Pirms komentē ierakstu internetā, apdomā labi – ko un kā rakstīsi. Arī ja dzēsīsi ierakstu, tas nekur nepazudīs, speciālistiem tas būs pieejams vienmēr.
Kopš 20. gadsimta 90. gadiem internets ir pieejams ikvienam, to var izmantot darba vai personīgajām vajadzībām. Interneta izveidei sākumā bija militārs uzdevums, lai pēc potenciālā atomkara varētu nodrošināt nepārtrauktu saziņu starp valsts varas orgāniem.
Šodien internets daudziem cilvēkiem ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tas ir kļuvis par vietu, kur virtuāli sazināties ar draugiem, domubiedriem, uzzināt jaunumus, lasīt jaunāko mediju informāciju, iepirkties, dalīties ar fotogrāfijām, apmainīties ar viedokļiem. Īpaši populāras ir dažādas sociālo tīklu platformas, kur ikviens dalās ar saviem dzīves notikumiem fotogrāfijās un ierakstos. Šajās platformās nav obligāti jābūt ar īsto vārdu, fotogrāfiju, bet var izmantot segvārdus, reizēm ar citu identitāti. Neskatoties uz interneta pozitīvajiem aspektiem, tam ir arī negatīvās puses - ļaunprātīga privātuma izmantošana un aizskaršana, viltotu ziņu izplatīšana, krāpniecība, interneta vides noteikumu pārkāpumi.
Populārākais veids, kā paust savu nostāju par kādu problēmu, jautājumu vai vizuālo materiālu, ir komentāru rakstīšana. Reizēm komentāri ir cieņu aizskaroši un rupji. Tā vien šķiet, ka pēc kāda laika izdzēstais komentārs ir pazudis kā nebijis, taču tā tas nav! IT speciālisti tīmeklī vai konkrētā interneta platformā var atrast ierakstu, pat ja tas ir dzēsts. Ne tikai konkrētās interneta lapas administratori seko līdzi visiem ierakstiem, to dara arī Valsts drošības dienests, policija un citas saistītās institūcijas.
Populārākajās vietnēs «Facebook» un «TikTok» bieži lasāmi negatīvi komentāri vai ievietoti attēli un videorullīši. Parasti tie ir personiski aizskārumi, pretvalstiski lozungi un video. Civillikumā ir noteikts, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai, kā arī saņemt mantisku kompensāciju par šādas darbības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu.
Latvijā Valsts drošības dienests pēdējos gados, izmantojot savus resursus, aizturējis vai ierosinājis izmeklēšanas procesus vairāk nekā 20 personām, kas «TikTok» vietnē slavina Krieviju, izsaka pretvalstiskas runas un veicina naida izraisīšanu pret ukraiņiem un latviešiem.
Daudzi uzskata, ka interneta vietnē var palikt anonīms un nesodīts, slēpjoties zem viltus profila vai mainot IP adreses, taču šis uzskats ir maldīgs. Policija un VDD, izmantojot savas iespējas, agrāk vai vēlāk atrod vainīgo. Sodi ir bargi, no naudas sodiem līdz pat cietumsodam. Piemēram, par publisku aicināšanu uz genocīdu vai publisku aicināšanu uz agresīvu karu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, par aktivitātēm, kas vērstas uz nacionālā, etniskā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.
Visvairāk apmeklētajā sociālo tīklu vietnē «Facebook» nereti komentāros lasāmas personu aizskarošas frāzes un rupji izteikumi. Par šādiem komentāriem personai liedz uz laiku izmantot komentāru rakstīšanu vai ziņu ievietošanu. Ir bijuši gadījumi, kad aizskartā persona vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas identificē komentāra autoru un sauc pie atbildības, izvērtējot visus kritērijus un situāciju. Parasti tie ir naudas sodi vai komentāra atsaukšana.
Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, ko nosaka Satversmes 100. pants, tomēr ir jāņem vērā, ka šajā pantā noteiktās tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas atbilstoši Satversmes 116. pantam, lai aizsargātu citu personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.
Tāpēc vienmēr, pirms izsaki savu viedokli internetā publiski, divreiz padomā - ko un kā rakstīsi vai teiksi, lai nenonāktu nepatikšanās ar likumu, neaizskartu un nesāpinātu kāda cilvēka jūtas vai uzskatus.
