Jau tā sarežģīto laika periodu, kad notiks sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, vēl grūtāku britu premjerei Terēzai Mejai padarīs iekšpolitiskā situācija.
Skotijas parlaments nobalsojis par vēl viena neatkarības referenduma rīkošanu 2018. gada nogalē vai 2019. gada pavasarī, un, lai gan ir skaidrs, ka Londona šim nodomam uzliks veto, referenduma ideja tā vai citādi tiks musināta nākamos divus gadus. Turklāt pastāv bažas, ka līdzīgu demaršu var sarīkot arī Ziemeļīrija, kur pašlaik ir nopietna politiskā krīze.
Pagājušā gada 23. jūnija referendums apliecināja, cik atšķirīgi savu nākotni redz dažādu Apvienotās Karalistes daļu iedzīvotāji, atgādina Reuters. Anglijā un Velsā vairākums atbalstīja Brexit, savukārt Skotijā un Ziemeļīrijā pārsvars bija izstāšanās pretinieku pusē. Šāds iznākums neizbēgami noveda pie tā, ka atsākušās runas par Skotijas neatkarību.
2014. gadā Skotijas iedzīvotājiem jau bija iespēja referendumā paust savu viedokli par izstāšanos no Apvienotās Karalistes, taču 55% balsojušo noraidīja šo priekšlikumu. Referenduma rezultāts maksāja amatu toreizējam Skotijas pirmajam ministram (premjeram) un Skotu Nacionālās partijas (SNP) līderim Aleksam Salmondam, kurš gan prognozēja, ka pēc kāda laika tiks sarīkots vēl viens referendums, kurā vairākums iedzīvotāju nobalsos par neatkarību.
A. Salmonda pēctece Nikola Stērdžena un viņas domubiedri uzskata, ka šis brīdis jau teju ir pienācis. Otrdien 69 Skotijas parlamenta deputātiem balsojot par, bet 59 pret, tika atbalstīta jauna neatkarības referenduma sarīkošana vēl pirms Brexit sarunu beigšanās. Premjerei uzdots vienoties ar britu valdību un parlamentu par tā rīkošanas nosacījumiem un leģitimitāti. Skotijas neatkarības piekritēju argumenti ir saprotami - 2014. gada rudenī iedzīvotāju vairākums piekrita palikt Apvienotajā Karalistē arī tāpēc, ka tā bija ES sastāvā, taču tagad situācija ir būtiski mainījusies. «Skotijas iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām izvēlēties starp Brexit, iespējams, ļoti smagu Brexit, un neatkarīgu valsti, kas pati var noteikt savu nākotnes kursu,» pirms balsojuma parlamentā sacījusi N. Stērdžena. Viņa uzsvērusi, ka referendumu ir būtiski sarīkot, pirms Apvienotā Karaliste oficiāli izstājusies no ES (tātad, 2019. gada 29. marta), bet pēc tam, kad jau būs labāk saprotams, ar kādiem nosacījumiem notiks izstāšanās.
T. Meja, kura šīs nedēļas sākumā viesojās Edinburgā, gan atkārtoti uzsvērusi, ka pašlaik «nav īstais laiks referendumiem», norādot - jo vienotāka būs Apvienotā Karaliste, jo lielākas cerības, ka tā panāks izdevīgākus Brexit nosacījumus, turklāt tie būs izdevīgāki visām valsts daļām - arī Skotijai. Britu premjere pieļāvusi, ka jauns referendums par Skotijas neatkarību patiešām varētu notikt, taču ne agrāk kā 2021. gadā, kad iedzīvotājiem jau būs bijusi iespēja novērtēt Brexit efektu.
Ir skaidrs, ka Londona šādam referendumam tuvākajos gados zaļo gaismu nedos. N. Stērdžena, kura nākamnedēļ britu valdībā iesniegs oficiālu pieprasījumu, to labi apzinās un solījusi, ka pēc Lieldienām Skotijas parlamentā izklāstīs savas valdības tālāko stratēģiju šajā jautājumā. Gan N. Stērdženas politiskie pretinieki, gan Brexit atbalstošie mediji gan uzsver būtisku niansi - ja Briseles oficiālā nostāja nemainīsies, Skotijas neatkarības referendums ir absolūti bezjēdzīgs, jo pat izstāšanās no Apvienotās Karalistes nenozīmē Skotijas palikšanu ES sastāvā. Tas, starp citu, bija viens no izšķirošajiem faktoriem, kas noteica 2014. gada referenduma rezultātu. Toreiz ES bez aplinkiem paziņoja, ka Skotijai nebūs nekādu privilēģiju un pievienošanās ES var būt ilga. Taču pašlaik Brisele izvairās no komentāriem, dodot Edinburgai veltas cerības un vienlaikus izdarot netiešu spiedienu uz Londonu.
