Kamēr Latvijā jau kuro gadu politiķi domā, ko darīt – apvienot telekomunikāciju kompānijas Lattelecom un LMT, pārdot valsts daļas Zviedrijas koncernam Telia Sonera vai tomēr nē, tikmēr Igaunijā šāds darījums aizsācies jau pirms desmit gadiem un formāli noticis pagājušogad, bet Lietuva tikko paziņoja par lēmumu šādu soli spert.
Lai gan Latvijā jautājums par abu uzņēmumu tālāko likteni rampas gaismā nonācis jau kopš 1999. gada, lēmums tā arī nav pieņemts. Pa šo laiku divas darba grupas vērtējušas Telia Sonera piedāvājumu atpirkt valsts īpašumā esošo. 51% Lattelecom un 40% LMT (kas veidojas no 5% valstij nepastarpināti piederošajām daļām, 23% valsts uzņēmuma LVRTC un puses no Lattelecom piederošajām LMT daļām) akciju daļu. Vienubrīd jau vezums tā kā sakustējās, bet – atkal iestrēga. Tomēr, šķiet, galalēmumu reiz nāksies pieņemt. Telia Sonera vērsis uzmanību, ka sīvas konkurences apstākļos uzņēmumiem arvien grūtāk noturēt izaugsmi, norādot, ka Lattelecom peļņa pērn saglabājusies nemainīga, bet LMT tā ir sarukusi. Apvienojot spēkus, būtu vieglāk konkurēt, piesaistīt investīcijas un arī ietaupīt ievērojamas summas, uzskata zviedru koncerns, piesaucot Igaunijas pozitīvo piemēru. Šobrīd no Latvijas liela kustība gan nav jūtama, norāda Telia Sonera pārstāvis Tatu Tominens. Kompānija nesen saņēmusi no Latvijas valdības formālu vēstuli un šobrīd to izvērtējot. Par konkrētu laiku un atbildes saturu vēl esot par agru izpaust, bet varot vēlreiz apliecināt, ka koncerna mērķis ir iegūt savā īpašumā LMT un Lattelecom kontrolpaketi.
Stiprina konkurētspēju
Pašā Igaunijā pirms gada noslēgto darījumu starp mobilo sakaru operatoru EMT un fiksēto sakaru kompāniju Elion, izveidojot vienotu uzņēmumu Eesti Telekom, kopumā vērtē pozitīvi. Apvienošanās palīdzējusi saglabāt un stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, kas ir īpaši svarīgi Eiropas vienotajā digitālajā tirgū, turklāt ņemot vērā virzību uz viesabonēšanas tarifu atcelšanu Eiropas Savienībā. Katrā ziņā šis solis nekādā ziņā nav atstājis negatīvu iespaidu uz tirgu – «uzņēmumi nav nogalinājuši cits citu, ir saglabājusies veselīga konkurence», saglabājot zināmu spiedienu uz pakalpojumu cenām, spriež Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas sakaru un valsts informācijas sistēmu ģenerāldirektora vietnieks Tāvi Kotka. Abas kompānijas jau labu laiku uztvertas kā viena, un tagad tām ir iespēja piedāvāt un pārdot savus pakalpojumus vienotā paketē, kā arī nodrošināt un attīstīt kādus citus pakalpojumus. Bez tam, kā liecina aptaujas, pakalpojumu izmantotāji no tā tikai ieguvuši un iebildumu no viņu puses nav bijis. Ja reiz patērētājs ir apmierināts, tad – kāpēc politiķi lai iebilstu un liktu šķēršļus ceļā? Valdības uzdevums iejaukties būtu tad, ja rodas problēmas un patērētāji ir neapmierināti. Bet telekomunikāciju tirgus funkcionē normāli, tas jau sen uzlikts uz stiprām sliedēm, tāpēc labāk spēkus izlikt nozarēs, kuras noteikti prasās kārtojamas.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis uzskata, ka, gudri ieguldot naudu no uzņēmumu pārdošanas, Latvija tikai iegūtu. Viņš nedomājot, ka vilcināšanās ar akciju pārdošanu dos pozitīvu rezultātu. T. Kotka iesaka iegūtos līdzekļus ieguldīt ilgtermiņa projektā, piemēram, interneta tehnoloģiju izglītībā. Tas dotu lielāku atdevi, nekā saņemot dividendes. Ekonomikas ministrijas pārstāvis arī neieteiktu izmantot šo naudu sociālā budžeta lāpīšanai – tas nebūtu jēgpilns risinājums.
T. Kotka uzteic Baltijas valstu lielo potenciālu digitālās ekonomikas jomā, jo tām ir labi attīstīta infrastruktūra, tajā pašā laikā atzīmējot, ka nopietni jādomā, kā konkurēt ar globālajiem spēlētājiem – Apple, Google. Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms norāda, ka Apple jau tagad gūst peļņu no telekomunikāciju pakalpojumiem.
Problēmas var atrisināt ātrāk
Igaunijas komunikāciju uzrauga Tehniskās regulēšanas komisijas vadītāja vietnieks Prīts Sooms uzskata, ka jāpārdod valsts daļas tad, ja ir skaidrs redzējums, kā ar to rīkoties. Igaunijā tāds bijis. Kopumā no klientu viedokļa ieguvumi esot – varbūt ne ļoti redzami, bet tie ir. «Valsts ir laimīga, ja tās iedzīvotāji ir laimīgi,» teic P. Sooms, piebilstot, ka pakalpojumu izmantotāju apmierinātība ir augusi, un tas ir būtiski. Bez tam – ja iepriekš bijuši divi pakalpojuma tīkli, tad tagad ir viens, un tādā gadījumā cilvēks var savas problēmas atrisināt ātrāk. Augusi arī klienta vērtība. Tāpat ir radušies papildu pakalpojumi. Nenoliedzami, ieguvumi ir arī kompānijai, kas tagad var atļauties piesaistīt lielākas investīcijas un ir kļuvusi finansiāli spēcīgāka.
Lielākie ieguvēji – klienti
Arī V. Kalms ir pārliecināts, ka kopumā valsts daudz ieguvusi no telekomunikācijas uzņēmumu privatizācijas, tāpēc šāds lēmums būtu apsverams arī Latvijai. «Pārdošana bija veiksmīga, un valdība no šā darījuma ieguva prāvas summas un ļoti labu infrastruktūru. Pēdējās privatizācijas laikā, kad uzņēmumu izslēdza no publiski kotēto uzņēmumu saraksta, nauda, ko valdība ieguva, palīdzēja arī ieviest eiro,» uzsver V. Kalms. Viņš noraida uzstādījumu, ka tagad kompānijas varētu justies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir gana spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās. Lielākie ieguvēji tomēr ir klienti, kuriem tiek piedāvāta plašāka pakalpojumu pakete ar lielākas pievienotās vērtības saturu. Vienlaikus klientiem ir pieejami vienoti veikali, vienots zvanu centrs un tiešsaistes pakalpojumi. «Un vēl ieguva tie, kuri bija viena uzņēmuma klienti, bet vēl nepirka otra uzņēmuma pakalpojumus. Šobrīd klienta portfelī arvien biežāk ir abu zīmolu pakalpojumi,» norāda Eesti Telekom vadītājs.
Attiecībā uz šā darījuma finansiālajiem ieguvumiem kompānijai V. Kalms pagaidām konkrētu skaitli nemin, taču apliecina, ka tas būs mērāms miljonos eiro. 2014. gada bilance rādot, un bijis vienreizējs ieguvums 1,5 miljona eiro apjomā no tirdzniecības vietu apvienošanas. Vēl gan no šīm aktivitātēm papildu ieguvumi noteikti būšot.
