Izmeklējumu, kas palīdz noteikt ļaundabīga audzēja – limfomas – stadiju un līdz ar to izvēlēties atbilstošu ārstēšanu, valsts neapmaksā ne pieaugušajiem, ne bērniem.
«Eiropas limfomas ārstēšanas protokolos, kurus mēs, Bērnu slimnīca, esam pārņēmuši, jo vēlamies mūsu bērnus ārstēt vislabākajā veidā, kā pirmais un obligātais ir šis izmeklējums - pozitronu emisijas tomogrāfija jeb PET, bet Latvijas bērniem valsts budžets to neapmaksā,» saka Bērnu slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova. Izmeklējumus bērni saņem ar Bērnu slimnīcas fonda atbalstu vai labdarības programmas Dzīvo tālāk! ietvaros. Tātad par ziedojumiem.
Limfomas pacientiem vajag
Neatkarīgā jau rakstīja par labdarības programmu, kuras ietvaros limfomas pacienti saņem sev nepieciešamos PET/DT izmeklējumus. Līdz šim izmeklējumi veikti 120 limfomas pacientiem, un turpmākā pacientu ārstēšanas taktika pēc izmeklējuma tika mainīta 68 procentiem limfomas pacientu. Latvijas Hematologu asociācijas prezidente Sandra Lejniece norāda, ka saskaņā ar limfomas ārstēšanas vadlīnijām, gan diagnosticējot slimību, gan vēlāk nosakot tās gaitu, ir iespējamas izmaiņas ārstēšanā, tāpēc nepieciešams izmantot PET/CT. Pacientam slimību nosaka pēc biopsijas rezultāta, bet ārstēšana pacientam jānosaka pēc slimības stadijas. Līdz šim pacientiem tika veikts datortomogrāfijas izmeklējums, ko valsts pašlaik apmaksā, savukārt, kā stāsta daktere S. Lejniece, ja ir PET izmeklējums, «mēs slimības stadiju varam pateikt precīzi un nozīmēt ārstēšanu».
Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai apstiprināja, ka PET/DT izmeklējums limfomas gadījumā netiek apmaksāts no valsts budžeta, un tas arī netiks apmaksāts no jūlija, kad vairākām vēža diagnozēm šis izmeklējums būs iekļauts valsts apmaksājamo izmeklējumu sarakstā. Nepatīkami pārsteigti par to ir ārsti.
Ierosinājumi pazūd
«Pagājušajā gadā uzrakstījām divas vēstules, pamatojot, kāpēc limfomas pacientiem ir nepieciešams šis izmeklējums - tieši limfomas gadījumā šis izmeklējums ir 100 procentu jutīgs, proti, izmeklējuma efektivitāte ir ļoti augsta, un tas ir iekļauts vadlīnijās kā pirmais izmeklējums,» skaidro S. Lejniece. Tāpat izmeklējumu var skatīt un analizēt, ņemot vērā pacientu vecumu un izārstēšanās rādītājus - arī tur limfomas pacientiem būs šī «priekšrocība». «Tāpēc man nav saprotams, kāpēc valsts nevēlas pirmkārt iekļaut un apmaksāt šo izmeklējumu audzēju veidiem, kuriem jutība ir 50 pret 50,» saka ārste. Pamatojumu tam mediķi nav saņēmuši. Pacientam, ja viņam nav iespējams saņemt šo izmeklējumu par ziedojumiem, jārēķinās ar aptuveni 4000 eiro izmaksām. «Sakiet, kāda te ir motivācija maksāt valstij nodokļus?» emocionāli jautā ārste. Izmeklējumu diemžēl neapmaksā pat bērniem. Bērnu onkoloģe Žanna Kovaļova saka: vēstules ir uzrakstītas, un mēs arvien ceram, ka šo izmeklējumu bērniem apmaksās: «Bērniem limfomas izārstēšanas rādītājs ir ļoti augsts - 95 procenti, tāpēc ir svarīgi, lai bērns ārstējoties saņemtu vislabāko terapiju - tik daudz, cik vajadzīgs, un tik maz, cik iespējams, lai pasargātu no veselības problēmu riska nākotnē. Tieši šis izmeklējums palīdz noteikt, kādu ārstēšanu izvēlēties.»
Noteikumi vispirms
Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai paskaidro, ka pagājušā gada decembrī grozīta Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība, un tagad dienestam jāveic PET/DT pakalpojuma sniedzēju atlase un jau līdz
1. jūlijam jānoslēdz ar tiem līgumi, jo no šī datuma PET/DT izmeklējumi tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsilijs un ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju konkrētās lokalizācijās, un tās ir: krūts vēzis, bronhu un plaušu vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis un melanoma. Limfomas šajā sarakstā nav. Dienests nekonkretizē, kāpēc tā, bet, kā Neatkarīgajai atzīst dienesta speciāliste Agnese Jasenoviča, kopš grozījumu veikšanas pērnā gada decembrī dienestā ir saņemta Latvijas Pediatru onkohematologu asociācijas vēstule, kurā speciālisti rosina veikt grozījumus noteikumos un paplašināt pacientu grupas, kurām pieejams valsts apmaksāts PET/DT izmeklējums, tajā skaitā iekļaujot pacientus ar limfomām. «Dienests šo vēstuli ir izskatījis un sniedzis asociācijai atbildi, ka plāno rosināt šo ieteikumu īstenošanu, paplašinot pacientu grupas,» atbild dienesta speciāliste. Taču pašlaik nekādus grozījumus esošajā kārtībā vairs nevar veikt, un iemesls vairāk vai mazāk ir birokrātisks. Proti, šā gada sākumā stājušies spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas vairs nenosaka pienākumu Ministru kabinetam noteikt veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Šo kārtību gan vēl piemēro, bet grozīt nevar.
Savukārt jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas arī stājās spēkā šā gada sākumā, dod uzdevumu Ministru kabinetam noteikt no valsts budžeta finansējamos veselības aprūpes pakalpojumus, to apmaksas kārtību. Tāpēc Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija tagad strādā pie jauniem noteikumiem. Visa šī procesa ietvaros dienests plāno sadarboties ar nozares speciālistiem, pārskatīt un pilnveidot arī PET/DT pakalpojuma apmaksas nosacījumus. Būšot sabiedriskā apspriede, tāpēc esot jāseko līdzi, lai varētu izteikt viedokli un iepazīties ar veiktajiem papildinājumiem.
