2.lapa
Grimaldi - Eiropas «nelaimīgo laulību» monarhi
Leģenda vēsta, ka Monako karaliskā ģimene Grimaldi ar dzimtas «nelaimīgo laulību» lāstu tikusi nolādēta 13. gadsimtā. Pēc nostāstiem, princis Renjē I izvarojis kādu jaunavu, kalponi pilī, kura atriebjoties aizrāvusies ar pagānu rituāliem un kļuvusi par raganu, nolādējot Grimaldi dzimtu. Kopš tā laika Grimaldi dzimta nevar lepoties ar ilgām un laimīgām laulībām. Šķiršanās un nelaimīgas mīlestības klanu vajā vēl šobaltdien. Nelaimes neaprobežojās tikai ar neveiksmīgu ģimenes dzīvi, klāt nāca traģēdijas, kas notika neizskaidrojamos apstākļos. 1982. gadā Holivudas kinodīva Greisa Kellija, kas kļuva par Monako princesi Greisu un dzīvoja ne visai veiksmīgā laulībā ar princi Renjē III, gāja bojā mistiskā ceļu negadījumā, ar auto nokrītot no kraujas. Pēc šīs traģēdijas Grimaldi karalisko ģimeni sāka vajāt dažādi privātās dzīves ģimenes skandāli. Grimaldi trīs atvases - princis Alberts II, princeses Karolīna un Stefānija - kļuva par tabloīdu zvaigznēm, kas iesaistītas dažādos attiecību skandālos - paternitātes testi, laulības šķiršanas prāvas un ārlaulības bērni. Ziņa par to, ka princese Greisa pirms laulībām ar Renjē III atbrīvojusies no nevēlamas grūtniecības, bija viens no pirmajiem skandāliem, kas šokēja Vidusjūras Rivjēras pundurkaraļvalsti. Vissmagāk dzimtas lāsts skāra vecāko atvasi - princesi Karolīnu, kuras otrais vīrs Stefano Kaziragi gāja bojā 1990. gadā, 30 gadu vecumā ātrumlaivu sacensībās. Princese Karolīna kļuva par atraitni ar trīs maziem bērniem. Viņas jaunākā māsa princese Stefānija arī nerada laimi laulības dzīvē, un viņas vairāku desmitu mīļāko sarakstā ir gan slavenības, gan personiskais miesassargs, ziloņu dresētājs, cirka akrobāts, un viņai ir trīs ārlaulībā dzimuši bērni. Šobrīd vienīgais, kas pēc ilgiem vecpuiša statusā un trakulībās pavadītiem gadiem rada ārēji saticīgas ģimenes galvas tēlu ir Monako princis Alberts. Viņš ir precējies ar olimpisko čempioni peldēšanā Šarlēni Vitstoku, ar kuru kopā audzina laulībā piedzimušos dvīņus - princesi Gabrielu un troņprinci Žaku.
Hemingveji - nepārvaramā depresija
Nobela prēmijas laureāts literatūrā Ernests Hemingvejs izdarīja pašnāvību, nošaujoties 61 gada vecumā, pēc ilgu gadu cīņas ar alkoholismu un depresiju, kas bija kļuvusi par Hemingveju dzimtas lāstu. Arī rakstnieka tēvs, neskatoties uz laimīgu laulību un labām attiecībām ar bērniem, bija izdarījis pašnāvību. Dzīvību sev atņēma visi Hemingveju ģimenes trīs bērni - rakstnieks un viņa māsa Ursula depresijas dēļ, bet vecākais brālis Lesters nošāvās, uzzinājis, ka diabēta dēļ viņam nāksies amputēt kājas. Rakstnieka mazmeita Margo Hemingveja, kas bija modele un aktrise, arī sirga ar depresiju un noindējās 42 gadu vecumā.
