Māja: PAVASARĪ: Prie­cā­jies par sau­li, bet sar­gi acis 1 komentāri
 
Māja

PAVASARĪ: Prie­cā­jies par sau­li, bet sar­gi acis

 
F64

Ja gri­bi pa­rā­dīt se­ju pa­va­sa­ra sau­lei, tad pa­do­mā, ko par to teiks acis. Sau­les gais­ma, no­nā­kot cil­vē­ka acī, tiek vir­zī­ta tie­ši uz ma­ku­lu jeb dzel­te­no plan­ku­mu, kas ir acs tīk­le­nes cen­trā­lā un vis­ju­tī­gā­kā da­ļa, kas at­bil­dī­ga par re­dzes asu­mu.

Gais­ma tur fo­ku­sē­jas glu­ži kā pa­lie­li­nā­ma­jā stik­lā. Sau­les ra­di­āci­jas ie­tek­mē vei­do­jas brī­vie ra­di­kā­ļi - kai­tī­gas ok­si­dē­jo­šas vie­las, kas var no­da­rīt acīm pār­i.

  • Da­ba acij de­vu­si aiz­sar­dzī­bas sis­tē­mu: ma­ku­las pig­men­tā ir īpa­šas vie­las - lu­te­īns un ze­ak­san­tīns, kas dar­bo­jas kā acī ie­bū­vē­tas sau­les­bril­les, fil­trē­jot zi­lo gais­mu. Lu­te­īnam un ze­ak­san­tī­nam pie­mīt arī anti­ok­si­da­tī­vas īpa­šī­bas. Cil­vē­kam kļūs­tot ve­cā­kam, šo vie­lu kon­cen­trā­ci­ja sa­ma­zi­nās un acs aiz­sar­dzī­ba vā­ji­nās. Pos­to­ši ie­dar­bo­jas arī vi­des pie­sār­ņo­jums, ne­piln­vēr­tīgs uz­turs, ne­pa­rei­zu acu lī­dzek­ļu lie­to­ša­na ik­die­nā u.c.
  • Acs ir viens no vi­sāt­rāk no­gur­di­nā­miem or­gā­niem. Ne­pie­tie­ka­ma iz­gu­lē­ša­nās, stress, smē­ķē­ša­na, pa­aug­sti­nāts ho­les­te­rī­na lī­me­nis asi­nīs, mu­gur­kau­la kak­la da­ļas pro­blē­mas - tas viss var ra­dīt pro­blē­mas arī acīm.
  • Gal­ve­nais vā­jas re­dzes cē­lo­nis ga­dos ve­cā­kiem cil­vē­kiem ir sli­mī­ba, ko sauc par ve­cu­ma ma­ku­las de­ģe­ne­rā­ci­ju (VMD). Ma­ku­las de­ģe­ne­rā­ci­ja no­ved pie tā, ka cil­vēks pa­kā­pe­nis­ki zau­dē re­dzi. Vis­pirms kļūst grū­ti la­sīt un šūt, pēc lai­ka jā­at­sa­kās no ma­šī­nas va­dī­ša­nas, tele­vī­zi­jas ska­tī­ša­nās, vairs nav sa­re­dza­mas arī ap­kār­tē­jo ļau­žu se­jas, vien iz­plū­du­šas ap­ri­ses. Sli­mī­bas ag­rī­nie sim­pto­mi bie­ži tiek ig­no­rē­ti. Pats pir­mais brī­di­nā­ju­ma sig­nāls ir pa­aug­sti­nā­ta acs ju­tī­ba pret gais­mu. Tad se­ko pro­blē­mas la­sot, la­sām­vie­las cen­trā cil­vēks redz ne­skaid­ru, iz­plū­du­šu pun­ktu. Sā­ku­mā ne­skaid­ri ir ti­kai da­ži bur­ti, bet vē­lāk iz­plū­du­šais lau­kums kļūst ar­vien lie­lāks.
