Titulētā Latvijas gargabalniece Jeļena Prokopčuka, kura svētdien "Lattelecom" Rīgas maratonā aizvadīs pirmās sacensības kopš 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, šobrīd ir noskaņota piedalīties Tokijas Olimpiādē, kad būs jau nepilnus 44 gadus veca, skrējēja pastāstīja sarunā ar Sportacentrs.com.
Prokopčuka Riodežaneiro izcīnīja 12. vietu maratonā. Tās viņai bija ceturtās olimpiskās spēles karjerā, bet pirmās pēc 12 gadu pārtraukuma un arī pirmās maratona distancē. Pērn septembrī viņa pasaulē laida otro dēlu, bet svētdien Prokopčuka atgriezīsies sacensību trasē, kaut sportiste atzīst, ka šobrīd vēl neizdodas pilnvērtīgi trenēties.
Prokopčuka stāsta, ka jaunākais dēls šobrīd naktīs neguļ pārāk labi, tāpēc pagaidām izdodas treniņus aizvadīt vien reizi dienā, jo pēc negulētām naktīm vairāk trenēties nedrīkst, tomēr viņas mērķis ir maratonā atgriezties augusta sākumā Berlīnē gaidāmajā Eiropas čempionātā.
"Kad biju jaunāka, ļoti baidījos par savu veselību," Prokopčuka atcerējās kāpēc vien aizpērn pirmoreiz skrēja olimpisko spēļu maratonā, atgādinot, ka tas regulāri notiek lielā karstumā, bet skrējēja karstumu nepanes. "Pirms Rio domāju, ka tās man būs pēdējās olimpiskās spēles un man nav, ko zaudēt - gribu pamēģināt vai izdzīvošu. Dažreiz, skrienot karstumā, var pat nākties uzreiz noslēgt karjeru. Kad bija 32 gadi, negribēju to darīt. Savukārt Rio biju gatava arī beigt karjeru, bet mums viss izdevās labi. Paldies vīram Aleksandram, ka viņš pirms tam daudz lasīja, ko vajag darīt, lai karstumā varētu skriet cilvēks, kurš nepanes karstumu. Bija ļoti grūti un negribu vairs skriet karstumā, bet tagad zinu, ka varu to izdarīt."
Prokopčuka stāsta, ka pērn gatavojusies skriet aprīlī notiekošajā Bostonas maratonā.
"To, ka esmu stāvoklī, uzzināju vien otrajā mēnesī. Pirms tam darbojos svaru zālē, skrēju garus treniņus, tomēr pēc jaunumiem sākām gaidīt bērnu."
Sportiste pauž, ka pašlaik nedomā par tālākām sacensībām, jo vēl gluži vienkārši nav gatava tajās piedalīties. "Šobrīd nerunāju par lielajiem maratoniem, jo vēl neesmu tiem gatava. Nevaram vēl runāt par, piemēram, Ņujorku, jo nezinu kāda rudenī būs mana sportiskā forma. Ja būs forma, varam runāt ar menedžeri Ludmilu Olijari, ka gribu skriet kādā lielā maratonā, un viņa sāks strādāt. Šobrīd mērķis ir sākt trenēties regulāri un stabili kā vajag nopietniem sportistiem - divreiz dienā, ar labu slodzi un labu apjomu."
"Sākumā bija plāns, ja viss būs labi, skriesim Eiropas čempionātā, tomēr tikai aprīlī sākām normāli trenēties. Laiks pagaidām ir, bet nevaru vēl atbildēt vai visu izdarīšu, jo nezinu kāda būs organisma reakcija, sākot trenēties vairāk. Neesmu vairs jauna - ceļi, elkoņi, muskuļi sāp, es tos jūtu," pauž skrējēja, kura gan nenoliedz, ka prātā ir lielais mērķis - 2020. gada Tokijas olimpiskās spēles. "Pēc Rio atbildēju - ja būs veselība, skriet Tokijā ir reāli. Pagaidām nekas nav mainījies."
