Atbildīgajām institūcijām ir jāturpina monitorēt arī propagandas medijus, lai vērstos pret melu jeb viltus ziņu, no kurām cieša sabiedrība, izplatīšanu un naida kurināšanas gadījumiem, aģentūrai LETA pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Vaicāta par iespējām slēgt medijus, kas publicē propagandu, reizē pārmērīgi neierobežojot vārda brīvību, Laizāne skaidroja, ka, ja tās nav melu ziņas vai naida kurināšana, juridiski to nav iespējams izdarīt.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters aģentūrai LETA norādīja, ka interneta vietnēm tāpat kā jebkuram medijam darbībā ir jāievēro aizliegums, ka nedrīkst izplatīt naida runu un saturu, kas ir aizliegts vai aizliegums izriet no Eiropas starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem.
Vaicāta par iespējām slēgt medijus, kas publicē propagandu, reizē pārmērīgi neierobežojot vārda brīvību, Laizāne skaidroja, ka, ja tās nav melu ziņas vai naida kurināšana, juridiski to nav iespējams izdarīt, jo "lielākais klupšanas akmens" ir balansēšana, lai ar šādu soli netiktu ierobežota vārda brīvība. Tāpat ar likumu nav aizliegta "makaronu karināšana uz ausīm", kas nerada uzreiz pierādāmu kaitējumu sabiedrībai, un šādus gadījumus iedzīvotāji var konstatēt, izmantojot savu medijpratību, norādīja politiķe.
Reizē arī pret propagandas medijiem var vērsties, ja tiek izplatītas viltus ziņas, no kurām cieš sabiedrība, vai tiek veikta naida kurināšanas. Pret šādiem gadījumiem ir jāvēršas ar vislielāko bardzību un politiķe atzinīgi novērtē Valsts policijas spertos radikālos soļus situācijas risināšanai.
Laizāne norādīja, ka arī Eiropas valstis ir sapratušas Krievijas propagandas bīstamību un ka pašlaik arī tajā notiek diskusija, kā ierobežot tās ietekmi. Politiķe akcentēja, sabiedrībai jāturpina nākt palīgā, izgaismojot nepatieso informāciju, savukārt medijiem jāstrādā pie viltus ziņu atspēkošanas.
