''Visi dara tā'',bet ja jāizvēlas mērķis uz kuru tiekties,tad vistuvāk esam Skandivijas valstu domāšanai un ja vēl salasītos 100.gudrinieki ar izpratni,varbūt drūmās sejas uz ielām nomainītu jauniešu smiekli un smaidīgi/pozitīvi seniori neta komentāros.
 
#
Kvadrāts 18.decembris 2017 11:26 atbildēt
"......nav ko lieki lauzties, jālīdzinās viņiem." - ? NRA iesaka:Tālavs Jundzis: Citiem pasaulē jāmācās no mums. Statistika apstiprina:
"Latvijā visvairāk jaunatklāto HIV/AIDS gadījumu Eiropā" Jaunākie statistikas dati par HIV/AIDS izplatību Baltijā liecina – Latvija ir apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija kļuvusi par sava veida līderi šai ziņā ne tikai Baltijā, bet arī starp visām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, informē biedrības "Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.
 
Skatīt visus 6 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers