Jāpiekrīt premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), ka jautājumu par veselības aprūpes finansēšanu nedrīkst atlikt. Tas jau ir atlikts.
Pēc īslaicīgas liesmu nodzēšanas, ko izraisīja dzemdību speciālistu protesti, uguns pārnesusies uz netālu laukumu. Veselības aprūpes darbinieku organizācijas lēmušas aicināt no 1. līdz 31. jūlijam medicīnas darbiniekus nestrādāt pagarināto normālo darba laiku. Vislielākās problēmas varētu sagādāt medicīnas māsas, anestēzijas māsas, kuru trūkst visvairāk, kas arī līdzās kvotu nepietiekamībai paildzina rindas uz operācijām un citām manipulācijām. Mediķi atkal un atkal protestē pret zemo atalgojumu. Protestē tie, kas palikuši valsts sektorā un valstī vispār, daudzi aizbraukuši. Veselības minsitre Anda Čakša saprot, ka ar plānotajām reformām vien medicīnas darbaspēka krīzi neatrisinās un nepieciešams papildu finansējums. Bet ar lēmuma pieņemšanu par to pagalam neveicas. Pagarinātā normālā darba laika samazināšanai vien par prasītajām 20 stundām šogad vajadzētu 2,9 miljonus eiro, nākamgad - 15, aiznākamgad - 27 miljonus. Ko gan citu var teikt Finanšu ministrija (FM), kā to, ka šogad un nākamgad nav «brīvas fiskālās telpas», bet ieteikums iniciatīvu virzīt «nākamā vidējā termiņa budžeta ietvarā» būtībā nozīmē likt pagaidīt vēl pāris gadus. Bet vēl vajadzīga arī nauda mediķu algu, kvotu, veselības aprūpes pieejamības palielināšanai, iekārtu amortizācijai, reformām utt.
Pērn Veselības ministrija (VM), vaigus piepūtusi, drukāja koncepcijas, izstrādāja trīs nozares finansēšanas modeļus, līdz valdība oktobrī izvēlējās variantu, kas paredz valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Ar to saknē tika noraidītas kādas strādājošo papildu nodokļu vai citas speciālas iemaksas. Bet, interesanti, ka par tām joprojām nerimst runāt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība), kurš vēl nesen izteicās, ka trūkstošie līdzekļi veselības aprūpei jānodrošina ar iedzīvotāju iemaksām. Viņaprāt, tā tik un tā būtu valsts veselības apdrošināšana, jo lielāko daļu finansētu no budžeta. Esot jādiskutē par valsts veselības apdrošināšanu un iedzīvotāju personalizētiem maksājumiem, lai sarūpētu nozarei trūkstošos miljonus.
Diskutēt var bezgalīgi, par ko bažījas arī mediķi. Beidzot būtu jāpieņem kāds lēmums! Ja valdība reiz jau noraidīja Ašeradena pieminētās iedzīvotāju iemaksas un lēma par citu modeli, tiesa, bez skaidra finanšu avota, tad kāda jēga griezt ratu atpakaļ? Vispār jau finanšu avotus šā modeļa īstenošanai valdība solījās rast līdz aprīlim. Ja kāds vēl nav pamanījis, maijs jau ir pusē, bet tikai nupat izveidota darba grupa, kas analizēs finanšu avotu versijas. Eh, versijas jau dzirdētas neskaitāmas... Tāpat kā termiņi. Tagad - 1. jūnijs, līdz kuram jāizstrādā grafiks veselības aprūpes budžeta palielināšanai, lai 2020. gadā tas no esošajiem 3,07% sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Un atkal - vai tas būs tikai grafiks, tāds pats, kādu jau entās reizes redzējuši pedagogi - uz papīra, bet arvien atliktu dzīvē? Vai piepildīts ar reāliem aprēķiniem, finanšu avotiem un garantijām?
Vienīgais, kas izlemts līdz šim, ir šogad uz palielināta budžeta deficīta rēķina papildus 110 miljonu eiro un 146 nākamgad, lai veiktu ilgtermiņa ietekmes reformas. Vēlreiz šo pašu triku izpildīt neizdosies.
Raugoties uz mocībām ap nodokļu reformu un veselības aprūpes vietu tajā, sāk mākt bažas, vai tiešām tā būs nākamā gada budžeta prioritāte, kā iepriekš minēts. Valdība konceptuāli vienojās par nodokļu reformu, bet lēmumu par veselības finansējumu kārtējo reizi atlika. Nolemts vien tai nenovirzīt 1% no sociālajām iemaksām. Lai arī premjers 1% sociālo iemaksu novirzīšanas versiju nodēvējis par pārrakstīšanos, tā drīzāk ir atkāpšanās Vienotības dēļ, kura satraukusies par mazāka budžeta palikšanu tās vadītajai Labklājības ministrijai. Ja šī būtu vien pārrakstīšanās, iespējams, nebūtu bijusi tāda vilcināšanās ar citu veselības finanšu avotu atrašanu un nez vai FM atkārtoti šo priekšlikumu liktu galdā. Tādējādi Vienotība, it kā iestājoties par veselības aprūpi, noraidījusi vienu tās finanšu avotu, nezinot, ko likt vietā. Šķietamas vai īstas rūpes? Vai tikai šī sensitīvā joma netiks izmantota, lai norautu visu reformu, par kuru gan bažu netrūkst? Kučinskis jau atzinis - ja līdz jūnijam naudu veselībai neatradīs, nodokļu reformu nevarēs virzīt Saeimā. Klaji iet pret koalīcijas partneriem Vienotība nevēlas, elegantāk būtu aizslēpties ar veselības aprūpes vairoga, vienlaikus izbrāķējot piedāvātos finanšu avotus tai. Nodokļu reforma un veselības aprūpes finansējums nu ir savienotie trauki - vispārējā sabrukuma rezultātā varētu sabrukt arī veselības papildu finansējuma cerības.
