«Es jau smejos, ka man šogad paliek septiņpadsmit. Tā jau tos gadus manā vecumā skaita,» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis. 17. septembrī, viņš svinēja savu 71. dzimšanas dienu.
«Es tikai brīnos par vienu, ka man Dieviņš dod tādu mieru… Man nav panikas. Par to Dieviņam tiešām esmu pateicīgs,» pirms pusotra gada zaudējis acu gaismu, saka tautā mīlētais aktieris. «Mana mīļā meitiņa Viktorija mani izvadāja pie visiem ārstiem, kuri pārbaudīja visu no galvas līdz kājām. Viss ir labi, tikai tās acis… Biju aizgājis arī pie slavenā acu ārsta Andreja Solomatina, un viņš saka, ka situācija ir ļoti nopietna, jo ir atmiris redzes nervs. Izrādās, ka divās vietās pasaulē to ārstē - Krievijā un Vācijā, Frankfurtē pie Mainas. Vācieši jau esot ļoti ieinteresēti veikt šādu operāciju, un saprotams, kāpēc. Tā ir ļoti liela nauda, vairāki desmiti tūkstoši eiro, bet - viņi negarantē, ka operācija būs veiksmīga un redze atjaunosies.
Mans dakteris saka, ka viņam arī nav lielas ticības, ka tas ir iespējams, viņš iesaka nogaidīt līdz oktobrim, novembrim, kad pasaulē varētu parādīties jaunas zāles, ar ko šo slimību ārstēt.
Korejieši tādas esot izgudrojuši. Muļķi jau viņi nav tie austrumnieki, varbūt tiešām viņiem izdevies atklāt līdzekli pret šo nelaimi…» cerību pilns ir Rūdolfs Plēpis. «Es jau nezinu, kas tas būs un cik tas maksās, vai to vispār būs iespējams iegādāties. Cik sapratu, arī mans ārsts neko daudz vairāk par šo izgudrojumu vēl nezina.»
Aktieris stāsta: vienudien viņam zvanījusi kāda skolotāja no Latgales puses un aicinājusi sniegt koncertus. «Es viņai saku: «Mīļais cilvēk, kādus koncertus, vai jūs saprotat manu stāvokli?!» Jā, viņa saprotot. Bet tik un tā gribot mani redzēt uzstājamies Latgalē… Tad nu nodomāju, ka varbūt Dieviņš liek man vēl kustēties un, kas to lai zina, varbūt arī dos iespēju vēl atgūt redzi… Bet nu pagaidām tā vēl ir liela mīkla,» nosaka Plēpis.
