arrow_downwardAndrejs Lucāns / Viedokļi

Eiropas Savienība (ES) irst. Pāri tās dienvidu robežām gāžas simtiem tūkstoši Āzijas un Āfrikas karu bēgļu, ekonomisko bēgļu un potenciālo teroristu, ar vismaz 25 miljonu potenciālu visai tuvā nākotnē. Tie būtiski apdraud Eiropas tautu radīto civilizāciju. Migrantu pārvešanu ar motoriem aprīkotās, pārpildītās gumijas laivās organizē kontrabandisti, par ko ES vadošie politiķi tikai bezspēcīgi lauza rokas. Pie Eiropas dienvidu valstu krastiem tās „grimst”, kādi noslīkst, bet citus izglābj šo valstu patruļkuģi un izsēdina Eiropas krastos, paēdina, padzirda, apģērbj, sagādā teltis un ziņo Briselei. Briselē apspriežas un pamatojoties uz demokrātiju, cilvēktiesībām un solidaritāti, „taisnīgi” ar kvotu palīdzību sadala proporcionāli katras ES dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, neņemot vērā tajās jau pastāvošās migrantu problēmas. Un mierinot pieradina pie domas, ka tāda Eiropa, kāda tā vēl ir šodien, nekad vairs nebūs. Tāds jēdziens kā tautu tiesības netiek pieminēts un apspriests, bet žēl gan.

2002. gada13. februārī Eduards Berklavs, Georgs Bagātais un Herta Līvija Astra, izplatīja aicinājumu par parakstu vākšanu vēlēšanu likuma maiņai ar virsrakstu „Tautas vēlmēm atbilstošs Saeimas vēlēšanu likums”.

Pasaules attīstību noteic divi galvenie ekonomikas modeļi – biznesa ekonomika, ar neierobežotas izaugsmes ideoloģiju, kas peļņas vārdā no sava ceļa noslauka dabas, cilvēku, tautu un valstu tiesības uz netraucētu un harmonisku attīstību, un stacionārā stāvokļa ekonomika, kuras ideoloģija pamatojas bezgalīgas attīstības iespējā, dabas saudzēšanā, cilvēku, tautu un valstu tiesībās uz pašnoteikšanos un pašizteikšanos. Izaugsme un attīstība nav viens un tas pats, kā daudzkārt tiek likts domāt.

Anekdote vēstī, ka tā iesaucies latgalietis Jezups, kad uz sava nāburga Jōņa kapa ieraudzījis govs noēsto zāli un tās pārstrādes produku - pļeku. Šī anekdote man ienāca prātā, mēģinot izprast latviešu pārvērtības pārejas posmā no attīstītā sociālisma uz bezrāmju kapitālismu.

Pirms kādiem gadiem Valsts prezidents Valdis Zatlers pats sev jautāja: „Kas es esmu?” Ilgi nebija ziņu, kā viņam veicas ar atbildes meklēšanu. Taču nesen kādā intervijā, nu jau deputāts Zatlers, žurnālista jautāts, vai viņš ir atradis atbildi uz šo jautājumu, pēc nelielas minstināšanās atbildēja: „Latvietis!”. Visu cieņu!