Kriosauna jeb krioterapija ir vispārējās terapijas komplekss ar visa ķermeņa īslaicīgu, bet ekstremālu atdzesēšanu: procedūra notiek divas līdz trīs minūtes aukstuma tvaikos mīnus 130–160 ºC temperatūrā. Mākslīgā aukstuma ietekmē temperatūra ādas virsmā pazeminās līdz nullei, pat mīnus 2 grādiem, un tādos apstākļos organismā sākas ārstnieciskam efektam nepieciešamie procesi.
Aukstuma iedarbība uz veselību un pašatjaunošanos ir jau sen izmantota un praksē pierādīta, un kriosaunu kā papildu terapijas veidu vai veselības uzlabošanas metodi (pietiek ar vienu kursu jeb 10 reizēm gadā, jo tās iedarbība ir ilgstoša) iesaka pat konkrētos gadījumos.
Pirmkārt, krioterapija stimulē imūno un endokrīno sistēmu.
Otrkārt, asinis tiek piepildītas ar endorfīniem, kas uz vairākām stundām var apslāpēt organismā jebkura veida sāpes.
Treškārt, tā ārstē ļoti daudzas slimības - to saraksts ir tieši tik garš, ka gluži loģiski rodas jautājums, kas tas par brīnumlīdzekli, kas der visiem gadījumiem?! Patiesībā šis brīnumlīdzeklis ir paslēpies cilvēka organismā, tikai tas varbūt ir aizmidzis vai nestrādā ar pilnu jaudu, bet zemā temperatūra «pamodina» organisma aizsargfunkcijas.
Jo, nokļuvis tik zemā temperatūrā, organisms ir «uz dzīvības un nāves robežas», un, lai saglabātu dzīvību, tas ieslēdz visus tam nepieciešamos mehānismus un mobilizē visus palīgspēkus.
Tas izsludina trauksmes stāvokli, jo no tāda aukstuma taču ir jāglābjas! Un organisms pats dara visu iespējamo, lai viss strādātu maksimālā režīmā.
Protams, ir svarīgi, ka aukstuma iedarbība ir īslaicīga, jo tādējādi nervu sistēma spēj regulēt to, ka viss ir kārtībā, ka viss būs labi, ka cilvēks «izdzīvos». Bet organisma aizsardzības mehānismi tomēr ieslēdzas, jo ādas receptori, sajūtot aukstumu, smadzenēm trauksmes signālu jau ir nosūtījuši. Un, kad cilvēks iziet no kriosaunas, viņu «glābt» vairs nav nepieciešams, taču visas organisma sistēmas, kas, saņēmušas spēcīgu signālu par vēl neizprotamu graujošu iedarbību, ir pieceltas kājās un sāk meklēt iemeslu - visi orgāni un sistēmas tiek pakļauti rūpīgai iekšējai revīzijai, un sākas to koriģēšana jeb pašārstēšanās. Un ārstēts tiek tieši tas, kas ir novirzījies no normas - imūnsistēma mobilizējas un stimulē organismā novājināto un apspiesto. Tāpēc kriosauna palīdz katram citādi - katram kaut kas cits tiek pielabots un savests kārtībā.
Pirmais auksta gaisa izmantošanas aparāts jeb krioterapijas telpa, kas nodrošina īsu, bet intensīvu aukstuma iedarbību uz cilvēka ķermeni un ko šodien pazīstam kā kriosaunu, tika izgudrots Japānā 1978. gadā.
Sākotnēji to izstrādāja kā veidu, kā ārstēt reimatoīdo artrītu, bet ar laiku to sāka izmantot arī citās medicīnas un sporta jomās, tostarp arī kā līdzekli iekaisuma mazināšanai, sāpju atvieglošanai un vispārējās labsajūtas un veselības uzlabošanai.
Kriosauna ir kļuvusi par populāru procedūru daudzās pasaules valstīs, jo īpaši sporta aprindās un veselības/skaistumkopšanas nozarē. Daudzi sportisti izmanto kriosaunu kā daļu no savas ikdienas rūpēm par veselību un fizisko sagatavotību - jo tā var palīdzēt mazināt iekaisumu un atvieglot sāpes, īpaši locītavu un muskuļu sāpes (zemā temperatūra sašaurina asinsvadus un samazina audu pietūkumu, tādējādi veicinot locītavu kustīgumu).
Tāpat sportisti kriosaunu izmanto, lai atveseļotos pēc sporta traumām, mazinātu muskuļu nogurumu. Tā var būt arī daļa no rehabilitācijas programmas pēc dažādām operācijām vai traumām.
Daudzi cilvēki izmanto kriosaunu, lai uzlabotu vispārējo labsajūtu un palielinātu enerģijas līmeni, jo, aktivizējot asinsriti (asinsvadi sašaurinās, lai novērstu aukstuma iekļūšanu caur ādu pie organisma iekšējiem orgāniem), tiek stimulēta vielmaiņa, un enerģijas pieplūdums ir pat fiziski sajūtams.
Starp citu, sajūtas tik lielā aukstumā ir pat komfortablas, daudz patīkamākas nekā vienkārši stāvot aukstā dušā.
Kriosaunā aukstums ir sauss, rokās ir cimdi, kājās - vilnas zeķītes un vēl vilnas zābaciņi, kas nozīmē, ka apsaldēties nevar, jo galvenais taču, lai kājas siltumā.
