3.lapa
Kāpēc jāiesaistās un jāpalīdz?
Nereti līdzcilvēki jūtas neizpratnē, ko darīt, ja kaimiņos dzirdami trokšņi, kas varētu norādīt uz iespējamu vardarbības aktu vai redzot uz ielas, kādu grūstām un lamājam. Joprojām valda uzskats, ka tā ir iesaistīto "privāta lieta" un "es varu tikai traucēt", taču šāda attieksme visbiežāk saistīta ar bailēm vai neziņu, kā man rīkoties."Diemžēl jau ilgi laiku esam "liecinieki" tam, kā dzīvo mūsu kaimiņi. Man nav informācijas par to, kas tieši notiek viņu mājās un vai tur patiešām kādu sit. Uz policiju vai bāriņtiesu negribas iet, jo nezinām, vai tam ir pamats un vai mums vajadzētu iesaistīties", stāsta kāds precēts pāris. Jāatceras, ka jūsu atbalsts var būt patiesi nozīmīgs, lai kaut kas mainītos. Nav izslēgts, ka cenšoties palīdzēt, jūs varat tikt atraidīts, cietušais var noliegt, ka ar viņu notiek kas slikts. Taču izrādot rūpes par otru, uzrunājot viņu bez kritikas, lielākā daļa cilvēku to novērtēs, pat ja viņi nav gatavi runāt vai risināt situāciju uzreiz. Viņi vismaz zinās, ka ir kāds, kam rūp viņu labsajūta un vajadzības gadījumā var vērsties pie jums vēlāk.
"Mana ģimene zināja, ka mans civilvīrs mani mēdz iekaustīt un turēt kā ieslodzījumā, taču viņi vienmēr izlikās to neredzam, kamēr beidzot es aizgāju no viņa. Es nespēju to izturēt, bet man tik ļoti būtu palīdzējis, ja kaut viens man būtu atgādinājis, ka ar viņa uzvedību kaut kas nav kārtībā, biju pie tā tik ļoti pieradusi, ka sitienus un pazemojumus uztvēru kā normālu ikdienas sastāvdaļu", stāsta kāda jauna sieviete, kura pacieta varmākas izgājienus divus gadus un saņēmās viņu pamest tikai tad, kad viņš dzērumā draudēja ar ieroci.
