Tuvojoties ziemai, savos mājokļos dažkārt nodrošināmies ar kādu papildu siltuma avotu. Palīdz gan krāsnis, gan kamīni, taču, kopš veikalos piedāvājumā ir plašs elektroapsildes iekārtu klāsts, iedzīvotāji izvēlas elektrosildītājus, siltās grīdas vai kādu citu tirgū pieejamu apsildes ierīci.
Tirgus mums piedāvā iespaidīgu mājas apsildes palīgu paleti – sākot ar eļļas radiatoriem, apsildāmajām grīdām, elektriskajiem sildītājiem ar un bez ventilatora, līdz infrasarkano staru sildītājiem. Visas šīs ietaises patērē elektroenerģiju, taču dažkārt nākas saskarties ar faktu, ka to lietošanu ierobežo pirms vairākiem gadu desmitiem pieņemtie standarti un tiem atbilstoši izbūvētās dzīvojamo māju elektroapgādes sistēmas. "Būtībā elektroenerģijas patērētājus sadzīvei varētu dalīt divās daļās – vieni mitinās jauno projektu namos, kur izveidotas modernas elektroenerģijas piegādes sistēmas, citi – agrāk būvētajās mājās ar šā brīža patēriņam neatbilstošām elektroinstalācijām," skaidro
AS Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine.
"Tāpēc, izvēloties elektrosildītājus, ir svarīgi noskaidrot un novērtēt sava mājokļa elektroinstalācijas stāvokli, jo dažkārt sildītāja ieslēgšana beidzas ar visas mājas palikšanu bez elektroapgādes, atslēdzot drošinātājus vai pat radot vadu kušanu un aizdegšanos," uzsver centra vadītāja.
Elektrisko apsildi var dalīt pamata un papildu apsildē. Pamata apsildei izmanto tikai elektroenerģiju, savukārt, ja elektroapsilde ir paredzēta tādēļ, ka cits apsildes veids nenodrošina vajadzīgo temperatūru – tā ir papildu apsilde. Pamata apsildei, bez šaubām, efektīvākais veids ir solārā siltumsūkņa sistēma – zemes siltumsūknis komplektā ar saules kolektoriem un apsildāmajām grīdām, taču šīs izvēles gadījumā jārēķinās ar lieliem kapitālieguldījumiem, kas var atmaksāties daudzu gadu garumā.
"Lielākoties centrā cilvēki interesējas par elektriskajiem sildītājiem papildu apsildei starpsezonā vai elektriski apsildāmām grīdām vannas istabā, virtuvē, koridorā," stāsta Biruta Ģine.
Apsildāmās grīdas var veidot ar speciāliem dažādu jaudu apsildes kabeļiem vai arī infrasarkano staru energoplēvēm, tādēļ ir būtiski izvēlēties termoregulatoru, ar kuru iespējams iestatīt grīdas temperatūru plašā laika un temperatūru diapazonā. Arī citu telpu apsildei var izmantot elektriski apsildāmās grīdas, tikai tad termoregulatoru iemontē ne zemāk kā 90 centimetrus no grīdas, lai tas reaģētu uz temperatūru telpā, nevis grīdā.
Pašlaik iedzīvotājiem ir pieejami arī citi telpu sildītāji: dažādu modeļu infrasarkano staru sildītāji, kurus var montēt gan pie sienām, gan pie griestiem; plākšņveida un sekcijveida eļļas radiatori; konvekcijas tipa sildītāji bez ventilatora.
"Neiesakām iegādāties un lietot konvekcijas tipa sildītājus ar ventilatoru, jo to sildelementu temperatūra pārsniedz 250 °C, sadeg putekļi, zūd skābeklis un pazeminās gaisa kvalitāte telpās. Taču diemžēl tieši tādus iedzīvotāji bieži iegādājas, jo tie ir lēti. Šiem sildītājiem nav iespējams regulēt temperatūru, tāpēc tie vienmēr patērē vairāk elektroenerģijas, turklāt darbojoties rada skaņu," skaidro AS Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine.
***
PADOMI
Iegādājoties elektriskos sildītājus un arī citas sadzīves elektroierīces, jāsaskaita to elektroierīču kopējā jauda, kuras var būt ieslēgtas vienlaikus. Jauda vatos (W) vai kilovatos (kW) ir norādīta elektroierīču lietošanas instrukcijā un uz datu plāksnītes. Ja klients jau agrāk nav palielinājis atļauto slodzi savā mājoklī, tad viņam ir tiesības vienlaikus lietot elektroierīces, kuru kopējā jauda nepārsniedz 3 kW.
Jāiegādājas sildītāji ar maksimālām temperatūras regulēšanas iespējām: ar termostatiem, elektroniskajiem regulatoriem, elektroniskajiem taupības blokiem. Aizejot no telpām, temperatūra jāsamazina līdz 15 °C, esot mājās, to var paaugstināt līdz 20–22 °C. Savukārt, dodoties gulēt, temperatūru samazina par 3–4 °C, tādējādi var ieekonomēt līdz 30% elektroenerģijas un nezaudēt sadzīves komfortu.