Un, ja kriosaunu izmanto pareizi un saskaņā ar drošības norādēm, tad apsaldēšanās riska nav. Tāpēc ir svarīgi ievērot piesardzību un neizmantot kriosaunu ilgāk nekā ieteicams.
- ja ir vispārējs smags veselības stāvoklis,
- hroniska sirds-asinsvadu slimība,
- rehabilitācijas periodā pēc infarkta un smadzeņu insulta,
- cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu,
- sirds nepietiekamības II stadijas pacientiem,
- ja ir temperatūra vai drudzis,
- akūtas plaušu tuberkulozes slimniekiem,
- ja ir vaļējas asiņojošas brūces,
- ja ir aukstuma nepanesība,
- grūtniecēm un sievietēm, kurām ir ilgstoša menstruālā asiņošana,
- cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret aukstumu.
Svarīgi!
Vecākiem cilvēkiem, kuriem ir kādas veselības problēmas, pirms kriosaunas ieteicams konsultēties ar ārstu, kurš, ņemot vērā vecumu, izvērtējot veselības stāvokli un iespējamos riskus, var sniegt individuālus ieteikumus.
KRIOSAUNA SKAISTUMAM
PIEREDZES STĀSTS
Stāsta Zanda ZIRDZIŅA, kinoloģe, dzīvnieku friziere:
- Kriosaunu apmeklēju jau vairāk nekā desmit gadu, pēdējos sešus septiņus gadus - reizi nedēļā. Galvenokārt savas veselības profilaksei. Nu jau man šī procedūra ir fiziska nepieciešamība - ja kādu reizi darbu dēļ netieku, organisms burtiski pieprasa «devu», kas tam nepieciešama, lai sevi atveseļotu.
Mana pirmā iepazīšanās ar kriosaunu bija pavisam nejauša - man uzdāvināja bezmaksas kuponu uz šo procedūru, es aizgāju, un man uzreiz iepatikās! Varbūt tāpēc, ka man patīk aukstums - es gan peldu visu gadu, arī ziemā eju āliņģī, gan ikdienā eju aukstā dušā. Tā ir mana stihija.
Es esmu arī izjutusi kriosaunas ieguvumus veselībai. Kā jau visiem mūsdienu straujajā pasaulē, arī man mēdz būt stress un nervu pārslodze. Pirms diviem gadiem piedzīvoju arī traģisku zaudējumu - diemžēl nomira mans vecākais dēls, un es divus gadus lietoju ļoti nopietnas zāles.
Šodien es secinu, ka tieši kriosaunai, kur jau pēc pāris nedēļām atsāku iet diezgan sistemātiski, bija ļoti liela ietekme manas nervu sistēmas nomierināšanā, lai es tiktu atpakaļ uz kājām un varētu atgriezties dzīvē.
Kriosaunas saimnieks (Zanda iet uz kriosaunu Sporta klubā F1 Stirnu ielā 10 Rīgā) bija tik saprotošs un iejūtīgs, ka, izstāstot savu situāciju, viņš neuzdeva nevienu lieku jautājumu, un es varēju meditēt savā nodabā.
Esmu gājusi uz kriosaunu arī ar ieģipsētu roku, kad man bija lauzts pirksts, jo zinu, ka tā palīdz ātrāk sadziedēt lūzumus. Tāpat vienmēr steidzos uz kriosaunu, ja jūtu, ka tuvojas iesnas, kakla sāpes vai klepus - šī procedūra tiešām palīdz nesaslimt vai vismaz neslimot smagi un ilgstoši.
Katrā ziņā, kopš regulāri apmeklēju kriosaunu, es praktiski neslimoju, jo mana imunitāte tiek regulāri spēcināta. Protams, no visiem vīrusiem izvairīties nav iespējams, arī no kovida man neizdevās sevi pasargāt, bet, ja es slimoju, es slimoju ļoti viegli.
Interesanti, ka sajūtas pēc peldes āliņģī un pēc trim minūtēm kriosaunā ir visai atšķirīgas. Ir it kā tā pati ādas kņudināšana un tomēr sajūtas ir citādas - pēc āliņģa es ātrāk atsilstu, bet pēc kriosaunas vēsuma sajūta saglabājas ilgāk. Un īpaši forši tas ir karstā vasarā. Tā sajūta ir pasakaina!
Vēl viens kriosaunas ieguvums, ko novērtējušas arī citas sievietes - ka mana āda ir ļoti gluda un laba. Acīmredzot tas ir no tā aukstā gaisa.
Protams, ne visiem tas der - ir cilvēki, kuriem dabīgi vienmēr salst un kuri nevar sevi pārvarēt, lai vēl ieietu aukstumā vai iekāptu āliņģī. Arī manā ģimenē neviens neiet āliņģī, neviens neiet uz kriosaunu. Viņi nespēj saprast, kā to var izdarīt! Pagājušogad mēģināju «ievilkt āliņģī» savu jaunāko dēlu, bet viņš saspringa un lēca ārā: «Es nevaru, es nevaru, man ir auksti!»
Ir svarīgi atslābināties - arī kriosaunā. Tikai tā var dabūt kaifu no aukstuma, un tikai tad tas iedarbojas atveseļojoši. Domāju, ka nespēja atslābināties ir iemesls, kāpēc daudzi to pat neizmēģina.
