Latvijas Televīzijas žurnāliste Karīna Rubene šogad valsts dzimšanas dienā rūpējās par to, lai skatītāji tiešraidē tiktu informēti par svētku pasākumiem. Arī ikdienā viņas dzīve rit visai dinamiski: žurnāliste paspēj darboties gan «Panorāmā», gan izpētīt jaunākos notikumus hokejistu dzīvē.
Strādājot ķer svētku sajūtu
LTV žurnāliste Karīna Rubene stāsta, ka tiešraidē būt klāt svētku pasākumos ir liela atbildība, tāpēc valsts dzimšanas diena viņai bijusi īpaša darba diena. «Iepriekšējos gados ar apbrīnu skatījos uz kolēģiem, kuri to darīja, un turēju īkšķus, lai viņiem viss izdodas. Šogad pašai bija uzdevums tiem skatītājiem, kuri nepiedalījās pasākumos klātienē, ar savu darbiņu palīdzēt uzdāvināt svētkus,» sarunā ar »VZ« atzīst žurnāliste. Tiesa, arī «Panorāmā» darbs nedalās svētku un parastajās dienās, jo ziņām ir jāseko katru dienu. «Man 18. novembris vienmēr ir bijusi īpaša, bet darba diena. Esmu Rīgā, runājos ar cilvēkiem, jautāju par sajūtām un emocijām. Šajā dienā strādājot mēģinu noķert to īpašo svētku sajūtu, un tas arī izdodas. Dažkārt šīs sajūtas noķeršanai pietiek ar karodziņiem pie trolejbusiem un mazu puisīti, kas ar puķītēm rokās kopā ar vecmāmiņu dodas pie Brīvības pieminekļa,» norāda Rubene.
Interesē arī hokejs
Par vienu no patriotismu veicinošām nodarbēm žurnāliste uzskata arī sportu. Rubene redzama arī Rīgas «Dinamo» spēļu starplaikos, kad dodas klāt hokejistiem, lai iztaujātu par būtiskāko. «Pirms tam manas zināšanas par hokeju bija tieši tik daudz, cik vienam kārtīgam fanam. Jau daudzus gadus tieši hokejs ir viena no lietām, kas ceļ patriotismu. Sports tiešām vieno, un domāju, ka ne vienam vien tieši hokeja laikā radusies bijība pret valsts himnu un karogu. Kad sāku spēļu starplaikos intervēt hokejistus, šim darbiņam nopietni gatavojos, vācu informāciju, sekoju notikumiem, lai būtu zinoša un kompetenta.» Sākot veidot sporta intervijas, Rubene apjautusi, cik dažādi ir ziņu un sporta pārraižu skatītāji. «Lai gan sešus gadus strādāju «Panorāmā», kad sāku darboties hokeja lauciņā, bija sajūta, ka ļoti liela auditorija mani ieraudzījusi pirmo reizi.»
Saņēmusi ar ķieģeli pa kāju
Pērn 13. janvārī, kad sākās nemieri, Vecrīgā strādāja arī Rubene. Vēlāk internetā parādījās ziņa, ka viņa saņēmusi sitienu ar ķieģeli pa kāju. «Toreiz redzēju, kas notiek, un sapratu, ka nevaru stāvēt malā. Man ir jāiet, jāredz, jājūt. Es tiešām apzināti gāju kopā ar cilvēkiem. Jā, es dabūju ar ķieģeli un bēgu kopā ar visiem, kad pūta gāzi. Ne brīdi nedomāju, ka jāskrien ātrāk uz darbu, ka jābēg, man bija sajūta, ka jāpaliek līdz galam. Jāizstāsta šis stāsts. Tāda es esmu,» neslēpj Rubene.
Stereotipiem par blondīnēm viņa uzmanību nepievērš. «Nevienu brīdi neesmu sevi uzskatījusi par blondīnīti, kas mēģina pašapliecināties ziņās. Ar šādu attieksmi neesmu saskārusies arī no apkārtējo puses. Savulaik pirmo reizi šādu stereotipu esamību sajutu no to kolēģu žurnālistu puses, kas mani intervēja,» smaidot stāsta Rubene.
Internetā veltītas arī rupjības
Žurnāliste ir ne vien drosmīga, bet arī izskatīga – to pamanījis ne viens vien skatītājs. «Tā kā es pati interneta komentārus īpaši nelasu, puisis, kurš televīzijā atbild par internetu, man šad un tad atstāsta jautrākos komentārus. Arī portālā «draugiem.lv» saņemu skatītāju atsauksmes, mani aicina arī uz randiņiem, un pozitīvu vēstījumu netrūkst, bet notiek arī nepatīkamākas lietas. Tieši šorīt «draugos» uzliku iespēju «nesazināties ar tiem, kas nav manā draugu lokā», jo ir arī tādi, kam patīk rupjiem vārdiem darīt man zināmu, ko viņi par mani domā. Jā, arī man gadās kļūdas, kuras pati pēc tam analizēju un vēl naktī par to domāju, un arī tiešraidēs ne vienmēr viss iet gludi, bet kāda kļūda var gadīties katram,» saka Rubene.
