Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Veselība

ZZS atbalsta veselības reformas; koalīcijas partneri vēl vērtēs piedāvājumu

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Saistībā ar Veselības ministrijas (VM) piedāvāto jomas reformu plānu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pauž atbalstu pašu deleģētajai veselības ministre Andai Čakšai, savukārt koalīcijas partneri vēl vērtēs izteikto piedāvājumu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir iepazinusies ar piedāvātājām reformām un atbalsta savu ministri, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Oficiāls lēmums attiecībā konkrēto reformu piedāvājumu ZZS nav pieņemts, taču esot saprotams, ka veselības nozare ir jāreformē un jāsakārto. Sagaidāms, ka diskusijas par konkrētiem jautājumiem turpināsies, piebilda politiķis. Savukārt jautājums par papildu finansējumu veselības aprūpei ir jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu reformu, pie kuras sagatavošanas strādā Finanšu ministrija, uzsvēra Krauze.

"Vienotība" vēl nav diskutējusi par veselības ministres piedāvājumu, bet plāno to darīt. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas apakškomisija vadītājs Romualds Ražuks (V) aģentūrai LETA sacīja, ka pašreizējais piedāvājums ir esošās situācijas apraksts, kā sakārtot pašreizējo saimniecību. Tomēr aizvien nav pateikts, kur turpmāk ņemt nozarei trūkstošo finansējumu, jo turpmākajos gados tas paredzēts uz budžeta deficīta rēķina, akcentēja Ražuks. Papildu finansējums uz budžeta deficīta rēķina ir vien "cauruma aizlāpīšana", pārliecināts politiķis.

Vienlaikus Ražuks pauda, ka arī esošās situācijas apzināšana ir pozitīva lieta, tomēr pašlaik VM piedāvājumā reformu iezīmēs saskatīt ir grūti.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka politiskais spēks vēl diskutēs par iecerētajām izmaiņām kopā ar ekspertiem. Pēc šīs analīzes partija arī formulēs savu viedokli. Politiķis tāpat piebilda, ka pēc publiskajā telpā izskanējušiem plāniem, VL-TB/LNNK jau saņēmusi vēstules, piemēram, no Preiļu slimnīcas.

Jau ziņots, ka VM piedāvājusi veselības aprūpes reformu projektu, kas skar izmaiņu un uzlabojumu veikšanu dažādās sfērās. Ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, norādījusi Čakša.

Viņa pauda, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā. Saskaņā ar reformu 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda VM.

Rosināts arī stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas. Pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā. Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili.

Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi. Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošinās augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai.

Tāpat veselības aprūpes sistēmas reforma paredzēs attīstīt "ideālās" ģimenes ārsta prakses modeli, kas paredz, ka ģimenes ārsta praksei optimālai reģistrēto pacientu skaits ir 1500, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.