Ja pavasarī, kad dabā viss sāk mosties, briest un gatavoties vasaras košumam, vēl iepakaļus velkas ziemas sagurums, nespēks un enerģijas trūkums, glābiņš varētu būt kriosauna – vien uz pāris minūtēm iemests mīnus 150 grādos pēc Celsija, organisms pavisam noteikti atdzīvosies, sarosīsies un būs gatavs mesties galvu reibinošā pavasara piedzīvojumā.
Kas ir krioterapija, kam to rekomendē, kādi ir tās plusi un vai ir arī mīnusi, Neatkarīgajai skaidro klīnikas Premium Medical ģimenes ārste, osteorefleksoterapijas speciāliste, psiholoģe un psihoterapijas doktore Roza Džamaldajeva.
Mīnus 130–160 ºC
Kriosauna ir vispārējās terapijas komplekss ar visa ķermeņa īslaicīgu, bet ekstremālu atdzesēšanu: procedūra notiek 1,5–3 minūtes aukstuma tvaikos temperatūrā no mīnus 130 līdz 160 ºC. Mākslīgā aukstuma ietekmē temperatūra ādas virsmā pazeminās līdz nullei, mīnus 2 grādiem, un tādos apstākļos organismā sākas ārstnieciskam efektam nepieciešamie procesi. Interesanti, ka pozitīvais ieguvums ir jūtams nevis pēc kursa iziešanas (ieteicams 10–15 reižu mēneša laikā), bet jau pēc pirmās reizes, jo, nokļuvis tik zemā temperatūrā, organisms ir «uz dzīvības un nāves robežas», un, lai saglabātu dzīvību, tas ieslēdz visus tam nepieciešamos mehānismus un mobilizē visus palīgspēkus. Tādējādi aktivizējas asinsrite (asinsvadi sašaurinās, lai novērstu aukstuma iekļūšanu caur ādu pie organisma iekšējiem orgāniem), tiek stimulēta vielmaiņa un enerģijas pieplūdums ir pat acīm redzams.
Starp citu, sajūtas tik lielā aukstumā ir pat komfortablas, daudz patīkamākas, nekā iegremdējoties ledus aukstā ūdenī vai vienkārši stāvot aukstā dušā. Jo kriosaunā aukstums ir sauss, kājās ir vilnas zeķītes un vēl vilnas zābaciņi, kas nozīmē, ka apsaldēties nevar, jo galvenais taču, lai kājas siltumā.
Izsludina SOS stāvokli
«Krioterapija, pirmkārt, stimulē imūno un endokrīno sistēmu. Otrkārt, asinis tiek piepildītas ar endorfīniem, kas uz vairākām stundām var apslāpēt organismā jebkura veida sāpes. Treškārt, tā ārstē ļoti daudzas slimības – to saraksts ir tieši tik garš, ka pacientiem gluži loģiski rodas jautājums, kas tas par brīnumlīdzekli, kas der visiem gadījumiem?! Patiesībā šis brīnumlīdzeklis ir paslēpies mūsu pašu organismā, tikai – tas varbūt ir aizmidzis vai nestrādā ar pilnu jaudu,» stāsta ģimenes ārste Roza Džamaldajeva. Viņa skaidro, kā tas darbojas: zemā temperatūra pamodina organisma aizsargfunkcijas, izsludina SOS stāvokli, jo no tāda aukstuma taču ir jāglābjas, un organisms dara visu iespējamo, lai viss strādātu maksimālā režīmā. «Ir svarīgi, ka aukstuma iedarbība ir īslaicīga, jo tādējādi nervu sistēma spēj regulēt to, ka viss ir kārtībā, ka viss būs labi. Bet organisma aizsardzības mehānismi tomēr ieslēdzas, jo ādas receptori, sajūtot aukstumu, smadzenēm trauksmes signālu jau ir nosūtījuši.»
