«Esmu piedzimis rudenī, un, iespējams, tāpēc man rudens patīk. Pēc pavasara plaukuma un vasaras ziedēšanas «trakuma» rudenī beidzot iestājas miers,» saka tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis. 17. septembrī viņam 72. dzimšanas diena.
«Man viss tāpat, «rietumu frontē bez pārmaiņām». Nu, turos. Ēdu kadiķu ogas un pilinu zāles, lai uzturētu normālu spiedienu acīs, bet nekādu uzlabojumu nav,» pirms divarpus gadiem zaudējis acu gaismu, saka Rūdolfs Plēpis. Viņš stāsta, ka skatuves kolēģe, aktrise Inta Bankoviča solījusi atvest kaut kādas indiešu zāles, acu pilienus, varbūt tās palīdzēs.
«Ārsti saka, ka nervs ir nomiris un neko vairs nevar darīt. Nu, ko var zināt, varbūt tie indiešu pilieni palīdzēs, mēģināts nav zaudēts, sliktāk jau man vairs nepaliks. Vēl ceru uz brīnumu,» viņš atzīst. Viņš stāsta: «Tagad jau bez piecdesmit eiro neviena ārsta durvis nevar atvērt, un, kad esi samaksājis, ārsts tikai noplāta rokas un saka, ka neko man nevar palīdzēt. Nu, līdz smieklīgumam. Gribas teikt: nu tad dodiet atpakaļ naudu! Homeopāts Jurijs Kiseļovs, pie kura meita Viktorija mani bija aizvedusi, ir vienīgais, kurš vēl uzņemas mēģināt mani ārstēt. Mūsdienu zinātniskā medicīna jau gan kritiski attiecas pret homeopātiju, bet tā šodien ir mana vienīgā cerība.»
R.Plēpis stāsta, ka viņa ikdiena paiet, klausoties radio. «Klausos, kas notiek pasaulē, un domāju: jāsaka paldies Dievam, ka esmu dzīvs, ka no rīta esmu pamodies, piecēlies. Ko citu es varu darīt?! Vienudien man piezvanīja viens kolēģis, ar ko pirms četrdesmit gadiem kopā filmējāmies. Viņam bijusi nelaime ar prostatu, ārsti tik plātījuši rokas un teikuši, ka vairs nevar līdzēt. Un ko viņš? Katru dienu lūdzis Dievu. Pēc kāda laika aizgājis pie ārsta, un viss ir labi! Varbūt man arī vajag palūgt dieviņam, varbūt tiešām notiek brīnums? Kad neko citu vairs nevar darīt, atliek tikai ticēt brīnumiem…»
