Baltijas valstīs cilvēki citiem – gan svešiniekiem, gan tuviniekiem – palīdz vidēji 10 reižu mēnesī. Cilvēkiem lielāku psiholoģisko komfortu rada tieši palīdzēšana kādam citam, nevis palīdzības pieņemšana, kad tā vajadzīga sev pašam. Turklāt visās trīs valstīs pozitīvās emocijas ir 1,5 reizes spēcīgākas, kad ir palīdzēts otram, nevis saņemta palīdzība, liecina If Apdrošināšana veiktais “Palīdzības indeksa” pētījums.
Latvijā un Lietuvā palīdz biežāk
Pastāv vispārējs pieņēmums par to, ka cilvēki Ziemeļu un Baltijas valstīs ir atturīgi un arī neizpalīdzīgi. Taču If Apdrošināšanas aptaujas dati liecina par pretējo - Baltijā cilvēki palīdz citiem vidēji 10 reižu mēnesī. Visās valstīs katrs aptaujātais ik mēnesi bija 6-7 reizes palīdzējis draugiem un radiem, kā arī 3-4 reizes - svešiniekiem. Cilvēki lielākoties izpalīdz ikdienas situācijās, piemēram, palīdz nomainīt automašīnas riepu, pieskata bērnus, panes iepirkumu maisiņus, aizdod naudu, pārvieto bērnu ratiņus, arī neatsaka padomu vai konsultē utt.
Pētījuma veicējs un tā metodoloģijas autors Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas profesors Ivars Austers stāsta, ka salīdzinot rezultātus starp Baltijas valstīm, tika konstatēts, ka biežāk mēdz palīdzēt Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Kopumā aptaujas dalībnieki Lietuvā atklāja, ka palīdzējuši citiem vidēji 11 reižu mēnesī, savukārt Latvijā - vidēji 10 reižu mēnesī, bet aptaujātie Igaunijā - vidēji 8,5 reizes.
Latvijā aptaujātie cilvēki atzina, ka viņiem ir daudz pierastāk un ērtāk palīdzēt kādam savā iekšējā lokā - tuviniekiem un draugiem, bet situācijās, kad palīdzība nepieciešama svešiniekam, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu lēmumu par došanos palīgā. Cilvēki arī atklāja, ka vairāk ir gatavi palīdzēt konkrētām cilvēku grupām - bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem no tā saucamajām “riska grupām”, toties krietni mazāka ir vēlme palīdzēt alkoholiķiem un uzmācīgiem ubagotājiem. Svešiniekiem cilvēki visbiežāk mēdz palīdzēt spontāni, reaģējot kādā īpašā situācijā vai apstākļos.
Pētījums arī apliecina, ka vēlme palīdzēt nav saistīta ne ar kādām demogrāfiskām atšķirībām. Visās trijās valstīs palīdzību cilvēki bija snieguši neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās piederības vai ienākumu līmeņa - šie demogrāfiskie faktori nenoteica atšķirības izpalīdzēšanas biežumā.