Daktere stāsta: kad cilvēks iziet no kriosaunas, viņu glābt vairs nav nepieciešams, taču visas organisma sistēmas, kas, saņēmušas spēcīgu signālu par vēl neizprotamu graujošu iedarbību, ir pieceltas kājās un sāk meklēt iemeslu. Tādējādi visi orgāni un sistēmas tiek pakļauti rūpīgai iekšējai revīzijai un sākas to koriģēšana jeb pašārstēšanās. Un ārstēts tiek tieši tas, kas ir novirzījies no normas, – imūnsistēma mobilizējas un stimulē organismā novājināto un apspiesto. Tā ir kompleksa labvēlīga iedarbība uz visu iekšējo orgānu funkcijām, un tāpēc kriosauna palīdz katram savādāk – katram kaut kas cits tiek pielabots un savests kārtībā.
Nav vairs auksti!
Daktere Roza Džamaldajeva atklāj, ka viņa pati kriosaunu regulāri (reizi gadā) apmeklē jau astoņus gadus. Pārbaudījusi uz savas ādas, viņa to iesaka arī saviem pacientiem, jo īpaši tiem, kuri cieš no balsta un kustību orgānu sistēmas slimībām. Tas nenozīmē, ka daktere noliedz klasisko medicīnu: tagad visi ejam uz kriosaunu un tur visu izārstēsim! Nē. Kriosauna ir kā papildu iespēja, kā uzlabot veselību. Un, viņasprāt, pietiek ar vienu kursu gadā, jo iedarbība ir ilgstoša – reizi gadā vajag tikai organismam atgādināt, kā tam ir jāstrādā.
«Aukstuma iedarbība uz veselību un pašatjaunošanos ir jau sen izmantota un praksē pierādīta. Tāpēc, ja tiktu veikti ļoti smalki mikrobioloģiski un bioķīmiski pētījumi, domāju, mēs vēl daudz uzzinātu par kriosaunas īpašo iedarbību uz veselību,» domā Roza Džamaldajeva.
Viņa atklāj arī, kāds ir pašas galvenais ieguvums no kriosaunas. «Man vairs nav auksti! Kā varat noprast pēc mana vārda, esmu Kaukāza izcelsmes, un Latvijas klimatiskajos apstākļos man vienmēr bija auksti, bieži biju saaukstējusies. Kad man apnika salt, es aizgāju uz kriosaunu! Un tagad viss ir savādāk – mana vielmaiņa strādā citā režīmā,» daktere pasmaida un atzīstas, ka viņai, kurai nekad nav paticis aukstums un zemas temperatūras, tas nepavisam nenācās viegli. «Ir svarīgi, lai speciālists, kurš vada procedūru, vispirms visu izskaidro. Jo tas ir stress, protams. Un kā nu kurš mēs stresa situācijā reaģējam – viens cīnās pret, cits bēg, trešajam iestājas panika. Es atceros, ka, nonākusi tajā aukstumā, pirmajās 30 sekundēs gribēju bēgt. Un nevis vienkārši bēgt, bet bēgt ļoti ātri. Bet, tā kā uz pirmo procedūru biju aizgājusi kopā ar vīru, man bija neērti viņa priekšā parādīties vājai, ka es to nevaru izturēt... Tādā ziņā tas bija ļoti vērtīgi, jo pēc pirmām 30 sekundēm es jau pieradu un – man iepatikās! Un es jau sen vairs neizjūtu neko negatīvu,» stāsta Roza Džamaldajeva, piebilstot, ka viņai vienmēr bijis ļoti zems aukstuma slieksnis, bet nu viņa ziemā var iemesties arī āliņģī un basām kājām iet pa sniegu.
PIEREDZE
Aizved mani uz auksto saunu
Dita LŪRIŅA-EGLIENA, Nacionālā teātra aktrise un divu bērnu mamma:
– Lai arī kādu laiku kriosaunā neesmu bijusi [grūtniecības laikā un tagad, bērniņu barojot], savulaik mūsu ģimenei tā ļoti palīdzēja nostiprināt imunitāti. Mēs gājām visi, arī vīrs un dēls. Ernests kādreiz ļoti slimoja, jau vairs nevarējām izturēt – kā pavasaris, tā bērns slimnīcā. Tad nu arī viņu iebāzām tajā aukstumā. Viņš jau zināja, kas tas ir, jo daudzas reizes bija nācis man līdzi un vienmēr, kad vērās vaļā durvis, skrēja tajos aukstajos garaiņos. Un viņam arī iepatikās! Vēlāk vienmēr, kad nāca virsū kāds puņķis, dēls teica: «Mammīt, aizved mani uz auksto saunu.»
