Vienotības mājaslapā pausts lepnums, ka Latvijas prezidentūras laikā pārsteidzoši ātri – pusgada laikā, kad plānots tika vismaz gads – ir pieņemts tā dēvētais Junkera investīciju plāns. Nav gan skaidrs, par ko šajā gadījumā īsti lepoties, jo šis plāns ir izdevīgs vienīgi ES lielajām un attīstītajām dalībvalstīm, bet nav izdevīgs Latvijai un citām ES perifērijas valstīm.
Pirms izskatīt jautājumu – kāpēc šis plāns Latvijai ir neizdevīgs, jāvērš uzmanība uz kādu citu niansi. Ar šo plānu skaidri parādās jauna iezīme ES publiskajā tēlā. Proti, sīkas personības kulta pazīmes. Apritējuši tikai septiņi mēneši, kopš EK prezidenta amatā ir stājies Žans Klods Junkers, bet jau ir pieņemts plāns, kurš gluži oficiāli nosaukts viņa vārdā. Iepriekšējais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu augstajā amatā bija divus sasaukumus – 10 gadus, bet netika dzirdēts par plāniem, projektiem, stratēģijām, kuras būtu nodēvētas Barrozu vārdā. Varbūt Barrozu iepretī Junkeram bijis kūtrs uz novatoriskām iniciatīvām? Drīzāk otrādi. Kā stāsta pieredzējušais Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, Barrozu laikā uz parlamentu regulāri nākušas daudzas likumdošanas iniciatīvas, kamēr Junkera laikā likumdošanas priekšlikumu tikpat kā nav, toties ir atsevišķas fiksās idejas – jau pieminētais Junkera investīciju plāns vai bēdīgi slavenās bēgļu kvotas.
Toties Junkeram patīk zīmēties un šokēt publiku ar dažādām vaļībām. Ikviens var Youtube (https://www.youtube.com/watch?v=XPgiI46FCDU) noskatīties viņa gluži piedauzīgo uzvedību, sagaidot ES valstu vadītājus Rīgas samita laikā. Tur viņš stiprā dzērumā bučoja visus valstu vadītājus pēc kārtas te uz vaiga, te uz pieres, bet sievietes pat pa vairākām kārtām. Vīriešus viņš vulgāri ķēra aiz šlipsēm un demonstratīvi viņu kaklasaites salīdzināja ar savējo. Kronis visam bija absolūti netaktiskā pieaugušu vīriešu iepliķēšana pa vaigu. Visās šajās izdarībās, muļķīgi smaidot, dabūja noraudzīties blakus stāvošā Laimdota Straujuma. Šis video internetā publicēts ar nosaukumu Piedzēries Žans Klods Junkers iepļaukā līderus.
Taču atgriezīsimies pie Junkera plāna, ar kura steidzamu pieņemšanu tik ļoti lepojas Vienotības vadība. ES budžets ir sen apstiprināts, un nekādu papildu naudu investīcijām Junkera plāns neparedz. Tieši otrādi, nauda investīciju fondam tiek paņemta no transporta un enerģētikas nozares, kā arī no zinātnes. Lai varētu teikt, ka investīcijām ir it kā «atrasta» papildu nauda, fondam plānots piesaistīt privāto kapitālu, kas varētu būt dažādi lielie pensiju vai apdrošināšanas fondi, kuri meklē, kur izdevīgāk ieguldīt nākamo pensionāru uzkrājumus.
Ja salīdzinām, kur investīciju projekti var nest lielāku atdevi – valstīs ar lielu iedzīvotāju skaitu, augstu maksātspēju vai Latvijā, kur ir niecīgs iedzīvotāju blīvums un minimāla maksātspēja, tad Latvijai šis salīdzinājums nav labvēlīgs. Gandrīz ikviens infrastruktūras projekts Latvijas apstākļos būs nerentabls un tāpēc var tikt attīstīts vienīgi ar tiešu valsts vai ES atbalstu. Ja šī atbalsta nav, tad privātie investori savus līdzekļus ieguldīs tur, kur ir maksātspējīgais pieprasījums, proti, Rietumeiropā. Tieši tur arī aizplūdīs lielākā daļa no citām ES «aploksnēm» paņemto līdzekļu.
Iespējams, ka Junkera plāns ir izdevīgs ES kopējam labumam, taču tas noteikti nav izdevīgs Latvijai. Var jau lepoties ar steigā pieņemtu plānu, kurš nes ES vadošās partijas publiskās sejas vārdu, taču tad arī jāsaka – ES intereses liekam pirmajā vietā un kādas vēl Latvijas intereses? Par tām aizmirstam un lepojamies ar savu centību pildīt rīkojumus citu interesēs. Kā vienmēr.