  • VMD risks strau­ji pie­aug pēc 50 ga­du ve­cu­ma, bet pē­dē­jā lai­kā tai ir ten­den­ce kļūt jaun­ākai. Īpa­ši liels risks ir cil­vē­kiem ar gai­šu acu krā­su. Acu ārsts var at­klāt sli­mī­bu, pirms vēl ro­das sū­dzī­bas, tā­dēļ ir sva­rī­gi re­gu­lā­ri pro­fi­lak­tis­ki pār­bau­dīt acu ve­se­lī­bu. Ma­ku­las de­ģe­ne­rā­ci­jas re­zul­tā­tā zau­dē­tu re­dzi at­gūt vairs ne­var, te­ra­pi­ja spēj vie­nī­gi pa­lē­ni­nāt sli­mī­bas pro­gre­su, tā­pēc gal­ve­nā lo­ma ir pro­fi­lak­tis­kiem pa­sā­ku­miem, lai ma­ku­las de­ģe­ne­rā­ci­ju ne­pie­ļau­tu.
  • Ļo­ti sva­rī­gi ir val­kāt sau­les­bril­les, jo no­pli­ci­nā­tais ozo­na slā­nis aiz­tur ar­vien ma­zāk kai­tī­gā sta­ro­ju­ma. Aiz­sar­dzī­ba ne­pie­cie­ša­ma gan pie­au­gu­ša­jiem, gan bēr­niem, jo vi­ņu or­ga­nis­ma spē­ja pre­to­ties vi­des kai­tī­go fak­to­ru ie­tek­mei vēl nav tik at­tīs­tī­ta. Sau­les­briļ­ļu gal­ve­nais uz­de­vums ir no­dro­ši­nāt acīm piln­vēr­tī­gu aiz­sar­dzī­bu pret ul­tra­vi­ole­ta­jiem sta­riem.
  • Vis­la­bāk sau­les­bril­les pirkt op­ti­kas vei­ka­los, jo tad ir ga­ran­ti­ja, ka briļ­ļu lē­cu pār­klā­jums aiz­sar­gā pret ul­tra­vi­ole­to sta­ro­ju­mu, un nav jā­rai­zē­jas, ka tas ar lai­ku va­rē­tu iz­ba­lēt. Ja bril­les sa­gla­bā­jas la­bā teh­nis­kā stā­vok­lī un ap­mie­ri­na val­kā­tā­ja es­tē­tis­kās pra­sī­bas, tās var dro­ši lie­tot ga­diem il­gi. Ja sau­les­bril­les pērk, kur pa­ga­dās, var iz­rā­dī­ties, ka tās ne­no­dro­ši­na acīm pie­tie­ka­mu aiz­sar­dzī­bu. Tum­šas bril­les, kas ne­aiz­tur UV sta­rus, ir pat bīs­ta­mā­kas par gai­šām, jo tās sa­ma­zi­na gais­mas in­ten­si­tā­ti, acu zī­lī­tes pa­pla­ši­nās un UV sta­ru pie­kļu­ve ir lie­lā­ka.
  • Lai pa­sar­gā­tu sa­vas acis, ir sva­rī­gi lie­tot ve­se­lī­gu uz­tu­ru, pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā jā­ēd gal­viņ­kā­pos­ti, Bri­se­les kā­pos­ti, spi­nā­ti, bro­ko­ļi, pu­pas, oran­žā un dzel­te­nā pap­ri­ka, dil­les, tur­klāt ko­pā ar šiem pro­duk­tiem jā­uz­ņem arī zi­nāms dau­dzums tau­ku, lai or­ga­nisms va­rē­tu vēr­tī­gās vie­las iz­man­tot. Sa­ba­lan­sē­ta di­ēta stip­ri­na ma­ku­las pig­men­tu un acs da­bis­kos aiz­sarg­me­hā­nis­mus. Acu ve­se­lī­bai va­ja­dzīgs lu­te­īns un ze­ak­san­tīns, A,C, D un E vi­ta­mīns, se­lēns cinks. Ja cil­vēks lie­to ne­piln­vēr­tī­gu uz­tu­ru, ir smē­ķē­tājs, sli­mo ar viel­mai­ņas sli­mī­bām, vi­ņam ir lie­kais svars, kā arī tad, ja re­gu­lā­ri pār­slo­go re­dzi, der pa­do­māt par pie­mē­ro­tiem uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jiem.
Komentāri [1]
#
Indulis 17.marts 2017 15:11 atbildēt
...maku un zobus.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers