M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisi Jekaterinu Frolovu televīzijas seriālā "UgunsGrēks" skatītāji iepazinuši kā tā varoņa Vadima (Jakovs Rafalsons) nu jau bijušo draudzeni Jevgēniju.
"Lomas ir bijušas dažādas, un arī Jevgēnijas loma man ir mīļa. Šķiet, mums nav nekādas līdzības. Jevgēnija ir vētraina, meklē sev bagātu vīrieti, par mīlestību nedomā, bet man mīlestība ir ļoti svarīga. Es seriālā vēl atgriezīšos," sola aktrise Jekaterina Frolova. Latvijā Jekaterinai šī ir pirmā pieredze, filmējoties seriālā, un tāpēc tas šķiet interesanti. "Iepazinos ar citu teātru aktieriem, kurus agrāk nezināju," ir gandarīta aktrise. Rīgas Krievu teātrī Jekaterinai tūlīt noslēgsies ceturtā sezona – 30. maijā izrādē "Rudmatainais karalis" uz Nacionālā teātra skatuves viņa nospēlēs prostitūtas lomu, bet jau nākamajā dienā dosies uz teātra nometni Krievijā, kur pavadīs mēnesi. "No sava teātra turp braukšu vienīgā, mācīšos aktiermeistarību. Tas būs kaut kas jauns un nezināms, tāpēc mazliet baidos," savas sajūtas atklāj Jekaterina. Pirms brauciena aktrise stāsta žurnālam par lietām, kurām viņas dzīvē ir nozīmīga vērtība.
"Telefons man ir vismīļākā lieta, kas vienmēr ir līdzi. Tā laikam mūsdienās ir katram cilvēkam. Izmantoju tikai viena zīmola telefonus. Kas man telefonā vislabāk patīk? Modinātājs, jo man ir grūti pamosties," atklāj Jekaterina. Telefonā viņa glabā datus par draugu jubilejām, tajā var atrast arī darbu grafiku. "Man bijis daudz telefonu, jo ne īpaši labi ar tiem protu apieties, tie bieži lūst. Arī tagad telefons ir jānes uz darbnīcu, jo nepieņem īsziņas." Jekaterinai ir svarīgi, ka telefons darbotos arī kā pleijers un varētu klausīties mūziku.
Šī fotogrāfija, kurā Jekaterinai ir seši mēneši, viņai ir vismīļākā. "Tajā esmu ar apaļiem vaigiem. Mamma stāstīja, ka citi bērni uz šāda zirdziņa šūpojušies, bet es esot sēdējusi atspiedusies un neesmu varējusi pakustēties." No bērnības Jekaterinai visspilgtāk atmiņā saglabājies gājiens vienai pašai uz bērnudārzu. "Dzīvojām blakus bērnudārzam. Kad piedzima brālis, vecāki nodarbojās ar viņu, bet es no rīta gāju uz dārziņu, vakarā – atpakaļ uz mājām. Man ļoti patika būt patstāvīgai.".
Visu rakstu lasiet 26. maija izdevumā.