Kad tikko uzsāku krioterapiju, izgāju pilnu kursu – 20 reižu. Pēc tam rudenī, pirms ziemas vēl desmit reižu. Sajūtas bija ļoti patīkamas gan psiholoģiski, gan emocionāli – ka vispār uz ko tādu esmu saņēmusies, ka to varu izturēt, turklāt vēl atradusi līdzekli, ar ko stāties pretī vīrusiem un vienlaikus stiprināt imunitāti. Vēlāk to pārņēma arī citi mani kolēģi teātrī. Jo manā profesijā runas aparāts ir ļoti svarīgs darbarīks, un, jo vairāk tu to darbini, jo neaizsargātāks tas paliek pret dažādu vīrusu uzbrukumiem. Kriosauna ir ļoti laba alternatīva, kad jūti, ka kaut kas nāk virsū, bet rīt ir jādzied vai jāspēlē izrāde.
Šobrīd man uz kriosaunu neprasās, jo esmu iekritusi otrā galējībā – aizrāvusies ar karsto jogu. Es jau tā pa mierīgo nevaru – vai nu galēji auksts, vai ļoti karsts. Šobrīd gan netieku arī uz karsto jogu, bet tās man pietrūkst vairāk.
Adrenalīns imunitātei
Bogdana OZOLIŅA, podologs (Veselības aprūpes centrs Valeo):
– Tā kā man patīk visu izmēģināt, rudenī izgāju krioterapijas kursu un – man ļoti patika! Tas bija īsts adrenalīns imunitātei un organismam kopumā, jo kriosauna liek strādāt vielmaiņai, uzlabojas asinsrite, āda kļūst gludāka un tvirtāka. Pastāvīgi man to nevajag, jo jau divus gadus visa gada garumā peldos jūrā. Tas gan ir daudz skarbāk, jo aukstā ūdenī var apsaldēties. Ir jāzina mērs, lai ķermenis neatdzistu. Turklāt pēc tam nepieciešams sasildīties, dzerot siltu tēju. Kriosaunā procedūras ilgums tiek regulēts, bet, no tās izejot, nav nepieciešams sildīties – lai arī ādu patīkami kņudina, ir silti tāpat!
Piemēram, pēc peldes jūrā, kad gaisa temperatūra ir plusos, bet ir ļoti mitrs, iznākot ārā, ir aukstāk nekā, ja gaisa temperatūra ir mīnus pieci. Tas izskaidro arī to, kāpēc kriosaunā aukstums ir savādāks – tur ir sauss gaiss, tur tā nesalst kā mitrumā.
NEIESAKA
• ja ir vispārējs smags veselības stāvoklis
• hroniska sirdsasinsvadu saslimšana
• rehabilitācijas periodā pēc infarkta un smadzeņu insulta
• cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu
• sirds nepietiekamības II stadijas pacientiem
• ja ir temperatūra, drudzis
• akūtas plaušu tuberkulozes slimniekiem
• ja ir vaļējas asiņojošas brūces
• ja ir aukstuma nepanesība
• sievietēm, kurām ir ilgstoša menstruālā asiņošana
SKAISTUMAM
• samazina uzkrāto lieko svaru (jo īpaši, ja kriosauna ir kombinācijā ar diētu un sportošanu)
• atbrīvo no celulīta
• paaugstina ādas tonusu
• padara tvirtākas krūtis
• nogludina ķermeņa ādu glužikā pēc rūpīga pīlinga
• uzlabo pašsajūtu un rada dzīvesprieku
• kavē šūnu novecošanās procesu
