Saņemot solīto vienbalsīgo koalīcijas partneru atbalstu, par Ministru prezidentu nule kļuvušais Māris Kučinskis uzskata, ka daudzas Latvijas attīstību kavējušās problēmas atrisināmas ne ar revolucionārām pārmaiņām, bet spēcīgas komandas izveidi un tās saliedētu darbu.
Uzstājoties pirms svarīgā balsojuma, M. Kučinskis uzsvēra, ka revolucionāras pārmaiņas viņš nesolīs, jo valstij neesot vajadzīgi lieki satricinājumi, taču netiks pieņemta arī pasivitāte, kuras dēļ līdz šim iruši valsts pamati.
Lauzīs tradīcijas
«Mēs tikai vērojam un ar savu pasivitāti veicinām savas valsts pamatu sairšanu [..] Problēmas cēloņi ir meklējami daudz senāk. Tas notika tad, kad koalīciju veidojošās partijas pirmoreiz vienojās par izpildvaras sfēru jeb ministriju sadali un izolēja tās vienu no otras. Līdz ar to valdības kopējie mērķi palika nesasniedzami. Augstākais punkts šajā feodālajā modelī bija aicinājums partijām pamodināt savos ministros zvērus, kas cīnītos par budžetu,» pauda M. Kučinskis, kas uzskata, ka valdībai jābūt komandai, kas strādā visas sabiedrības, nevis dažādu politiskajai elitei pietuvinātu interešu grupai.
M. Kučinskis akcentēja, ka nepieciešamās reformas vārošas guļ uz valdības galda. Jau gadiem ilgi tiek runāts par reformām tautsaimniecībā, veselībā un izglītībā, bet lēmumi netiek pieņemti. Tas esot saistīts ar izpildvarai trūkstošo politisko gribu.
«Nepieņemot lēmumus, mēs samazinām savu starptautisko konkurētspēju, veicinām Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu un līdz ar to veselu novadu depopulāciju,» savā runā norādīja amatā vēl neievēlētais M. Kučinskis.
Jāvalda draudzībai
Viņš arī atgādināja, ka valdības deklarācijā ir definētas piecas prioritātes – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, reformas izglītībā un zinātnē un reformas veselības aprūpē. Politiķis gan piebilda, ka šīs prioritātes nevar sakārtot hierarhiskā secībā un jāņem vērā šo jomu savstarpējā saistība.
Ministru prezidenta amata kandidāts norādīja, ka valdības deklarācijā netiek piedāvāts koncentrēties uz atsevišķu nozaru jeb ministriju interesēm, bet gan uz kopīgo mērķi, kas nedrīkst būt vienas ministrijas monopols. Politiķis apzinoties, ka tā ir citāda koalīcijas darba sistēma nekā līdz šim. «Apkarojot viens otru, mēs zaudējam paši savu politisko jaudu un vairojam vēlētāju nihilismu attiecībā pret partijām,» par nesaskaņu negatīvajām sekām brīdināja politiķis.
Tradicionāli topošo valdību kritizēt nekavējās opozīcijas pārstāvji, kas pārmeta gan to, ka jaunā valdība tā pati neizdarīgā vecā vien esot un neesot pamata domāt, ka M. Kučinska Ministru kabinets patiešām spēšot strādāt kā vienota komanda, gan par to, ka opozīcija tikusi izolēta no valdības deklarācijas sagatavošanas.
Opozīcija savā elementā
Opozicionāriem netīkams ir arī koalīcijas sadarbības līgums, kurā noteikts, ka opozīcijas partiju iesniegtos likumprojektus koalīcijas partneri neatbalsta, ja vien tie nav pārrunāti koalīcijas padomē.
Šos pārmetumus centās noraidīt jaunā premjera pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants, kurš aicināja opozīciju pārstāt nodarboties ar populistisku likumprojektu izstrādāšanu un pievērsties «patiešām nopietnām un cilvēka dzīves līmeni uzlabojošām lietām». Šādos gadījumos opozīcija noteikti tikšot uzklausīta.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars nelaida garām izdevību atgādināt par M. Kučinska pagātni, kura, viņaprāt, liecinot tikai par vienu – M. Kučinskis neder premjerministra amatam. «Kučinskis Latvijas politikā ienāca Andra Šķēles aizgādībā jeb Andris Šķēle ieveda Māri Kučinski Latvijas politikā. Pēc tam savu karjeru Māris Kučinskis turpināja Aināra Šlesera aizvējā. Bet nu jau vairākus gadus Māris Kučinskis ēno Aivaru Lembergu. Un nekas neliecina par to, ka Māris Kučinskis ir spējīgs stāvēt uz savām kājām,» teica M. Bondars.
Kolēģi metās aizstāvēt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš atgādināja, ka cieņā un godā liekams jebkurš deputāts, jo katram no viņiem sabiedrība devusi mandātu. Bet M. Kučinska profesionalitātes apliecinājums esot tas, ka «viņš ir izgājis ceļu no pašvaldību vadītāja līdz ministram. Viņam ir visas šīs īpašības, un viena, kuru vērtēju visaugstāk par visām, – cilvēcība. Māris, ticiet man, ir cilvēks, kas vienmēr būs atvērts gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem».
