Lai gan Jāņa Bukuma (47) albuma «Dzīvs un savādāks» prezentācijas atbalstītāji bija alkoholisko dzērienu ražotāji, kuru produkciju varēja šajā pasākumā tukšot iespaidīgās devās, pats šā burziņa vaininieks, par roka huligānu savulaik dēvētais Bukums, nedzēra ne grama. Un tā jau sešus gadus.
Uz dropi vairs nesauc
Pat sava albuma tituldziesmā «Dzīvs un savādāks» kādreizējais grupas «Monro» vokālists Jānis Bukums dzied par to, ka «no visiem sarakstiem ārā» un «neviens vairs nesauc uz dropi, jo tas nav vecis, kas nedzert var», – 21. janvārī apritēja seši gadi, kopš rokeris alkohola lietošanai ir pielicis punktu. Savulaik viņš strādāja par bārmeni populārajā izklaides vietā «Karakums», savu zīmogu uzspieda arī muzikanta dzīvesveids, tad vēl par bārmeni un apsargu Bukums strādājis arī Barselonā, tādējādi redzot «dzeršanas teātri» no abām pusēm. Kādu dienu pēc kārtīgāka «kodiena» mūziķis pamodies, paskatījies spogulī un sapratis, ka pietiek.
«Draugu un paziņu loks nav mainījies, ir tikai mainījies komunikācijas veids. Visi mani draugi jau zina, ka piektdienu un sestdienu naktīs neceļu telefonu. Es taču saprotu, ka man nezvanīs no Amerikas Savienotajām Valstīm ar kādu superīgāko piedāvājumu, tas būs kāds sadzēries mans draugs,» sarunā ar »VZ« jokoja Bukums. «Kad arī pats esi ballējies, tad tā komunikācija notiek vienkārši – zvans divos naktī, o, čau, kur tu esi, mēs esam tur un tur, «davai», skrien pie mums! Bet tagad sazvanīšanās lielākoties notiek tā sauktajos bērnu laikos, tas ir, dienas pirmajā pusē. Bet draugi nav mainījušies, arī uz prezentāciju atnāca tie, ko gribēju redzēt, kas man ir bijuši mīļi visu mūžu, ar kuriem esam draudzējušies neatkarīgi no tā, vai mani rāda pa televizoru vai arī esmu diezgan švakā skatā.»
Savējie joprojām neaizmirst
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Bukums un grupa «Monro» bija viena no populārākajām latvju smagās mūzikas brigādēm (tās kontā tādi hiti kā «Smagās apkaltās durvis», «To piedodu es tev», «Lūgums» u.c.), tāpēc nav brīnums, ka uz prezentāciju atnāca daudzi to laiku mūziķi un rokera laikabiedri – Andris Freidenfelds (Holivudas stilā ierunājis diska ievadvārdus), Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis (savulaik ar abiem braukāts pa Latviju un koncertēts – neviens vairs neatcerējās, kā sauca grupu, tikai atminējās, ka «bija ļoti jautri»), Aigars Krēsla (paziņa no darbošanās Valmierā laikiem) un daudzi citi. Lielākais pārsteigums bija aktiera Ivara Kalniņa ierašanās.
Izrādās, ka Bukums ar aktieri pazīstami jau aptuveni 20 gadus. «1993. gadā grupas «Monro» [dibinātājam] Priedīšu Edgaram radās doma uztaisīt «kaveri» – Elvisa Preslija dziesmas «Can’t Help Falling In Love» versiju, kas joprojām atrodama arī «Youtube». Mēs uzaicinājām piedalīties šajā lietā arī Hariju Spanovski un Ivaru Kalniņu. Viņi iedziedāja pirmos pantus, bet pēdējos es. Kā viesi uzstājāmies gan [Jāņa] Jarāna 40 gadu jubilejā, gan pasākumā «Mikrofons 94». Mums baigi labi sapasēja, viņi arī bija velna puikas, kaut kā sākām komunicēt un draudzēties. Kalniņš un Spanovskis – pēdējais bija, pirmais joprojām ir – ir tik patiesi un īsti cilvēki, ka viņi mani pieņēma neatkarīgi no tā, vai es biju zirgā vai, kā vienā brīdī, rupji izsakoties, dibenā. Arī šoreiz es Ivaram uzzvanīju, viņš tieši 22. martā atlidoja no Krievijas – viņš teica, ka obligāti atnākšot. Un atnāca!» par aktieri atzinīgi izteicās Bukums. Tiesa, Kalniņš šajā vakarā laikam bija gatavs komunicēt tikai ar gaviļnieku – vismaz »VZ« vēlmi ar viņu pakomunicēt aktieris atvairīja ar valdonīgu rokas žestu, nebilstot ne vārda...
